„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+13.6 °C
apmācies

Krāslavas gurķu sēklas ir zelta vērtas!

16. jūlijā, Krāslavas pilsētas svētkos, no pl. 10.00 līdz 16.00 pilskalnā norisināsies kulinārā mantojuma festivāls „Gurķu svētki”. Laikraksta "Latgales Laiks" reportiere aicināja uz sarunu Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja galveno fondu glabātāju Allu Lomanovsku, kura pastāstīja Krāslavas gurķu vēsturi, par kuriem ir zināms tālu aiz Latvijas robežām.

Gurķu audzēšana bija nelikumīga

XIX ????gadsimtā "gurķu bizness" uzplauka. Gurķus veda tirgot uz Ļeņingradu (Sanktpēterburgu), Petrozavodsku, Murmansku. Vairāki kaimiņi kooperējās un smagi piekrauti transportlīdzekļi, tostarp ar piekabi, devās ceļā uz tirdzniecības vietām. Šī nodarbošanās bija bīstama, tirgotājus varēja pieķert kā spekulantus un tautas ienaidniekus vienlaikus, bet krāslavieši turējās kopā un palīdzēja cits citam. Ieņēmumi no gurķu pārdošanas vietējiem iedzīvotājiem bija liels atspaids.

Jāpiebilst, ka agrāk klimats bija nedaudz citādāks – ziemas bargas, bet vasaras -- saulainas un karstas, tāpēc labi auga ne tikai gurķi, bet arī melones. Stādi (un sēklas) tika stādīti atklātā laukā, vēlāk bedrītēs, apsegti ar sūnām vai stiklu. Vēlāk, 50. un 60. gados, sāka izgatavot speciālas kastes ar stiklu. “Iedomājieties, katru dienu no rīta stikls bija jānoņem, bet vakarā jāuzliek atpakaļ. Plēve kļuva pieejama daudz vēlāk, un to nebija tik viegli dabūt, par to papildu atdeva vērtīgas mantas, piemēram, paklājus un servīzes,” pastāstīja Alla Lomanovska. Tuvākā vieta, kur varēja iegādāties plēvi, bija Svente un Daugavpils. Kādu laiku padomju vara ar likumu vēl ierobežoja siltumnīcu augstumu, liekot gurķu audzētājiem strādāt četrrāpus. Siltumnīcas "cilvēka augumā un augstākas" sāka būvēt tikai pagājušā gadsimta 80.--90. gados.

Vietējos iedzīvotājus izspiegoja

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija sūtīja studentus uz Krāslavu praksē un, kā vēlāk noskaidrojās, deva slepenu uzdevumu -- uzzināt Krāslavas gurķu noslēpumu. Par šiem noslēpumiem klīda leģendas, taču neviens nezināja patiesību. Viena no šīm leģendām vēstīja, ka, lai veidotos vairāk sievišķo ziedkopu, tātad -- izaugtu vairāk gurķu, sēklas pirms stādīšanas vairākas dienas nēsāja padusē. Tam ir arī zinātnisks skaidrojums -- sēklas sildīja, lai tās “pamostos” un gatavotos dīgšanai, bet kāpēc padusē? Bija daudz jautājumu, un ne mazāk audzēšanas noslēpumu.

Katram iedzīvotājam bija savi gurķu audzēšanas paņēmieni, un tie tika stingri ievēroti, lai cik dīvaini un smieklīgi tie šķistu. Studenti ziņoja uzzināto informāciju akadēmijā, taču tas bioloģijas un augkopības speciālistus tikai saniknoja. Pašlaik diemžēl Krāslavas gurķu šķirne ir zudusi, lai gan klīst leģendas, ka tā tomēr nav zudusi…

Rīgas un Augusta ielā gandrīz visi iedzīvotāji audzēja gurķus. Salīdzinoši mitrais zemienes klimats upes tuvumā, pazemes avoti un uzkalns, kas sargāja no vēja, laistīšana gandrīz ik dienu veicināja šīs kultūras augšanu. Tagad gurķus galvenokārt audzē nevis Krāslavā, bet gan novadā, lielās ērtās siltumnīcās, kur kultūru neapdraud nelabvēlīgi laikapstākļi.

Apmeklējot tirgu, par šo tēmu parunājos ar vairākām vietējām iedzīvotājām.

Marina: “Dēsti jau ir pārdoti, mājās iestādīti 1400 stādi un tie jau nes augļus. Man patīk „Mirabella”. Gurķus ziemai sterilizēju -- vairākas reizes pārleju ar karstu ūdeni un aizvalcēju speciālā sālījumā. Iesim uz „Gurķu svētkiem”, paskatīsimies, kurš šogad rādīs ko jaunu. Tas ir jautrs pasākums, turklāt vienlaikus notiek arī pilsētas svētki. Kā lai neiet, cilvēkiem ir vajadzīgas izklaides, tāpat kā darbs!”

Regīna: “Agrāk audzēju gurķus, tagad vairs ne. Tas ir smags darbs. Lai izaudzētu gurķus pārdošanai, ir jāiegulda daudz pūļu, un es vairs neesmu tajā vecumā, lai tik smagi strādātu. Es eju uz mežu ogot, sēņot, un vienlaikus piekopju veselīgu dzīvesveidu.”

Marina: “Gurķu stādus jau esmu pārdevusi, tagad pārdodu puķu dēstus. Pārdevu šķirnes "Adam" un "Alex", iestādījām arī sev. Tagad nāk pircēji un saka paldies, aug labi gurķi. Man labāk patīk viss svaigs, sagatavojam arī krājumus ziemai, taču nedaudz -- veselīgāk ir visu lietot atbilstoši sezonai -- kad aug, tad arī jāēd.”

Svētku programma

"Gurķu svētkos", konkursos aicināts piedalīties ikviens, arī tie, kas audzē gurķus tikai sev. Tiek pieņemti un tiks vērtēti ne tikai no gurķiem pagatavoti ēdieni, marinēti un sālīti gurķi, bet arī stiprāki dzērieni. Šī gada programmā ir "gurķu produktu" degustācija, prezentācija un vērtēšana mūzikas un dziesmu pavadījumā (no pl. 10.00). Savukārt pl. 12.45 notiks labāko "gurķu kulināru" apbalvošana, no pl. 14.00 līdz 16.00 ieplānota meistarklase un iepazīšanās ar veselīga uztura pamatprincipiem, kuru vadīs uztura speciāliste Elīna Petrinčika. Darbosies radošā darbnīca "Jautrais gurķis" bērniem.