„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 5. maijs
Svētdiena
Ģederts, Ģirts
+18.3 °C
daļēji mākoņains

Demontējamo padomju pieminekļu sarakstā iekļauti arī divi objekti Daugavpilī

Valdība atbalstījusi 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu. Demontējamo objektu vidū ir arī Daugavpilī esošā Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta Slavas skvērā un piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem pie 18. novembra un Vasarnīcu ielas krustojuma.

Saskaņā ar likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem -- slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Demontējamie objekti ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību administratīvajās teritorijās. Kultūras ministrija norāda, ka zināmākie padomju laika pieminekļi atrodas tieši valsts nozīmes pilsētās -- Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Latgalē demontējami ir kopumā 22 objekti.

Sarakstā iekļauto objektu demontāža būs jāveic pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tie atrodas. Demontāžas darbi jāīsteno līdz šī gada novembra vidum. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmenti, kam ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, tiks iekļauti Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Saskaņā ar likumu, objektu demontāžu vienādā apmērā finansē valsts un pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas.

Daugavpils pašvaldība apstrīdējusi Satversmes tiesā “pieminekļu nojaukšanas” likumu

Daugavpils pilsētas pašvaldība ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu par likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas, kā arī 8. panta pirmās daļas neatbilstību Satversmes 1. un 101. pantam.

Pašvaldībā norāda, ka Satversmes 1. panta un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā nostiprinātā pašvaldības principa izriet pašvaldības tiesības pašai pārvaldīt savu teritoriju tās iedzīvotāju interesēs.
Daugavpils pilsētas pašvaldības ieskatā likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4. panta otrā daļa, 5.panta otrā un piektā daļa, kā arī 8.panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, uzdodot pašvaldībai demontēt konkrētus objektus, valsts iejaucas pašvaldības autonomo funkciju izpildē, kuras nosaka gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.

Daugavpils pilsētas pašvaldība gādājot par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, jau tālajā 1992.gadā ir veikusi to padomju laikā uzstādīto pieminekļu demontāžu, kam nav mākslinieciskas vērtības un kas atspoguļo padomju laiku ideoloģiju. Savukārt saglabātie objekti neslavina padomju režīmu, bet ir veltīti karā kritušo piemiņai.

Otrkārt, pašvaldības skarošā likumprojekta pieņemšanas gaitā tām nebija paredzētas tiesības ne piedalīties lēmuma pieņemšanā, ne arī tikt uzklausītām.

Visbeidzot likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 8. panta pirmā daļa ir pretrunā gan pašvaldības principam, kas ietver pašvaldības finanšu autonomiju, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. panta pirmajai un otrajai daļai.

Likumdevējam, uzdodot pašvaldībām uzdevumu demontēt objektus, bija jānodrošina arī atbilstošs finansējums šīm vajadzībām. Taču likumdevējs, tieši pretēji, ir uzdevis pašvaldībai veikt šo pienākumu daļēji no pašvaldības līdzekļiem.

Finansējums, kas nepieciešams abu Ministru kabineta noteiktu objektu demontāžai Daugavpilī, ir iespaidīgs un pašvaldības budžetā nav paredzēts.