„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. novembris
Svētdiena
Velda, Velta
-1.9 °C
daži mākoņi

Irina Turavina -- par "peldēšanos gaisa viļņos"

Daugavpils vecākajā lidostā Grīvā, sporta kluba "D.I.S.K." bāzē, notika ilgi gaidītā tikšanās ar vienīgo izpletņlēkšanas instruktori -- sievieti.

Starptautiskās klases sporta meistare Irina Turavina veikusi 10 660 lēcienus ar izpletni, ir pasaules čempione un Pasaules kausa ieguvēja, starptautisku sacensību godalgotu vietu ieguvēja, kā arī Latvijas, Lietuvas čempione un Eiropas rekordiste.

Par iepazīšanos ar izpletņlēkšanu un ne tikai

Irina dzimusi Brjanskā. Savu sporta karjeru viņa sāka septiņu gadu vecumā kā vingrotāja, taču pēc daudzajām traumām ārsti aizliedza viņai nodarboties ar šo sporta veidu. Taču Irina nevarēja iztikt bez aktīvas fiziskās slodzes un, nevienam nesakot, pieteicās izpletņlēkšanas daudzcīņas sekcijā, kurā ietilpa peldēšana, skriešana, šaušana un lēkšana ar izpletni. Tas bija pēc septītās klases. Vasarā iemācījās peldēt, skriet un šaut, sadraudzējās ar citiem sekcijas dalībniekiem, dzirdēja aizraujošu stāstu par pirmo lēcienu un nolēma, ka lēks arī pati. Pienāca laiks pastāstīt mammai par jaunu hobiju, jo bija nepieciešama viņas atļauja. Irinas māte nodarbojās ar klinšu kāpšanu un atbalstīja meitas jauno vaļasprieku. Irina savu pirmo lēcienu veica 15 gadu vecumā, un tas bija ziemā -- 15. februārī, piezemējās milzīgā sniega kupenā, atceras salu un lielu kažokādas cepuri. Taču drīzumā stājās spēkā jauni noteikumi, un Irinai bija jāgaida, līdz apritēs 16 gadi, lai atkal varētu lēkt ar izpletni.

“Tā kā esmu dzimusi sportiskā ģimenē, visu mūžu esmu kopā ar sportu,” saka Irina. Jau kopš 17 gadu vecuma, divdesmit piecus gadus profesionāli nodarbojās ar izpletņlēkšanu. Tagad Irinai ir nedaudz virs piecdesmit, bet viņa joprojām turpina lēkt, tiesa, nu jau savam priekam.

"Debesis vienmēr ir ar mani"

Deviņdesmito gadu sākumā treniņnometnē Jelgavā Irina iepazinās ar savu nākamo vīru, apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

2014. gadā viņa beidza savu profesionālo karjeru un kļuva par treneri, instruktori. Tagad Irina strādā ar iesācējiem, gatavo izpletņlēcējus čempionātiem. Viņš ir gaisa videooperatore, palīdz iemūžināt interesantākos mirkļus debesīs.

Bezbailīgajai izpletņlēcējai ir pieredze gaisa akrobātikā, viņa piedalās lielu un mazu figūru veidošanā gaisā. “Kad izpletņlēcēju grupa gaisā noteiktā laikā veido figūras, ešeloni sarindojas gaisā, katram sportistam ir sava vieta, sava pozīcija, kurā viņam vai viņai jābūt stingri fiksētai (jānostājas īstajā vietā un jānofiksē sava vieta figūrā, satverot speciālu pierīci uz figūras dalībnieka kombinezona piedurknes vai staras), dažkārt gaisā pacēlās četras lidmašīnas ar 25 cilvēkiem katrā, lai izveidotu grupas figūru. Tas ir ļoti ilgs un darbietilpīgs process, taču rezultāts ir tā vērts.”

Irina veiksmīgi piedalījās sieviešu rekorda sasniegšanā figūru veidošanā gaisā, kā arī Latvijas rekorda uzstādīšanā.

"Pārvarēt sevi" -- par grūtībām sportā

Irina ir guvusi vairākas nopietnas traumas, bijis galvas smadzeņu satricinājums, tikusi traucēta vestibulārā aparāta darbība, ārsti neieteica sportot, taču, neskatoties uz visiem aizliegumiem un galvassāpēm, tas viņu neapturēja. Pēc diviem gadiem, astotajā klasē, Irina atgriezās sportā. Stāsta, ka pirmos trīs gadus lidojusi ar maisiņu rokās, sākumā pacelšanās laikā bijusi zaļa, tomēr, par spīti šim diskomfortam, tomēr lēkusi ar izpletni.

"Katram cilvēkam ir izvēle. Es negribēju dzert saujām zāles, tāpēc lauzu sevi ... pamazām trenējos ... Tagad nav nekādu problēmu ar vestibulāru aparātu.”

Ziemā, kad ir nekomfortabli lēkt ar izpletni vai lidot ar paraplānu, Irina slēpo vai apmeklē baseinu. “Mājas, darbs, mājas, darbs, bērni... bet sev?! Tāpēc obligāti ir jābūt kaut kam dvēselei! Un sākt var gan 20, gan 30, gan 50 gadu vecumā ... un nav svarīgi, kas tas būs, galvenais ir to gribēt un izbaudīt. Ka tik būtu vēlēšanās!”

Mazliet statistikas

Minimālais augstums, no kura lec, ir 800 metri – šādi tiek veikti lēcieni piezemēšanās precizitātei (tas ir, netiek izmantots ātrgaitas izpletnis). Šajā gadījumā nosēšanās notiek vienmērīgi 5--7 minūšu laikā.

„Static-Lain” 1500 m -- visi iesācēji lec no šī augstuma, pēc instruktāžas cilvēks pats vienatnē veic lēcienu ar izpletni.

AFF studenti lec no 3000 metriem un augstāk. “Šī ir paātrināta mācīšanās kontrolēt ķermeni brīvā kritienā gaisā. Divi instruktori no 3000 metru augstuma kopā ar audzēkni veic lēcienus ar izpletni un kontrolē mācību procesu.” Tajā pašā augstumā notiek arī lēcieni ar izpletni tandēmā, kuros instruktors ir sastiprināts ar pasažieri, ir iespēja 40 sekundes izbaudīt visu brīvā kritiena skaistumu līdz 1500 metriem, tad atveras izpletnis un notiek planēšana zem kupola līdz 5 minūtēm. Saka, ka parasti instruktors piezemējas pirmais, bet pasažieris nolaižas uz instruktora. Lai lēciens būtu pēc iespējas ērtāks un drošāks, ir jāklausa instruktors un, pats galvenais, nedrīkst traucēt.

2000--2200 m -- individuālā gaisa akrobātika -- sešās sekundēs gaisā tiek izpildīts sešu vingrinājumu komplekss, pēc tam sportisti piezemējas.

Vēl ir grupu akrobātika -- 2021. gada augustā Liepājā tika sasniegts Latvijas rekords, kurā piedalījās vīrieši un sievietes, kopā bija 32 dalībnieki -- no vienas lidmašīnas leca 16 cilvēki, kuri “krīt uz vēdera”, lec atliecoties, lai gaisā izveidotu noteiktu figūru. Pārsteidzoši, ka, piedaloties šajā rekordā, Irina fiksēja sava lidojuma ātrumu -- 282 km stundā. Neticami! Tajā pašā laikā ir jāgroza galva par 360 grādiem, lai atrastu savu vietu figūrā, dažreiz „jāapiet” daži dalībnieki, jāatrod vajadzīgais cilvēks, pareizās krāsas kombinezons vai laikus jāsamazina temps (lai piebremzētu, rokas izstiepj uz priekšu un saliec ceļus) un jāsarindojas figūrā. Iedomājieties, cik precīzi jāspēj kontrolēt savu ķermeni, tāpēc Irina ir muskuļota, ņipra, izturīga, neliela auguma dāma ar dzelžainu raksturu un milzīgu gribasspēku.

6100 m -- sieviešu rekords Anapā -- tas ir maksimālais augstums, no kura Irina ir lēkusi.

"Es lidoju dvēselei"

2019. gadā Irina kļuva par piloti – apguva paraplānu lidošanas tehniku, lido virs mākoņiem un vēro apkārtni no putna lidojuma.

Ne tik sen lidoja kalnos -- lidojumi notika Itālijā un Francijā. “Visu laiku tikai lidlauks, bet tur -- kalni! Es dievinu kalnus! Lidojums ar paraplānu kalnos -- tā ir pasaka, maģija! Jā, dažreiz tas ir biedējoši, es esmu iesācēja pilote, bet tas ir neticami forši!”

Maksimālais lidojuma laiks kalnos bija apmēram stunda vai nedaudz vairāk, jo nogurst rokas nemitīgā darbā ar svirām, arī pieredze vēl ir maza. Pieredzējušākie paraplanieristi kalnos lido vairāk nekā sešas stundas, taču tam ir jāsagatavojas garīgi, fiziski un tehniski.

"Paraplāns ir spārns, ar kuru var brīvi lidot, paceļoties gaisā arvien augstāk un augstāk, lidot kā putns. Un izpletnis ir spārns, kas kalpo, lai pārvietotos gaisā un droši nosēstos."

Daži padomi tiem, kas vēlas lēkt ar izpletni

Irina Turavina: “Galvenais ir pieņemt lēmumu un netraucēt instruktoram nosēšanās laikā. Lēcienā daudz kas tiks izdarīts jūsu vietā.”

Pieredzējušais izpletņlēcējs Aleksandrs Boiko pastāstīja par pārsteidzošāko faktoru lēciena laikā ar izpletni: “Lidmašīnā ir diezgan liels troksnis un, tiklīdz sper soli ārā no kabīnes, iestājas absolūts klusums, kas sākumā izbrīna, varbūt nedaudz biedē iesācējus, un tad, iespējams, no trešās reizes cilvēki pierod un izbauda šo vienotības mirkli ar debesīm.”

Izpletņlēcēja amatiere Tatjana iesaka: “Tandēma lēcienam izvēlieties brīvas, siltas drēbes. Atcerieties no skolas mācību programmas: jo esat augstāk virs zemes, jo aukstāks gaiss. Apaviem jābūt ērtiem un augstiem, lai aizsargātu pēdas locītavu. Lai droši piezemētos, neder kedas un dejošanas čībiņas (češkas), un vēl jo vairāk augstpapēžu apavi un platformas.”

Sākt nodarboties ar izpletņlēkšanu ir vieglāk, nekā jūs domājat. Galvenais, lai ir vēlme un gribasspēks.