Jūlijā pilsētu diezgan pamatīgi saviļņojis kāds celtniecības „skandāls”, kurš izcēlās Daugavpils domes un būvuzņēmuma “DSM Meistari” konfliktsituācijas sakarā. Proti, pašvaldība, pēc vairākiem līgumu termiņu izpildes pagarinājumiem un nespējot vienoties ar “DSM Meistari” par tās pieprasīto būvdarbu sadārdzinājumu, vienpusējā kārtā lauza līgumu par trīs celtniecības objektiem (Miera, Brjanskas ielu un Aizpilsētas parka remonta un rekonstrukcijas darbiem). Turklāt būvkompānijai arī būšot jāatmaksā 97 tūkst. eiro liela apdrošināšanas garantija.
Kā „Latgales Laikam” pastāstīja Daugavpils Domes Izpilddirektore Sabīne Sņepste, pagājušā gada vasarā pašvaldība noslēdza līgumus ar dažādām būvfirmām par darbu izpildi vairākos būvniecības objektos. Tie bija t.s. „kovid- kredīti” un to apguves noteikumi bija gana stingri - tas nozīmēja, ka, ja šie līdzekļi netiek apgūti laikā, tad pašvaldībai uzreiz būs jāmaksā sava nauda. “Trīs mēneši bija noteiktais izpildes laiks, bija vairāki pretendenti, viņu visu piedāvātās līgumcenas jau tobrīd pārsniedza projekta pasūtījuma apjomus. Dome tam piekrita, līgumi tika parakstīti. Visi pretendenti bija informēti par izpildes termiņiem. Minētā firma ieguva tiesības pat uz veseliem 4 (četriem!) objektiem. Manā skatījumā, šajos termiņos varēja reāli iekļauties - pie nosacījuma, ka strādnieki uzreiz sāk čakli strādāt visos objektos. Bet mūsu celtniekiem raksturīgi piemīt citādas “tradīcijas”: kaut ko uzsākt, sarakt bedres- un tad doties uz pavisam citu objektu... Tā nu pienāca rudens un es sāku celt trauksmi – mums jau nāk virsū izpildes termiņu beigas, bet rezultāta aizvien vēl nav! Jo, tīri fiziski, darbi objektos pilnvērtīgi tika uzsākti tikai septembrī. Lai kaut cik sekmīgi apgūtu šos kredītlīdzekļus, mēs uzsākām „procentēt” piegādātos materiālus: maksājām uzreiz, kolīdz tie tika atgādāti uz objektu. Tad vēl pasūtītājs (šajā gadījumā tā bija Komunālā pārvalde), ņemot vērā izpildītāja atrunas par dažādiem apstākļiem, kuri nav ļāvuši pabeigt objektus paredzētajā laikā, pagarināja līguma izpildes termiņus - apmēram līdz 10. decembrim. Taču tad viņi aizgāja tehnoloģiskajā pārtraukumā, sakarā ar ziemas iestāšanos. Objekti, protams, tobrīd vēl netika pabeigti.”
“DSM Meistari” būvdarbu vadītājs, kurš bija atbildīgs par visiem trim apturētajiem objektiem, Jevģēnijs Mačionis, apgalvo, ka celtniecības darbu uzsākšana ievilkusies objektīvu iemeslu dēļ: būvatļaujas esot izsniegtas tikai mēnesi vēlāk, kas automātiski pārbīdījis darbu uzsākšanu tuvāk rudenim. Tāpat kā attaisnojums tika minēts tas apstāklis, ka celtnieki esot masveidīgi slimojuši ar “Covid-19”. Kā arī, pie vainas esot bijuši nekvalitatīvi projekti un neparedzēti apstākļi (piemēram, Aizpilsētas parkā celtnieki negaidīti esot uzrakuši agrāko ebreju kapu pieminekļus). Ar vārdu sakot, līdz iestājās tehnoloģiskais pārtraukums, darbus pabeigt nekādi neesot bijis iespējams.
Sabīne Šņepste: “Atgriežoties no tehnoloģiskā pārtraukuma, sanāca tā, ka viņiem atlika tikai 5 līdz 7 dienas, atkarībā no tā, vai cita objekta, lai pabeigtu darbus laikā. Taču bija saprotams, ka, uzreiz pēc tam firma vienkārši nespēs šajos termiņos iekļauties. Tāpēc Komunālās saimniecības pārvalde vēlreiz gāja pretim un pagarināja līgumu izpildi nu jau līdz 20. jūnijam. Sak, lai ir ilgāk – galvenais, ka pabeidz. Bet tad celtnieku vadība piepeši „nostājās pozā” un pieprasīja jaunu cenu indeksāciju - savādāk uzņēmums neko nedarīšot un objektus nemaz nebeigšot. Bet ko darīt domei šajā situācijā? Mēs arī bijām saskaņojusi ar ministriju (VARAM –I.L) šo kredītu apguves termiņu izmaiņas, mums tie termiņi arī gāja uz beigām.”
Kopējā summa, kuru kā papildus finansējumu objektu nobeigšanai pieprasīja DSM Meistari, bija 170 tūkst. eiro. Galvenais pamatojums – asfalta un atbilstošo būvmateriālu sadārdzinājums radušās ekonomiskās situācijas dēļ . Taču, kā norāda Sabīne Šņepste, neviens nevarēja (un pat necentās) pierādīt, kādi tieši materiāli tika ievesti šajā laikā no ārzemēm un cik lielā mērā to cenu pieaugumu, uz kuru uzstāja izpildītājs, ietekmēja tieši šīs ekonomiskās pārmaiņas.
“Mēs vairākkārt veicām pārrunas ar firmas vadību, bijām ar mieru kārtējo reizi nākt pretī. Varbūt kaut ko pārprojektēt, varbūt samazināt darbu kopapjomu; iespējams, nomainīt kādus paredzētos materiālus ar citiem, lētākiem; piedāvājām firmai turpināt darbus un tad, kad nonāks līdz asfaltēšanai, mēs varētu pārskatīt asfalta jaunās izmaksas un veikt jaunu procentējumu- taču pēc tam, kad jau iesāktie darbi tiks pabeigti. Taču uz visiem mūsu kompromisa piedāvājumiem saņēmām striktu „nē”, jo viņi saprata: līguma izpildes garantija tāpat tiks zaudēta termiņu neizpildes dēļ. Tajā pašā laikā - saprotiet arī situāciju, kādā bija nonākusi pašvaldība: darbi stāv, ielas ir izrakātas, kas rada iedzīvotājiem milzu neērtības – un visas pazīmes liecināja par to, ka mums tomēr būs jārīko jauns konkurss. Kas mums cits atlika, kā vien pārtraukt pastāvošas līgumattiecības ar šo kompāniju? Nevajag mēģināt nodarboties ar pašvaldības šantažēšanu – mēs vienmēr esam gatavi meklēt risinājumus, bet uzspiest mums neviens neko nevarēs.”
5. jūlijā tika pieņemts lēmums par jauna konkursa izsludināšanu. Patlaban konkurss vēl notiek, tiek izskatīti jauni pretendentu piedāvājumi – taču ir skaidrs, ka līdz ziemas atnākšanai tāpat jau stipri ievilkušies darbi minētajos celtniecības objektos tiks pabeigti jebkurā gadījumā.
