„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. jūnijs
Trešdiena
Nils, Viktors
+14.2 °C
daļēji mākoņains

Alkšņu slimības cēloni eksperti vēl nav noskaidrojuši

Tā vēl nekad nav bijis, ka visi alkšņi gan tuvākā, gan tālākā apkaimē vārda vistiešākajā nozīmē nomelnējuši – nav neviena vesela koka. Turklāt ir bojātas nevis atsevišķas lapas vai zari, bet viss vainags. Uz kopējā zaļā fona tas izskatās nedabiski un pat biedējoši, lai gan citi koki ir sveiki un veseli. Satrauktie Augšdaugavas novada iedzīvotāji zvanīja gan laikraksta „Latgales Laiks” redakcijai, gan man, un nobažījušies jautāja: “Kas noticis, kā izskaidrot šo dabas anomāliju, vai tas neizjauks floras un faunas līdzsvaru, bet, pats galvenais, kādas varētu būt šīs neparastās parādības sekas?

Populārākais koks

Bez pārspīlējuma var teikt, ka alksnis ir zināmākais, populārākais, pieprasītākais un ienesīgākais koks, jo kopš neatminamiem laikiem to izmanto ne tikai kā kurināmo, bet arī būvniecībā un dažādās citās cilvēku dzīves jomās. Piemēram, gaļu un desu nevar kūpināt bez alkšņa malkas. Mēs bieži vien pienācīgi nenovērtējam šos kokus, uzskatot tos par „nezālēm”, un tāpēc izcērtam. Patiesībā alkšņi ir diezgan kvalitatīvi koki ar augstu siltumkaloriju saturu, ja runājam par krāšņu kurināšanu. Un cenas ziņā alkšņi, neskatoties uz kraso koksnes sadārdzinājumu, salīdzinot, piemēram, ar bērziem, ​​kļavām, ošiem un pat skujkokiem, ir lētākais un līdz ar to arī visvairāk izmantotais kurināmais. Grūti iedomāties, ka kādu dienu mūsu mežos un lauku teritorijās vairs nebūs alkšņu. Tā, nepārspīlējot, būs katastrofa ne tikai floras un dabas aizsardzības darbiniekiem un citiem speciālistiem, kas pēta augu valsti, bet arī citiem cilvēkiem, kuri ēdiena gatavošanai un apkurei izmanto alkšņu malku. Šodien, kur vien skaties – redzami gluži kā liesmu apdedzināti alkšņi. Rodas jautājums – tie izdzīvos vai nokaltīs?

Augšdaugavas novada Salienas pagasta Faļtopu ciema iedzīvotājs Mihails Kusanovs ir vērīgs cilvēks un viņu satrauc problēmas, kas radušās viņa dzīvesvietā: “Ieraugot rūsu uz alkšņiem, Faļtopu iedzīvotāji pamatoti satraucās. Pat 80--90 gadus vecie šo vietu ilgdzīvotāji neatceras, ka būtu redzējuši šādu parādību. Daudzi baidās iet mežā, uzskatot, ka alkšņi kļuvuši par upuri kādām līdz šim nezināmām ķimikālijām, un tāpēc var saindēties, vai arī tā ir kaitīgu kukaiņu invāzija, piemēram, alkšņus apsēduši kokurbēji, kas pilnībā iznīcina mūsu mežus, vai kolorado vaboles, kuras bojā kartupeļus.”

Mihails nekavējoties piezvanīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Latgales reģionālajai nodaļai Daugavpilī, kur viņu uzmanīgi uzklausīja, taču, pensionāram par nepatiku, reālu palīdzību nesniedza, iesakot viņam alkšņu slimību apkarot saviem spēkiem un līdzekļiem. “Pateica, ka man par saviem līdzekļiem jāveic alkšņu slimības laboratoriskie izmeklējumi. Bet kāpēc? Kā ir ar valsts līdzdalību šīs problēmas risināšanā? Galu galā tā skar ne tikai mani personīgi, bet arī Latviju kopumā, jo, iespējams, alkšņi slimo visā valsts teritorijā. Tā ir dabas katastrofa, līdzīgi kā plūdi vai ugunsgrēks, tikai citā formā. Mēs vēl nezinām, kādas būs šīs katastrofas sekas,” noraizējies saka Mihails.

Viņš vērsās arī pie pagasta vadības, bet arī tur vien noplātīja rokas, un kā lai šo slimību apkaro, jo skarti desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu koku. Šeit nepietiks ne darbaspēka, ne resursu. Bet pats galvenais -- ir jāzina, kāda kaite piemetusies alkšņiem un kā to ārstēt. Mihails pastāstīja, ka sakaltušā alkšņa lapā atradis kāpurus un tārpus, kas, viņaprāt, ir koku bojājumu cēlonis, un ir pārliecināts, ka ar pilnībā iznīcinātu vainagu tie neizdzīvos.

Faļtopu iedzīvotājs ir neizpratnē, kāpēc plašsaziņas līdzekļos nav informācijas par šo problēmu, lai nomierinātu reģiona un Latvijas iedzīvotājus un izskaidrotu, kas īsti noticis, jo ar tamlīdzīgu dabas anomāliju visi saskaras pirmo reizi.

Mežs ir dzīvība

Kokapstrādes uzņēmuma „VELS-2” vadītāja Ludmila Luņa ar 20 gadu darba pieredzi (Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta Salandzeja) uzskata, ka problēma nebūt nav kukainīšos un kāpuros -- tie nevarēja aprīt visus alkšņus Latvijā pāris mēnešu laikā, bet gan daudz dziļāk un ar dramatiskākām sekām: “Ka tik mēs pavisam nepaliekam bez alkšņiem! Tad būs bēda! Kurš gan pirks dārgu malku? Cilvēki vienkārši izputēs vai nosals. Šeit, Augšdaugavas novadā, un pa ceļam uz Rīgu redzu, cik barbariski tiek izcirsti meži. Šī vairs nav ziedošā un zaļā Latgale un Latvija, kas tika dēvēta par otro Šveici, bet gan nedzīvs Āfrikas tuksnesis. Tikai smilšu vietā ir izcirtumi, stigas un celmi. Kāda te var būt dabas harmonija? Dabā viss ir savstarpēji saistīts. Ja meži izzudīs, putniem nebūs kur apmesties. Tie aizlidos projām, un kas tad ķers kukaiņus? Un arī parazītiem nebūs ko grauzt, ja izzudīs koki.”

Ludmila pavēstīja, ka kokmateriālu bizness starp Latviju, Krieviju un Baltkrieviju ir apstājies. Tāpēc skandināvu uzņēmumi, galvenokārt zviedru, kuriem pieder lielākā daļa mūsu zemju un mežu platību, ar entuziasmu sākuši tos izcirst un izvest apaļkoksni uz savām valstīm. Turklāt ārzemju uzņēmējus cenas neuztrauc, pēc Ludmilas teiktā, viņiem ir vienalga, vai maksāt par kubikmetru 50 vai 100 eiro: "Mums ir maz valsts mežu, lielākā daļa tika pārdoti skandināviem, tāpēc viņi "kaļ dzelzi, kamēr karsta”. Mēs viņiem esam gards kumoss. Rezultātā Latvija paliek bez mežiem, tas ir, bez plaušām, un tas savukārt izjauc līdzsvaru dabā. Līdz ar to rodas problēmas ar alkšņiem.”

Ludmila ir jo īpaši sašutusi par to, ka Latvijā pieņemts likums, kas ļauj uzņēmējiem cirst jaunākus mežus, kas, pēc uzņēmuma vadītājas domām, kļūs par īstu ekoloģisku katastrofu.

Jāveic izpēte

Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales nodaļas speciālists pastāstīja, ka, visticamāk, alkšņa lapas masveidā iznīcina alkšņu zilais lapgrauzis. Izrādās, ka ir tāds kaitēklis. Lai gan dažu mūsu pilsētas mediju iepriekš publicētajās ziņās bija atsauce uz sausu laiku un nebijušu saules aktivitāti, kas arī šķiet visai ticams iemesls.

Fotografējot slimās alkšņu lapas, kukaiņus neatradu, dažas lapas bija neskartas, bet sakaltušas, brūnas un saritinājušās, citas caurumainas, taču tās nebija parazītu nograuztas. Tas ir redzams fotogrāfijās. Turklāt vaboles nevar vienā mirklī iznīcināt tik milzīgu skaitu koku. Lapas ātri kļuva rūsganas, pēc tam -- melnas nevis kādā konkrētā alkšņa vainaga vietā, bet uzreiz -- no augšas līdz lejai, itin kā koki būtu apsmidzināti ar kādu indīgu ķīmisku vielu vai aplieti ar verdošu ūdeni. Es novēroju šo procesu savā viensētā.

Valsts augu aizsardzības dienestā Rīgā šīs struktūras preses sekretāre Dace Ūdre pastāstīja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji no dažādām pilsētām un novadiem, satraukušies par šo problēmu un jau lūguši skaidrojumus -- kas noticis un kā rīkoties?

Dace Ūdre norāda, ka pagaidām ir grūti konkrēti nosaukt alkšņu epidēmijas cēloni Latgalē, taču, domājams, tā ir jau minētā vabole: “Lai iegūtu pareizu un objektīvu slēdzienu, ir nepieciešams veikt koku ekspertīzi uz vietas un bojāto alkšņu lapu laboratorisko analīzi, pievienojot fotogrāfijas.”

D. Ūdre solīja, ka VAAD vadības vārdā uzdos Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas speciālistiem veikt nepieciešamo izpēti un sniegt atzinumu. “Šī vabole ir bijusi vienmēr, tā ir bojājusi kokus arī agrāk, taču ne tik daudz un ne tik agresīvi kā šovasar, kad kaitēklim izveidojušies ļoti labvēlīgi laikapstākļi un klimatiskie apstākļi. Domāju, ka koki necietīs, nākamvasar atkal saplauks. Ja tas notiktu piecu gadu garumā, tad varētu runāt par ekoloģisku katastrofu un būtisku kaitējumu dabai un mūsu mežiem. Lai iedzīvotāji neuztraucas un nekrīt panikā,” rezumēja Dace Ūdre.

VAAD arī informēja, ka alkšņu lapgrauzis ir gan zaļā, gan zilā krāsā. Ja pirmais bojā tikai lapas, tad zilajam ar to ir par maz un šis kaitēklis iznīcina pat koku mizu. Kā pastāstīja Dace Ūdre, alkšņu lapgrauzim „garšo” ne tikai alkšņi, bet arī citi koki, taču šovasar, par laimi, šis lapgrauzis tiem ir metis līkumu.

Protams, eksperti sniegs savu atzinumu, bet, ja kaitēkļu un visu veidu parazītu klātbūtne uz dažādiem kokiem, augļu un ogu krūmiem un citiem augiem, kā arī uz dārzeņiem un augļiem, radot nelielus bojājumus, ir ierasta lieta, un cilvēki prot ar to tikt galā, tad līdz šim tik nepieredzēti alkšņu bojājumi, neskatoties uz VAAD speciālistu optimistiskajām prognozēm, tomēr rada bažas un satraukumu.

Komentāri

09.08.2022 15:23
Adel
Vai jums neskiet divainas tas slimibas kas peksni uzbrukusas cilvekiem un dabai...viena pec otras....kaut kur lasiju ka atlauts izcirst pat jaunaudzes..ko tas nozimee..ka mezi jalikvidee..noveroju ka pat pa vienu trasi gaisa krustam sjersam lido lidmasina atstajot baltas trases kas lenam izplesas...cik daudz mes vel nezinam un cik daudz kas ir slepts.