Elvīra Škutāne jau vairāk nekā divus gadus strādā radošu darbu. Viņa pilnībā mainīja savu dzīvesveidu un sāka veidot vitrāžas, izmantojot „Tiffany” tehniku. Elvīras darbi gūst popularitāti ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, savukārt vietējie iedzīvotāji iecienījuši vitrāžas ar latvju rakstu zīmēm -- Jumi, Laimu vai Sauli.
"Tiffany" vitrāžu vēsture
Slavenais gleznotājs Lūiss Komforts Tifanijs sāka interesēties par darbu ar stiklu, veica dažādus eksperimentus un kļuva slavens visā pasaulē. Viņš augstu vērtēja gaismas spēku un stikla skaistumu. Lūisa stikla efekts ir tāds, ka tas ne tik daudz laiž cauri gaismu, cik lauž to. Tāpat kā gleznotājs uz paletes, tā viņš stikla ražošanas procesā sajauca dažādus toņus un radīja savas gleznas. Tifanijs izvēlējās krāsas ļoti rūpīgi un, ja vajadzīgā toņa nebija vienā stikla plāksnē, lika vienu uz otras trīs vai četrus stiklus, līdz ieguva vēlamo toni.
Mākslinieciskas vitrāžas "Tiffany" izgatavošana ir pa spēkam ikvienam cilvēkam, kurš ir pietiekami pacietīgs, apguvis stikla griešanas iemaņas un prasmi lodēt, noderēs arī māka sagatavot iecerētā izstrādājuma skici. "Tiffany" vitrāžu tehnoloģijā kā stiprinājums, struktūru veidojošs elements tiek izmantota vara folija lente, kuru Latvijā nemaz nav tik viegli sadabūt.
Par vitrāžu izgatavošanas procesu
Elvīra vitrāžu veidošanā izmanto vitrāžas stiklu. Viņa pastāstīja, ka sākumā paziņas pēc remonta atnesa pārpalikumus -- parasto dekoratīvo stiklu, ko liek durvīs. Vitrāžu izgatavošanas pamatu apgūšanā tie lieti noderēja. “Kad vīrs pirmo reizi man parādīja, kā lietot stikla griezēju, man nekas nesanāca. Viņš griež stiklu, tā mala akurāti nolūzt, bet es „pārbraucu” pa stiklu un -- nekā. Tagad es protu visu!”
Elvīra pasūta krāsaino stiklu Polijā un Vācijā. Jāatzīmē, ka, piemēram, sarkanas krāsas stikls ir visdārgākais, 130 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinājumam -- zilo stiklu var iegādāties par 90 eiro kvadrātmetrā. Ir iegādāti profesionāli instrumenti. Stiprināšanai (lai izstrādājumu varētu pakarināt) izmanto vara stiepli.
Pirms ķerties pie aizraujošā procesa, meistare uz papīra uzzīmē maketu. Pārdomā tehniskās nianses, jau iedomājas, kādas krāsas izmantos. Tad ar stikla griezēju izgriež nepieciešamos stikla gabaliņus. Pēc tam ar slīpmašīnu (kuru ilgi meklēja un atrada Nīderlandē) noslīpē katras detaļas malas. Izstrādājuma daļas aptin ar vara lenti un ar lodāmuru salodē ar alvu detaļu šuves. Tie pārklājas ar sūbējumu un kļūst melni. Vitrāža ir gatava.
Atkarībā no skices sarežģītības un detaļu skaita vienas vitrāžas izgatavošana var aizņemt no vairākām stundām dienā līdz pat pāris dienām.
Ilgākais vitrāžas izgatavošanas projekts aizņēma nedēļu, tā bija vitrāža iekšdurvju augstumā.
Par dzīves ceļu no korespondentes līdz amatniecei
Elvīra Škutāne ar ģimeni dzīvo Krāslavā. Pēc profesijas viņa ir žurnāliste. Sešpadsmit gadus nostrādāja domes informatīvajā izdevumā „Krāslavas Vēstis”. Sākumā strādāja par korespondenti, ar laiku apguva laikraksta izkārtojumu un kļuva par redaktori. Nākamā jaunā tendence bija laikraksta izdošana elektroniskā formātā, ko kopā ar kolektīvu apguva no „nulles”, vēlāk izdevuma apjoms pieauga līdz 12 lappusēm, turpinājās attīstība. Visu laiku bija kustība un interese, bet pienāca brīdis, kad mainījās likums par pašvaldību izdevumiem (avīzēm aizliegts publicēt rakstus un intervijas), pienāca „Covid-19” ierobežojumu laiks, pasākumu nebija un kļuva neinteresanti, tāpēc arvien biežāk prātā ienāca doma sākt kaut ko jaunu, aizraujošu”.
„Bēdīgi slavenā izdegšana, iespējams, tomēr pastāv... Iepriekšējais darbs vairs nesagādāja prieku, un man gribējās kaut ko jaunu. Visu laiku domāju, ka gribu darbu, kas man patiktu, lai būtu interesanti, kaut kāda attīstība, lai būtu gan ienākumi, gan iespēja apgūt jaunu jomu… Mājās vakaros, lai sevi nodarbinātu, sāku apgleznot stikla burciņas ar stikla krāsām. Reiz meklēju idejas internetā un "gudrā Google" piedāvāja paaugstināt līmeni un noskatīties video, kā izgatavot vitrāžas… Es sapratu – es to varu! Tā tas viss arī sākās."
Bija tādi, kas to nesaprata -- kā var pamest stabilu darbu un sākt visu no sākuma. Savukārt tuvinieki uzslavēja viņas apņēmību.
Pateicoties ģimenes atbalstam, Elvīra dara to, kas viņai patīk un sagādā prieku. Ir iespēja pārdot savus izstrādājumus. Pieņem individuālus pasūtījumus vitrāžu izgatavošanai. Sapņo modernizēt savu darbnīcu, lai būtu vairāk darba virsmu un plauktu stiklam. Plāno apgūt lampu izgatavošanas tehniku un gatavojas pilnveidot prasmes šajā jomā.
Elvīra, cik vien sevi atceras, vienmēr kaut ko ir darījusi. Viņa adīja bērniem, varēja kaut ko uzšūt pēc žurnāla „Burda” piegrieztnēm. Vairākus gadus aizrāvās ar fotografēšanu un nekad nebaidījies no darba. Tāpēc sākt visu no sākuma nebija biedējoši. Kad padalījās ar saviem pirmajiem darbiem ar draugiem un saņēma pozitīvas atsauksmes, tas vairoja spēkus un motivāciju virzīties tālāk.
Elvīra jokojot saka: "Ja agrāk brīvu naudu tērēju jaunām kleitām un apaviem, tad tagad to tērēju stikla iegādei."
Paldies par sirsnīgo sarunu! Novēlu radošus panākumus un jaunas idejas!
Komentāri