Pēc Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas (LVPB) koncila, kas augustā notika Vecās Forštates lūgšanu namā Daugavpilī, Latvijas vecticībnieki turpinās savu darbību ar jaunu vadību. LVPB padomes priekšsēdētājs, Jēkabpils vecticībnieku kopienas pārzinis Vladimirs Ivanovs pastāstīja laikraksta "Latgales Laiks" lasītājiem jaunāko informāciju un plānus, kā arī dalījās savās pārdomās.
Irēna Jegorova
„Covid-19” ierobežojumu dēļ koncila rīkošana pēc noteiktajiem pieciem gadiem nebija iespējama, tāpēc tas notika septītajā gadā. Šajā vērienīgajā un ļoti nozīmīgajā pasākumā piedalījās 120 pārstāvji no 54 kopienām (Latvijā ir 70 kopienas) un viesi.
Koncila priekšsēdētājs, Maļutku Judovkas kopienas pārzinis, LVPB priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Joans Žilko pastāstīja par paveikto darbu, atceroties 2021. gadā mūžībā aizgājušā Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētāja Aleksija Žilko izcilo ieguldījumu. Koncilā tika papildināti, grozīti un jaunā redakcijā pieņemti LVPB Statūti, ievēlēta jauna Centrālā Padome, priekšsēdētājs, Garīgā un Revīzijas komisija. Centrālajā Padomē tika ievēlēti 17 cilvēki, no tiem 14 Latgales pārstāvji, tostarp līdzšinējais LVPB priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs tēvs Joans Žilko. No Centrālās Padomes jau ievēlēts LVPB priekšsēdētājs un trīs vietnieki. Par LVPB priekšsēdētāju kļuva Jēkabpils kopienas pārzinis Vladimirs Ivanovs, viņa vietnieki -- Viļānu kopienas pārzinis Aleksandrs Voronovs, Moskvinas kopienas pārzinis Ivans Larionovs un Grebenščikova kopienas padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko (Rīga).
Kā atzīmēja jaunais LVPB priekšsēdētājs tēvs Vladimirs, laiks rit uz priekšu, mainās, un ir jāreaģē uz jaunajām tendencēm, jāiet uz priekšu. “Latvijas likumi mainās, un ir jāmaina arī LVPB Statūti. Gribu atzīmēt, ka šobrīd visas Latvijas kopienas ir vienota baznīca, nav nekādas garīgās sadrumstalotības. Un milzīga loma šķelšanās pārvarēšanā bija Aleksijam Žilko un Joanam Žilko. Ir paveikts milzīgs darbs, un tagad ir vieglāk strādāt. Koncila dalībnieki saprot, ka jāiet uz priekšu, ir ienākuši svaigi spēki, kas var atdzīvināt kopienu darbību un mainīt politiku. Pieredzējuši mācītāji turpina strādāt. Priecē tas, ka kopienas ir aktīvas, darbojas. Tagad plānots apsekot kopienas, noteikt to turpmāko darbību un pārdomāt, kādu palīdzību varētu sniegt. Mēs vēlamies stiprināt un ieviest dažas korekcijas Padomes darbā un jaunas darba metodes, bet ņemot vērā un izmantojot iepriekšējo Padomju un priekšsēdētāju pieredzi. Jāizmanto visas iespējas. Baznīca ir dzīvs organisms, tai ir jādarbojas, jāiet kopsolī ar laiku. Fundamentālajos kanoniskajos noteikumos nekas nemainās, bet informācijas pasniegšana ir ļoti svarīga, īpaši jauniešiem,” sacīja V. Ivanovs.
Koncilā tika noteikti svarīgākie darbības virzieni: darba ar jaunatni pastiprināšana, aktīvu cilvēku apzināšana kopienās un iesaistīšana darbā, kultūras un materiālā mantojuma saglabāšanas komisijas izveide.
