Aizvadītajā nedēļā Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, zemnieku saimniecībā “Jaundzintari”, tika svinīgi atklāta jaunuzcelta robotizēta ferma 120 slaucamām govīm. Sveikt jaunās fermas saimniekus bija ieradušies sadarbības partneri, kas palīdzēja tapt šim iespaidīgajam modernajam lopkopības kompleksam, kolēģi piensaimnieki, paziņas un draugi.
Pasākumā visiem interesentiem bija iespēja noskatīties prezentāciju, iepazīties ar robotizētās fermas darbību klātienē, dalīties iespaidos un aprunāties neformālā atmosfērā. Fermas īpašnieks Genādijs Gorkins piekrita pastāstīt “Latgales Laikam” par to, kā kļuvis par lauksaimnieku un kāpēc nolēmis veikt apjomīgus ieguldījumus robotizētas slaucamo govju fermas izbūvē.
* Kā sākās jūsu aizraušanās ar piena lopkopību?
- Pēc izglītības esmu virpotājs, savulaik nopietni nodarbojos ar izpletņlēkšanu, 16 gadus nostrādāju par instruktoru Brīvprātīgajā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrībā (DOSAAF) Grīvā, Daugavpilī. Startēju Latvijas izpletņlēcēju izlases sastāvā, biju PSRS sporta meistars izpletņlēkšanā un ar lauksaimniecību nekādi nebiju saistīts, lai gan tēvs bija agronoms vietējā kolhozā “Randene”.
Pārmaiņu laikā, pagājušā gadsimta 90. gados, kad kolhozi un sovhozi sāka brukt, tēvs paņēma zemes gabalu. Sākumā palīdzēju viņam, bet pēc tam arī pats nopietni pievērsos lauku darbiem. Dažus gadus vēlāk, pametusi darbu Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā, talkā nāca arī sieva.
Sākumā mums bija septiņas govis, kuras turējām vairāk kūtsmēsliem nevis pienam, jo nopietnāk bijām pievērsušies dārzeņu audzēšanai -- audzējām kartupeļus, kāpostus un citus dārzeņus. Līdz ar lielveikalu tīklu ienākšanu mūsu produkcijas cena ievērojami kritās, un mēs nolēmām nopietnāk pievērsties piena lopkopībai. Pabeidzām vecās fermas, kas bija paredzēta 52 slaucamām govīm, būvniecību. Laika gaitā uzlabojām un “izspiedām” no šīs fermas visu, ko varējām.
Atstāt šo veco fermu meitai un mazbērniem nebija jēgas, jo tā jau bija kļuvusi neperspektīva, tādējādi aptuveni pirms desmit gadiem radās ideja par jaunas, modernas, robotizētas fermas būvniecību. Mums jau bija izstrādāts projekts, taču tā realizāciju apturēja 2008. gada krīze.
Laikam ejot, situācija mainījās un mēs sapratām --, ja neuzbūvēsim jaunu fermu tagad, tad neizdarīsim to nekad. Taču nav sliktuma bez labuma. Patlaban jaunajā fermā uzstādītie “GEA” roboti ir jaunākas paaudzes, tehnika darbojas labi.
Aptuveni gads bija nepieciešams sagatavošanās darbiem -- nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai, kreditēšanas noteikumu saskaņošanai ar banku, kam sekoja fermas būvniecība un iekārtu uzstādīšana, kas aizņēma vēl aptuveni gadu. Pēdējais posms bija aptuveni mēnesi ilgs ārkārtīgi smags darbs, kamēr iemācījām govis “staigāt”, lai tās pašas stāvētu rindā pie slaukšanas robotiem, kā tas ir tagad. Sākumā 650 līdz 700 kilogramus smagie dzīvnieki bija teju uz rokām jāienes robotizētajās slaukšanas iekārtās.
* Kā tad ieinteresējat gotiņas doties pie slaukšanas robota?
- Pirms brīža redzējāt pie jaunās fermas lielu kravas automašīnu, tā atveda kombinēto lopbarību -- “gardumiņu” govīm. Ejot pie robota, govs jau neiet slaukties, tā nāk pēc “gardumiņa”, ko tā saņem slaukšanas laikā. Sistēma ir šāda: lai dzīvnieks tiktu pie barības galda, tam ir jāiziet caur selekcijas vārtiem, kur dators redz, cik sen govs ir slaukta. Ja govs ir slaukta nesen, dators laiž to pie barības galda. Ja govs ir slaukta sen, tad tiek atvērti citi vārti un govs nonāk gaidīšanas zālē pie slaukšanas robotiem un jau zina, ka tur -- robotā -- ir “gardumiņš”. Tad nu sanāk, ka govs stāv rindā nevis uz slaukšanu, bet gan pēc “gardumiņa”.
Robots to mierīgi, maigi, bez jebkādas vardarbības apkalpo -- aizver durvis, pieber kombinēto lopbarību, akurāti izslauc un izlaiž ārā.
* Kā robots veic slaukšanu?
- Robots ir aprīkots ar augstas izšķirtspējas kameru, tam atmiņā ir katra govs. Katrai govij tesmenim ir savi parametri, līdzīgi kā cilvēkam pirkstu nospiedumi, turklāt laktācijas procesa laikā tā izmēri mainās. Dators to piefiksē un veic nepieciešamās korekcijas.
Robots ir spējīgs tikt galā ar arī ar sarežģītām situācijām, pat ja pupi ir ļoti tuvu cits citam. Šādos gadījumos robots uzmauc slaukšanas glāzi vienam no pupiem, akurāti pastumj malā otru, un uzmauc tam slaukšanas glāzi.
Protams, robots nekad nespēs aizvietot cilvēku, taču spēj būtiski atvieglot dzīvi. Slaucējai tagad nav jāceļas trijos naktī, lai paspētu uz pirmo slaukšanu. Pietiek atnākt uz fermu septiņos un pārbaudīt vai neviena govs nav aizkavējusies ar slaukšanu.
Govis labi zina, kas tām ir jādara, taču dažreiz, līdzīgi kā cilvēkus, arī viņas pārņem slinkums. Govs domā -- es esmu paēdusi, padzērusi, guļu uz mīksta matrača, jums vajag pienu, tad paši arī kustieties, bet man arī tā ir labi. Šādos gadījumos dators uzrāda arī šos “slinkos” dzīvniekus, un darbiniekam vienkārši ir jāatgādina tiem par nepieciešamību apmeklēt slaukšanas robotu.
Ir arī tā saucamās “sportistes”, kuras aktīvi dodas pie slaukšanas, pat ir gatavas pastumt malā citas govis, lai tik ātrāk tiktu pie sava “gardumiņa”. Šīs aktīvistes, ja tās jau nesen ir slauktas, dators palaiž pie barības galda.
* Ko vēl dara slaukšanas robots?
- Robota dators sniedz informāciju arī par katra dzīvnieka veselības stāvokli un piena kvalitāti katrā no četrām piena dziedzera daļām. Dators analizē asins sastāvu, elektrovadāmību, somatiskās šūnas, tādējādi nosakot mastīta (piena dziedzera iekaisuma) esamību vai draudus.
Slaukšanas laikā robots kontrolē piena kvalitāti un gadījumā, ja tas neatbilst prasībām, tiek novadīts kanalizācijā. Turklāt, ja slikts piens nāk no viena pupa, tad tikai šī piena daļa nonāks kanalizācijā, pārējais nonāks dzesēšanas iekārtā.
Dators uzrāda arī dzīvnieku aktivitāti, kā un cik govs ir ēdusi, cik -- gulējusi, utt. Tas būtiski atvieglo darbu ar ganāmpulku. Ja iepriekš man bija jāapskata katra govs, tad tagad visu nepieciešamo informāciju man sniedz dators.
* Kā notiek darbs ar ganāmpulka pavairošanu?
- Fermā ir arī selekcijas bloks ar septiņām vietām. Robots nosaka arī labāko laiku govs apaugļošanai. To viņš nosaka pēc piena satura un dzīvnieka aktivitātes. Ja kādai govij ir pienācis laiks vairoties, dators to novirzīs uz selekcijas bloku, kur ar viņu darbosies apaugļotājs.
Tā kā pastāvīgi norit darbs pie ganāmpulka uzlabošanas, katrai govij selekcijas stacijās spermas bankā tiek piemeklēts savs “bullis”. Tādējādi fermā tiek uzlabota gan piena kvalitāte, gan dzīvnieku eksterjers, tesmeņa atrašanās vieta, stāja, ragu esamība vai neesamība u.c.
* Cik govju patlaban ir ganāmpulkā?
- Jaunajā fermā -- 64 govis un vēl 15 -- vecajā, kur pārsvarā atrodas dzīvnieki ar kāju nagu problēmām, jo jaunajā fermā govīm sanāk samērā daudz pārvietoties, tādēļ nagu un kāju stāvoklim ir jābūt labam.
Problēmu gadījumā govs tiek vesta uz veco fermu, kur ar to nodarbojas veterinārārsts. Kad dzīvnieka stāvoklis ir uzlabojies, tā atkal nonāk jaunajā fermā.
* Cik ilgā laikā plānojat atpelnīt jaunajā fermā investētos līdzekļus?
- Līgums ar kredītiestādi mums ir noslēgts uz desmit gadiem. Šajā laikā tad arī plānojam investētos līdzekļus atpelnīt. Situāciju atvieglo tas, ka daļu kompleksa būvniecībai nepieciešamās naudas atbalsta veidā saņēmām no ES fondiem.
* Kā procesa datorizācija ir ietekmējusi piena izslaukumus?
- Kad govis pārgāja uz jauno fermu, izslaukumi samazinājās, jo govīm bija stress. Patlaban tuvojamies iepriekšējiem izslaukumiem -- ap 30 litriem no govs. Taču ir govis, kuras dod pat 50 litrus piena dienā.
Jaunajā fermā ir būtiski samazinājusies piena pašizmaksa, jo nav jāmaksā darba alga slaucējām. Dienā fermu var apkalpot mazāks cilvēku skaits.
Būtisks faktors ir arī tas, ka dzīvnieki vienmēr ir mierīgi, govis nemauj, nebadās. Tās pierod pie mierīgiem dzīves apstākļiem un tā visa rezultātā dod „bezstresa” pienu.
