Sākot ar šo numuru, laikrakstā "Latgales Laiks" tiek uzsākta jauna rubrika "Redakcijas viesis". Reizi divās nedēļās stāstīsim par kādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kurš atnāks pie mums uz tasi kafijas un pastās par sevi, savu darbu, dzīves mērķiem. Kopumā -- mazliet par personīgo un mazliet par darbu. Un pirmais, kas pie mums viesojās, bija Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.
Biogrāfija
Dzimis 1959. gada 1. februārī Daugavpils rajonā. Pabeidzis Vaboles vidusskolu. 1983. gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot siltumtehnikas inženiera specialitāti. Sešus mēnešus strādājis uzņēmumā „Daugavpils siltumtīkli” par inženieri. No 1984. līdz 1988. gadam dzīvojis Bauskā, strādājis direktora amatā uzņēmumā „Bauskas siltumtīkli”. Pēcāk, līdz 1992. gadam, bijis Bauskas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās dzimtajā Daugavpils rajonā un līdz 2006. gadam bija Daugavpils rajona padomes izpilddirektors. Bija ievēlēts 9. Saeimā, vienlaikus iecelts Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Kopš 2011. gada iecelts par uzņēmuma „Rīgas ūdens” valdes locekli, savukārt pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā ievēlēts Augšdaugavas novada domē, kur ar deputātu lēmumu viņam tika uzticēts pašvaldības priekšsēdētāja vietnieka amats. Precējies, ir divi bērni.
– Vitālij, kā jūs nonācāt politikā?
-- Droši vien, tā sastājās zvaigznes. Sāku aktīvu darbību Tautas frontē, biju kongresā, kad šī organizācija izveidojās, tās dibinātāju pulkā. Un, kad man piedāvāja atgriezties Daugavpils rajonā, ieņēmu izpilddirektora amatu. Jau toreiz es cīnījos, lai nošķirtu politisko varu no izpildvaras, un, par laimi, tas man izdevās. Tagad ir sanācis tā, ka no izpildvaras esmu pārgājis uz politisko varu. Un tomēr es uzskatu, ka tas, ko es toreiz darīju, bija pareizi. 2009. gadā nolēmu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Daudzi cilvēki domā, ka tur tiecas iekļūt kaut kāda pašlabuma dēļ. Par sevi teikšu godīgi -- man bija četri uzdevumi, kurus es solīju izpildīt: pabeigt kultūras nama „Vārpu” remontu, rekonstruēt Sventes vidusskolu, kas bija drausmīgā tehniskā stāvoklī, atjaunot ceļu Medumos, pašā ciema centrā, jo tolaik tur vēl nebija asfalta, paši varat iedomāties, kāds bija ceļa stāvoklis pavasarī, un, visbeidzot, mans ceturtais uzdevums bija pabeigt ceļa Daugavpils--Rīga asfaltēšanu Daugavas kreisajā pusē, tajā laikā bija 20 km posms starp Aknīsti un Neretu, kur vēl nebija asfalta. Mums pašu spēkiem to neizdevās izdarīt. Ministri brauca, skatījās, solīja, bet neko nedarīja. Patiesībā man vienkārši nebija izvēles – bija jāiet uz Saeimu. Divus pusgadus mēs bijām koalīcijā, tad pusotru gadu strādājām opozīcijā. Šo pirmo divu pusgadu laikā paspējām pabeigt „Vārpas” remontu, renovēt Sventes vidusskolu, noasfaltēt abus ceļu posmus.
Tagad domāju, ka, iespējams, pēc Saeimas man uzreiz vajadzēja atgriezties novadā, bet nolēmu palikt Rīgā, kur man piedāvāja labu darbu -- vadīt uzņēmumu „Rīgas ūdens”. Taču tur es guvu labu saimnieciskā darba pieredzi. Tagad esmu atgriezies politikā, kā smejoties saku, nevis lielajā, bet mazajā. Risinu jautājumus, kuros labi orientējos. Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatā varu izmantot gan savu politisko pieredzi, gan savus sakarus.
– Ko jūs pašlaik darāt Augšdaugavas novada pašvaldībā savā amatā?
– Esmu ne tikai priekšsēdētāja vietnieks, bet arī Attīstības komitejas vadītājs. Nodarbojos ar novada attīstības, investīciju piesaistes jautājumiem. Atzīšos, ka mani šokēja viens fakts. Gatavojoties prezentācijai, uzzināju, ka pēdējo piecu gadu laikā Ilūkstes un Daugavpils pašvaldība investīcijās katra saņēmusi piecus miljonus eiro. Tas ir tikai piliens jūrā! Pēdējā gada laikā esam spējuši piesaistīt vairāk nekā 15 miljonus eiro. Es nesaku, ka tas ir mans personīgais nopelns, strādājam kā komanda, kopā ar mani par novada attīstību domā un dara visu iespējamo lieliski speciālisti. Es izmantoju savu pieredzi un lobēšanu, lai sasniegtu šos mērķus.
-- Lobēšanu?
– Jā, un es neuzskatu, ka tas ir kaut kas briesmīgs. Es taču tagad nerunāju par korupciju vai kādām citām nelikumīgām lietām?! Un, ziniet, tas dod rezultātu. Pēdējā gada laikā visi projekti, kurus esam iesnieguši izskatīšanai, ir apstiprināti.
– Bērnībā jūs noteikti nesapņojāt kļūt par politiķi?
-- (Smejas). Protams, nē. Kā jebkurš padomju laiku bērns, es sapņoju kļūt par kosmonautu, lidotāju un jūrnieku. Un es tiešām mēģināju saistīt savu dzīvi ar jūrnieka profesiju. Gribēju būt kapteinis. Pēc astotās klases devos uz Rīgas jūrskolu. Tomēr lauksaimniecība man bija asinīs. Maniem senčiem, vectēvam piederēja daudz zemes, 44 hektāri, ko nācās atdot, lai neizsūtītu uz Sibīriju. Mans vectēvs nomira, kad es biju pavisam mazs, bet vecmāmiņa man daudz stāstīja par viņu. Vienā no laikrakstiem 1938. gadā bija publicēts raksts par viņu.
– Vai jūs mājās Medumos audzējat kādas kultūras?
-- Es labprāt to darītu, bet man tam katastrofāli trūkst laika. Jā, man ir māja, diezgan liels zemes gabals, kurā audzējam dažādus krūmus, piemēram, rozes un hortenzijas. Tas viss ir dvēselei, tā es atpūšos no ikdienas steigas. Atceros to laiku, kad strādāju Saeimā: tu stundām sēdi un klausies priekšlikumus, pieņem lēmumus, tad lasi, kā daži žurnālisti visu apgriež kājām gaisā, ko komentētāji par tevi domā. Patiesībā tas ir ļoti grūti. Rezultātā atpūtu es vienmēr radu mājās. Ir, protams, augļu koki. Pērn bija liela persiku raža, šogad daudz ābolu.
– Jūs jau teicāt, ka jums ir ļoti maz brīvā laika. Bet tas tomēr ir. Ko jūs labprātāk darāt šādos brīžos? Vai jums ir kāds hobijs?
– Kopš skolas laikiem aktīvi nodarbojos ar sportu, daudz laika veltīju pludmales volejbolam, spēlēju kopā ar dēliem, pagaidām vēl cenšos, turu līmeni. Diemžēl Daugavpilī ziemā ar šo sporta veidu nav iespējas nodarboties, Rīgā gan ir vairākas zāles. Taču pie mums Medumos ir laukums, kur var spēlēt, ir arī basketbola laukums un futbola vārti. Tāpēc ir, kur izmēģināt savus spēkus. Turklāt man patīk makšķerēt, bet tikai vasarā. Ar makšķeri, spiningu, fīderi. Ziemā nemakšķerēju, auksti, ne velti pēc izglītības esmu siltumtehnikas inženieris (smejas).
– Vai ģimene jūs vienmēr atbalsta?
– Jā, gan sieva, gan mani dēli vienmēr ir snieguši nepieciešamo atbalstu. Un es sajutos ļoti lepns, kad mani dēli uzrakstīja, ka esmu viņiem piemērs.
-- Kādus padomus jūs devāt saviem dēliem?
– Viņi arī ir sportisti. Es vienmēr viņiem teicu, ka puišiem vienmēr jābūt labā fiziskā formā, jābūt līderim, un, ja tu kaut ko apsoli, lai cik grūti tev tas būtu, solījums ir jāizpilda. Un viņi ne reizi nav mani pievīluši. Vecākajam dēlam jau ir savs veiksmīgs bizness, viņš strādā IT jomā visā Latvijā, ir viens no diviem liela uzņēmuma īpašniekiem. Jaunākais dēls ir valdes priekšsēdētājs lielā uzņēmumā "Eko Baltia vide". Es lepojos ar viņiem!
– Kādus padomus varat dot Latgales iedzīvotājiem šajā tik sarežģītajā laikā?
– Ziniet, mēs vienmēr esam bijuši vienoti, un visas grūtības, kas mūs ir piemeklējušas, vienmēr esam pārvarējuši kopā. Arī tagad es aicinu mūs visus būt vienotiem, izprast situāciju, kurā atrodamies. Protams, es saprotu, ka valdība mums ir iedevusi mazāk nekā pienākas, bet mēs arī paši varam daudz ko izdarīt. Jā, es zinu, ka pēdējā laikā mums nav bijis viegli. Sākumā kavēja attīstību koronavīruss, tā pandēmija. Tagad mēs dzīvojam sarežģītā laikā, jo Ukrainā ir karš. Vai jūs zināt, ko mums saka ukraiņi? Viņi mūs uzskata par laimīgiem cilvēkiem, jo mums ir sava vara, neatkarība, brīvība un pie mums nav kara. Un ir jāsaprot, ka tagad ukraiņi cīnās arī par Latvijas neatkarību. Esmu par vairāk nekā par piecdesmit procentiem pārliecināts, ka, ja Putins būtu realizējis savus uzdevumus Ukrainā -- uzreiz iekarojis šo valsti, mūsu Latvija, kā arī Lietuva, Igaunija un Polija būtu kļuvusi par viņa nākamo mērķi. "Suvalku koridors" (apmēram 100 kilometrus garš hipotētisks zemes "koridors", kas varētu savienot Baltkrievijas teritoriju ar Kaļiņingradas apgabalu Krievijā -- aut. piez.) -- tā nav fantāzija.
Rezumējot visu teikto, pirmām kārtām es aicinu mūsu tautu būt vienotai, otrkārt, ir jāapzinās, kādā laikā mēs dzīvojam. Jā, mēs lamājam valdību, lamājam pašvaldības, bet ir jāsaprot, ka mūsu ekonomika ir maza, mēs nevaram ietekmēt energonesēju cenas, mēs neesam galvenie spēlētāji šajā tirgū. Mums ir jāpieņem piedāvātie nosacījumi. Tas ir jāsaprot. Augšdaugavas novada pašvaldības vārdā varu apliecināt, ka esam strādājuši, strādājam un turpināsim strādāt mūsu iedzīvotāju labā, lai sniegtu viņiem jebkādu iespējamo palīdzību šajā sarežģītajā laikā. Es saprotu, ka būs ļoti grūti, bet šodien mums atkal ir jāizdzīvo. Diemžēl tādi ir apstākļi.
Komentāri