1. oktobrī Latvijā notika 14. Saeimas vēlēšanas, un šoreiz neizpalika pārsteigumi. Piemēram, "Saskaņa", kas parasti bija uzvarētāju pulkā, nespēja pārvarēt 5% barjeru un netiks pārstāvēta 14. Saeimā. Tāds pats liktenis piemeklēja arī partiju apvienību "Attīstībai/Par!", kurai pietrūka aptuveni 250 balsu, lai iekļūtu parlamentā. Toties 14. Saeimā ir jaunpienācēji, kuri ļoti sparīgi ieņēma citu partiju nišas un diezgan pārliecinoši iekļuva jaunajā parlamentā. Vēlēšanas Latvijā ekskluzīvā intervijā laikrakstam "Latgales Laiks" komentēja Latvijā un ārvalstīs pazīstams politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, kurš ievēlēts no partiju apvienības "Attīstībai/Par!".
– Ivar, lūdzu, rezumējiet īsumā 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus.
-- Nekas daudz jau nav mainījies. Tā būs kārtējā “Jaunās Vienotības” valdība ar K. Kariņu kā Ministru prezidentu. Protams, sāpīgi, ka tajā nebūs pārstāvēts liberālais reformu spēks “Attīstībai/Par!”, kurš līdz šim valstī realizēja vajadzīgas reformas. Taču vēlētāji savu vārdu ir teikuši.
-- Vai jūs pats gaidījāt šādu rezultātu?
-- Protams, nē. Es nebiju domājis, ka paliksim zem svītras. Bet, raugoties kopumā, ļoti lielas novirzes no socioloģiskajām aptaujām rezultāti neuzrāda – protams, ņemot vērā statistisko kļūdu. Pirms vēlēšanām virkne partiju balansēja uz 5% robežas, un bija skaidrs, ka dažas no tam iekļūs, dažas – ne. Lielākais pārsteigums ir „Zaļo un zemnieku savienības” labie rezultāti. Acīmredzot, A. Lembergs joprojām ir ļoti simpātisks zināmai daļai vēlētāju – pat neraugoties uz notiesājošo spriedumu pirmās instances tiesā. Jautājums, kādēļ cilvēki to ignorē?
– Latgalē šoreiz Latvijas Krievu savienība nav iekļuvusi pat pirmajā trijniekā, un kopumā Latvijā saņēma ļoti maz balsu. Kāds, jūsuprāt, ir šīs neveiksmes iemesls?
-- Latvijas Krievu savienība ir pārlieku iesūnojusi, tai, acīmredzot, vairs nav elektorāta tajā vēlētāju daļā, kas jūsmo par Krievijas agresiju un atbalsta Putinu. Šoreiz partija “Stabilitātei!” izrādījās daudz pievilcīgāka. Savukārt “Saskaņas” bēdīgajā rezultātā droši vien ir vainojama viņu laipošana – iesākumā nosodām karu, pēc tam “atrullējam atpakaļ” un šādi zaudējam gan vienā, gan otrā vēlētāju grupā.
– Un kā, jūsuprāt, pietrūka jūsu partijai – “Attīstībai/Par!”?
-- Mums, pirmām kārtām, pietrūka gana enerģiskas kampaņas visos vēlēšanu apgabalos. Taču ir arī saturiskas problēmas. Piemēram, veselības aprūpi, iekšlietas iepriekšējās valdības vēsturiski bija atstājušas novārtā. Kad sākās „Covid-19” pandēmija un krīze uz robežas ar Baltkrievijas Republiku (mēs visi atceramies, kā uz Latviju sāka plūst nelegālie migranti no Irākas -- aut. piez.), mūsu partijai nācās par šīm nozarēm atbildēt. Tas bija ļoti sarežģīti, un ne vienmēr veiksmīgi.
– Bet tolaik pie valsts stūres bija „Jaunā Vienotība” ar Krišjāni Kariņu priekšgalā. Šī partija saņēma tik daudz kritikas, bet galu galā tieši tā uzvarēja vēlēšanās. Kāds ir „Jaunās Vienotības” panākumu iemesls?
-- Tā ir Ministru prezidenta partija, un Krišjānis Kariņš ir veiksmīgi notēlojis “stabilitātes garantu”. Kariņam veiksmīgi izdevās visas valdības neveiksmes novelt uz atsevišķiem ministriem, pašam un savai partijai saglabājot pozitīvu reitingu.
-- Rezultāti jau ir zināmi. Uzvarētājus gaida smags darbs -- valdības veidošana. Pagājušajā reizē gaidījām vairākus mēnešus, līdz uzzinājām, kas ieņems vietas Ministru kabinetā. Cik ilgi gaidīsim šoreiz?
-- Es domāju, ka līdz novembra sākumam būs zināms gan koalīcijas sastāvs, gan arī ministru uzvārdi.
– Kurš un ar ko, visticamāk, vienosies? Vai nebūs tā, kā pirms dažiem gadiem notika ar „Saskaņu” -- tā uzvarēja vēlēšanās, bet neiekļuva koalīcijā?
-- Tas ir jautājums par “Jauno Vienotību”? Nē, šai partijai nedraud “Saskaņas” liktenis, tā vadīs valdību. Partneri no „Apvienotā saraksta” un „Nacionālās apvienības” paši uz valdības vadīšanu nemaz nopietni nepretendē. Cits jautājums, vai koalīcijā iekļūs “Progresīvie”. Pagaidām izskatās, ka ne, bet nekur nav teikts, ka koalīcija šīs Saeimas laikā nevarētu mainīties.
– Un kas notiks ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!”?
-- Pirmām kārtām, būs nopietnas pārmaiņas. Šobrīd mēs visi esam emocionāli diezgan sagrauti, taču pēc dažām nedēļām ir jānāk kopā un jāsāk domāt par apvienības nākotni. Ir skaidrs, ka Latvijā ir pieprasījums pēc moderna reformu spēka, kurš ir spējīgs ne tikai runāt, bet arī panākt rezultātu. Mēs tādi esam, un gribam tādi būt arī turpmāk. Tādēļ mums ir jāpārveido mūsu organizācija, reālistiski izvērtējot kļūdas. Taču kopumā mēs esam spara pilni, protam zaudēt ar cieņu un gatavosimies nākamajiem izaicinājumiem.
-- Paldies par sarunu!
