Turpinot apsaimniekot piesārņojumu dūņu laukos “Križi”, šeit esošās dūņas tiek izlietotas Augšdaugavas novada pašvaldībai piederošās slēgtās cieto sadzīves atkritumu un rūpniecisko atkritumu izgāztuves „Križi” pārklāšanai un mēslošanai lauksaimniecības zemēs, „Latgales Laiku” informēja SIA “Daugavpils ūdens” administrācijā.
Pērn gada nogalē vaļņa nobrukuma rezultātā no viena no dūņu laukiem vidē noplūda 14 000 kubikmetri dūņu, radot piesārņojumu blakus esošajā meža teritorijā un tuvējās upītēs. Šogad SIA „Daugavpils ūdens” sāka īstenot pilotprojektu “Dūņu lauku “Križi” teritorijā esošo dūņu izlietošana atkritumu izgāztuves pārklāšanai un izmantošanai mēslošanai lauksaimniecības zemēs”, kā arī paplašināti izmantot fitoremediācijas tehnoloģijas ekoloģiskās situācijas uzlabošanai dūņu laukos.
Lai uzsāktu piesārņojuma likvidāciju dūņu laukos “Križi”, tika noslēgti līgumi ar sanācijas firmu AS “VentEko” teritorijas ģeoloģiskās izpētes veikšanai, piesārņojuma areāla un apjoma noteikšanai un sanācijas pasākumu plāna izstrādei.
Dūņu paraugu testēšanas rezultātā secināts, ka, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli norādīto klasifikāciju, dūņas no dažām krātuvēm var izmantot augsnes mēslošanai lauksaimniecības zemēs, mežsaimniecībā, teritorijas apzaļumošanai, degradēto platību un atkritumu poligonu rekultivācijai. Izmantojot šo iespēju, tika uzsākta pilotprojekta “Dūņu lauku “Križi” teritorijā esošo dūņu izlietošanai atkritumu izgāztuves pārklāšanai un izmantošanai mēslošanai lauksaimniecības zemēs” realizācija.
Pilotprojekta pirmajā posmā šī gada augustā no 5. dūņu kartes 1090 kubikmetri notekūdeņu dūņu komposta tika pārvietoti uz Augšdaugavas novada pašvaldībai piederošo slēgto cieto sadzīves atkritumu un rūpniecisko atkritumu izgāztuvi „Križi”.
Turklāt SIA “Daugavpils ūdens” dūņu laukos turpina pielietot fitoremediācijas tehnoloģijas, kad piesārņotās augsnes vai ūdens attīrīšanai tiek izmantoti dzīvi augi. Ap dūņu kartēm iestādītie selekcionētie ātraudzīgie kārkli kā bioloģisks filtrs piesaista no augsnes piesārņojošas vielas, tādējādi veicinot teritorijas atveseļošanu un piesārņojuma mazināšanu.
Eksperimentālie darbi ar kārklu izmantošanu tika uzsākti pilsētas kanalizācijas attīrīšanas iekārtu teritorijā un pēc pozitīvu rezultātu saņemšanas veiksmīgi tiek pielietoti arī dūņu laukos “Križi.
Fitoremidiācijas metode ir ne tikai videi draudzīga, bet arī neprasa lielus finanšu ieguldījumus, kas ļauj uzņēmuma “Daugavpils ūdens” speciālistiem bez papildu valsts finansējuma ilggadēji paplašināt selekcionētu kārklu stādījumu platību, tādējādi samazinot piesārņojumu dūņu laukos.
Pašlaik dūņu lauku “Križi” karšu apmalēs iestādīti vairāk nekā 28 000 kārklu spraudeņu un jau pēc pirmā veģetācijas gada dūņu laukos konstatēts būtisks amonija, fosfora un slāpekļa piesārņojuma samazinājums. Neskatoties uz acīmredzamu labumu, fitoremediācijas metode ir laikietilpīgs process un, turpinot tās pielietojamu, vienlaicīgi ir jāmeklē arī papildu risinājumi.
Lai pilnībā likvidētu piesārņojuma problēmu dūņu laukos “Križi” un kardināli mainītu lauku likteni, papildu SIA “Daugavpils ūdens” speciālistu pūlēm nepieciešama aktīva valsts iesaiste. Jau tuvākajā laikā vajadzīgas valsts mēroga investīciju programmas, kas varētu palīdzēt pašvaldībām pilnībā atrisināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas problēmu.
Dūņu lauku sanācijas darbu kopējās izmaksas tiek lēstas vairāku miljonu eiro apmērā. Pēc to bīstamības apkārtējai videi dūņu lauki var tikt pielīdzināti gudrona dīķiem.
Pilotprojektu “Dūņu lauku “Križi” teritorijā esošo dūņu izlietošana atkritumu izgāztuves pārklāšanai un izmantošanai mēslošanai lauksaimniecības zemēs” SIA „Daugavpils ūdens” realizē sadarbībā ar Valsts vides dienesta Latgales reģionālo vides pārvaldi, Augšdaugavas novada pašvaldību un AS “VentEko”.
Dūņu lauki “Križi” izbūvēti 1986. gadā bijušajai izgāztuvei piegulošajā teritorijā, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Dūņu lauku 13 krātuvēs pagaidu uzglabāšanai tika izvestas un pašlaik glabājas 142 057 tonnas sen saražotu notekūdeņu dūņu no Daugavpils pilsētas kanalizācijas iekārtām. Šīs dūņas nav piemērotas biogāzes ražošanai un tās jāutilizē, izmantojot citas pārstrādes tehnoloģijas un veicot teritorijas sanāciju, lai neradītu vides piesārņojuma draudus. Tomēr šādas darbības nav iekļautas Eiropas Savienības atbalsta programmās, valsts investīcijas dūņu lauku apsaimniekošanā un sanācijā no to izbūves laika un līdz šīm brīdim arī netika paredzētas. Vēsturiski piesārņotā objekta uzturēšanu veic SIA “Daugavpils ūdens” savu finanšu un tehnisko iespēju ietvaros. Dūņu lauku apsaimniekošanas izmaksas nav iekļautas ūdensapgādes tarifā. Neskatoties uz regulāru monitoringu un periodiski veiktajiem aizsargvaļņu paaugstināšanas un nostiprināšanas darbiem, pērn notika vienas dūņu kartes vaļņa sabrukums ar dūņu noplūdi. Saskaņā ar Valsts vides dienesta norādījumiem, tika izpildīts neatliekamo pasākumu plāns avārijas seku likvidācijai. Paralēli tika meklēti inovatīvi un vienlaikus finansiāli pieejami risinājumi, kā samazināt uzkrāto dūņu apjomu un novērst blakusesošo teritoriju piesārņošanu.
