Ir latvīšim taids sīvītis vuords, a indusim vīna nu golvonūs dīveibu. Sakriteibu pasaulī ir daudz! Cytureiz tī var īraudzeit kaidys slāptuos zeimis, a cytureiz juosaprūt – nav kū gudrētīs!
Muiža. Tī, kur niule stuov Indrys kulturys noms1, agruok beja Baļbinovys muižys dzeivojamuo sāta.
Cara laikūs Baļbinova beja pīdereiga Drysys apriņčam. Baļbinovā nu paaudzis iz paaudzi saimnīkuoja Nitoslavskī2 – pīminēja Katrinu II, te jī pīdzeivuoja Napoleona karus, puordzeivuoja dzymtbyušonys atceļšonu i nūdzeivuoja leidz tikšonai Latvejis vaļstī.
Nitoslavskim pīderēja ari Bigosova. Ar veiksmeigu saimnīkuošonu tī izacēle Vitolds Nitoslavskīs. Vēļ niu Opytnuos dzeraunē var apsavērt Nitoslavsku dzymtys myura pili.
A Baļbinovā pādejais saiminīks beja Ignatijs Nitoslavskis. Par maņtineicom (muiža kūpā ar foļvarkom beja aptyvai 400 desetynys lela) palyka juo meitys Vanda i Jadviga, tik par eipašneicom Baļbinovā juos natyka.
Dzierdieju, ka muiža nūdaga, kod te saimnīkuoja jau cyti cylvāki. Stuosti ir dažaidi, kai tys guņsgrāks nūtyka – taisneibu laikam nikod nauzzynuot.
Aiz kulturys noma vēļ tān var redzēt daudzys nu muižys laikim palykušys saimistiskys ākys. Te nūtyka vīns nūtykums, kurs nav izdūmuojums, bet tikai ir apaudzs ar vysaidim pastuoškim.
Kolhozu laikūs sadūmuoja paplašynuot vīnam kuormam durovys, lai leluo tehnika varātu proīt. Struodnīki izjauce vīnys taidys durovys, a nu auškejuos durovu ailys izkryta veikšs ci pūdeņš, pylns ar sudobra i zalta naudu. Tī struodnīki izsprīde, ka par atrodumu nivīnam nastuosteis, a monetys sadaleis i turēs pi seve kluseibā.
Tai i beja! Jau piec puora dīnu jūs arestēja miliceja.
Dzeļžaceļš. Baļbinovys izaugsmi veicynuoja tys, ka 19. g. s. 60. godu suokūs tyka izbyuvāta dzeļžaceļa lineja nu Reigys iz Vitebsku i tuoļuok, a vīnu linejis staceju īreikuoja napatuoļ nu muižys.
Nūsaukumu tai stacejai īdeve kai muižai – Baļbinova. Kur vēļ lobuoku reklamu! Ceļuot i vest tavari var ārti i iz vysu pušu! Kur vēļ lobuoku impulsu saimistiskai darbeibai!
Ka cara laikūs brauci viļcīnī nu Dinaburgys, iz prīšku beja Juzefovys, Malinovkys, Kreslavkys, Baltiņu, a tod i Baļbinovys staceja. A tuoļuok Georgievska i Drysa.
Pyrmuo pasauļa kara godūs Baļbinova palyka par strategiski nūzeimeigu dzeļžaceļa mozgu. Pīdrujā tyka pastateits kūka tylts par Daugovu, a iz Baļbinovu nu Pīdrujis tyka izbyuvāta dzeļžaceļa lineja, kurys palīkys ar viereigu aci vēļ tān var īraudzeit.
Jaunizveidotā Latvejā pyrmī ar nalabskaneigū vītvuordu puorsaukšonu suoce nūsadorbuot Latvejis dzelzceļš3. Jūs kompetencē beja tikai dzeļžaceļa staceju nūsaukumu pamaineišona, bet cytureiz nu tūs jaunūs staceju nūsaukumu izaveiduoja taidi poši apdzeivuotūs vītu i tt. nūsaukumi.
1921. goda 1. septembrī izguoja Latvejis dzeļzceļa vadeibys reikuojums Nr. 253. par vairuoku staceju puorsaukšonu. Tai Borki palyka par Atašieni, Pitalova par Jaunlatgale, Žogova par Rītupi, Moračova par Purvmala, Malinova par Uzvaldi, Korsova par Kārsava i tt. A Baļbinova tyka puorsaukta par Indru4.
Dzeļžaceļa činavnīki nu Reigys dūmuoja –kai tod puorsaukt Baļbinovu? Kaidys upis protak zam tuo dzeļžaceļa? Sūpluok stacejai plyust Savicys upe, a nadaudz tuoļuok iz vokorim leluoka upe – Indrica. Tū Indricys nūsaukumu pīlobuoja i saguoja Indra.
A ka byutu dasagivuši pi Savicys i puorlobuojuši par Savieši? Kas jū zyna, kai tod itū apdzeivuotū vītu niu sauktu.
Vacais Baļbinovys nūsaukums ir sasaglobuojs na tikai vītejūs cylvāku apziņā –tū senejū nūsaukumu vēļ tān patur ite asūšuo katuoļu draudze i bazneica5.
Laimis muzejs. Ir muzeji, veļteiti konkretom personom (Fraņča Trasuna muzejs Sakstagolā, Roberta Mūka muzejs Gaļānūs, Ontona Rupaiņa muzejs Bieržgalē, Konstantina Raudivis muzejs Osyunā, Bruoļu Skryndu muzejs Vabalē i c.). Ir muzeji kaidu teritoreju vyspuorejai i cytu veidu viesturei (Viļānu nūvodpietnīceibys muzejs, Maltys viesturis muzejs, Latgolys Kulturviesturis muzejs Rēzeknē i c.) voi kaidai nūzarei (Posta muzejs Aglyunā, Motocyklu muzejs Atašīnē i c.). Bet ir Latgolā ari muzejs, kurs veļteits abstrakcejai, veļteits emocionalam stuovūkļam.
Sengreku filozofs Heraklits saceja: „Ka laimi izsaceitu tikai fiziskuo apmīrynuojuma izjiuta, tod par laimeigim mes sauktu vieršus, kuri barojās zierņu laukā”6. Poļaku rakstnīks Jans Parandovskis sovutīs dūmoj tai: „Gudreiba jim (senejim grekim) naļuove justīs laimeigim”7. Lela daļa taisneibys ir prozaikei Regīnai Ezerai: „Laime vysod ir subjektiva – vīnu i tū pošu apstuokļu kūpums vīnu dora laimeigu, ūtru – nalaimeigu”8.
Muzejiskuot laimi ir kai ba vīgli, a nu ūtrys pusis cīši gryuši.
Laimis muzejs īreikuots agruokajā ļutaru bazneicā. Indrā 1938. godā beja aptyvai 200 ļutaru. Absoluti leluokuo daļa nu jūs beja puornūvodnīki, kuri atbrauce iz šani struoduot iz dzeļžaceļa, muitā i rūbežsardzē.
Nu suoku Indrā beja Daugovpiļs ļutaru draudzis nūdaļa, a 1938. godā Indrā tyka nūdybynuota atseviška draudze. Tymā pošā godā īsuoce ceļt bazneicu. Jū projektēja arhitekts Visvaldis Paeglis (1906–1988), dorbus pabeidze i dīvnomu īsvietēja 1944. goda 29. majā.
Sūpluok bazneicai beja zyrgu skrīšonys laukums i izveiduots parks. Te nūtyka vysaidi svātki i pasuokumi.
Kod 1944. goda julī te guoja fronte, bazneica cīte. Runoj, ka tūrnī beja nūvāruotuoji i pastateits lūžmetiejs, a pretinīki bazneicu apšaudēja ar minmetiejim i artilereju. Vēļ tān daudzuos vītuos iz ceglu var redzēt škembu i lūžu pādus.
Bazneica calta nu smuki sorkonu ceglu. Ka aizīmam Laimis muzejā iz vītu, kur agruok beja oltors, iz dažu ceglu var redzēt uzrokstus, ka taiseiti Kalkunūs.
Piec kara bazneicu ļutarim atjēme i te beja veikals, sporta zals, tod klubs9. Daudzi vītejī te svinēja kuozys i itei vīta jim asociejās ar kūta nūzeimeigu i laimeigu.
2018. goda 21. junī te tyka atkluots Laimis muzejs, kurs vylynoj i prīcej ekskursantus nu vysys Latvejis i tuoļuok.
Škola. 1958. goda 1. oktobrī školai Indrā palyka 50 godu. „1908. gadā tā saucās Šņekovskas skola, pēc ciema nosaukuma, uz kura bāzes vēlāk izveidojās Indras ciemats. 1925. gadā skolu pārdēvēja par Indras skolu, bet kopš 1944. gada tā kļuva par vidusskolu.”10
Školys āka ir sūpluok pi dzeļžaceļa, preteimā pusē stacejai.
1940. goda 9. oktobrī jaunuo vara iz šani sasauce Latvejis rūbežsorgus. Augšejuo stuova zālē jī sēdēja, pa vīnam jūs sauce iz kabinetu, lai kai ba izmoksuot olgu i puorformēt dokumentus. A eistineibā tī pat pa vīnam jī tyka arestāti, aizvasti iz Daugovpiļs cītumu, a piečuok iz Sibiri.
Par itū tragiskū nūtykumu īguodynoj pīminis pluoksne pi školys sīnys.
1 Izbyuvāts 1971. godā.
2 Nitoslavskim pīderēja eipašumi Vaicuļovā, Pustiņā i cytur.
3 Naatpalyka ari Latvejis posts.
4 Rīkojums Nr. 253. // „Valdības Vēstnesis”, 15.09.1921.
5 Kūka bazneica te ir nu 19. g. s. pošu suoku, a lelū myura izcēle pyrms Ūtruo pasaulis kara.
6 Laime – kas tu esi? (sast. L. Timmermane) – Rīga: Vārds, Zinātne, 1991., 43. lpp.
7 Laime – kas tu esi? (sast. L. Timmermane) – Rīga: Vārds, Zinātne, 1991., 72. lpp.
8 Laime – kas tu esi? (sast. L. Timmermane) – Rīga: Vārds, Zinātne, 1991., 34. lpp.
9 Mašnovskis V. Latvijas luterāņu baznīcas. 2. sēj. – Rīga: DUE, 2006., 54. lpp.
