Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2023. gada 2. februāris
Ceturtdiena
Sonora, Spīdola
-0.0 °C
apmācies

Kalupes ezers: vieta atpūtai un makšķerēšanai

Jeļena Bobkova

Kopš neatminamiem laikiem viena no galvenajām Latgales iedzīvotāju nodarbēm bijusi makšķerēšana. Un, lai gan mums nav savas jūras, Dievs mūsu gleznaino reģionu ir dāsni apdāvinājis ar ezeriem. Lai kur jūs dotos, kuru pagastu apmeklētu, visur atradīsiet ūdenstilpi, kurā varēsiet ne tikai nopeldēties karstā vasaras dienā, bet arī jebkurā gadalaikā noķert zivis pusdienām. Un šoreiz mūsu stāsts būs veltīts Kalupes ezeram.

Viena no Augšdaugavas novada pērlēm ir Kalupes pagasts. Šeit ir gan iekopti lauki, gan sēnēm un ogām bagāti meži un, protams, skaisti ezeri, kuros zivju pietiek ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī daudzajiem viesiem. Un šeit dzīvo laipni, atsaucīgi un dzīvespriecīgi cilvēki, kuri prot gan strādāt, gan atpūsties.

Kā atsevišķa administratīva vienība Kalupes pagasts kartēs tika iezīmēts tikai 1866. gadā. Pirms tam tas kopā ar Līksnas pagastu bija viens veselums. Kalupes pagasts atrodas pavisam netālu no otras lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils (tikai 35 kilometri). Tāpēc daži vietējie iedzīvotāji, un viņu skaits nebūt nav liels (2016. gada 1. novembrī bija 1378 cilvēki -- aut. piez.), strādā pilsētas uzņēmumos un organizācijās. Turklāt vietējās sporta komandas, un tādu ir pietiekami daudz, spēlē pilsētas čempionātos futbolā, volejbolā un hokejā. Kalupiešiem ir iekoptas saimniecības, viņi audzē labību, tur mājlopus. Un vienlaikus šajā gana saspringtajā ikdienas ritmā viņi atrod brīvu brīdi makšķerēšanai.

Un ir jau arī kur. Pirmkārt, šeit plūst Kalupes upe, otrkārt, šeit ir divi salīdzinoši lieli ezeri: Lielais un Mazais Kalupes ezers. Ir arī citi, piemēram, Krivānu un Seiļu ezers. Taču zināmākais un iecienītākais ir Lielais Kalupes ezers. To sauc arī par Salenieku vai Lielo Kolupa ezeru. Tieši šurp visbiežāk brauc makšķernieki no visas Latgales, kā arī reģiona viesi. Ezera platība ir 160 hektāri, garums – 4,8 kilometri, maksimālais dziļums – 3,8 metri. Dibens ir dūņains, turklāt dūņu slānis ir vairāk nekā 3 metri. Krasti zemi. Ezera veģetācija ir makrofīti -- niedres, meldri, kosas, vilkvālītes, lēpes, glīvenes, elši, bultenes un elodejas. Ezerā dzīvo līdakas, asari, līņi, raudas, karūsas, plauži, karpas un zandarti. Ligzdo pīles.

Patiesībā, raugoties uz šo ūdenstilpi tuvumā, tā vairāk izskatās pēc upes. Savukārt, ielūkojoties Kalupes pagasta kartē, redzams, ka Lielais Kalupes ezers pēc formas atgādina iegarenu āķi. Un makšķernieki sastopami visā tā teritorijā. Daži makšķerē no krasta, citi peldlīdzekļos dodas uz ūdenstilpes vidu.

Starp citu, Lielais Kalupes ezers atrodas Augšdaugavas un Preiļu pašvaldības teritorijā. Un tās abas cenšas labiekārtot šo gleznaino vietu, tostarp ar dažādu projektu palīdzību. Piemēram, ne tik sen Augšdaugavas novada dome šeit ierīkoja lielisku pludmali ar atpūtas zonu. Ir piebrauktuve laivu nolaišanas vietai. Diezgan plaša teritorija ir atvēlēta atpūtniekiem, kuriem patīk pagozēties siltos saules staros. Ierīkots pludmales volejbola laukums, savukārt mazajiem pludmales apmeklētājiem uzstādītas šūpoles. Ir arī aprīkotas ģērbtuves un tualete. Vārdu sakot, šī pludmale labiekārtotības ziņā ir vienā līmenī ar populārākajām pilsētas atpūtas zonām, vienīgi pagaidām vēl nav veikparka. Bet, zinot vietējo iedzīvotāju ambīcijas un novada vadības iespējas, pēc dažiem gadiem šeit varētu tapt arī šāds objekts. Taču pagaidām cilvēki sapņo par iespēju uzstādīt jaunu tiltiņu, jo vecais ir avārijas stāvoklī. Tas ir norobežots ar speciālām lentēm, ir arī brīdinājuma zīme.



Preiļu novada domes speciālisti vairākkārt ir piedalījušies dažādos Zivju fonda projektos, papildinot zivju rezerves. Pavisam nesen ar Valsts Zivju fonda atbalstu pasākumā „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” īstenoti divi projekti, tostarp arī Lielajā Kalupes ezerā. Šī gada 26. septembrī ielaisti 17 500 līdaku mazuļi. Projekta kopējā summa ir 5293,75 eiro, Valsts Zivju fonda atbalsts -- 4576,40 eiro, pašvaldības finansējums -- 717,35 eiro.

Apmeklējot Lielo Kalupes ezeru, parunājos gan ar vietējiem iedzīvotājiem, gan atbraucējiem -- makšķerniekiem. “Es dzīvoju kaimiņos, Vabolē. Protams, mums tur ir gana daudz savu ūdenstilpju (piemēram, Baltezers). Taču man patīk Lielais Kalupes ezers. Lai atbrauktu uz šejieni, ir jātērē degviela, bet šeit es tiešām atpūšos. Zivis vienmēr ķeras, ne reizi nav bijis tā, ka es būtu aizbraucis no šejienes bez loma, -- kaut vai zivju zupas katliņam, bet vienmēr nomakšķerēju. Savukārt tagad, rudenī, vēl var paieties pa mežu un salasīt sēnes. Pusdienu tiesai pietiek. Pirmajā ēdienā -- zupa no Lielā Kalupes ezera zivīm, otrajā -- kartupeļi ar ceptām baraviciņām. Gluži kā restorānā!” Vaboles pagasta iedzīvotājs Māris slavē ezeru un tā apkaimi.

Daugavpilietis Anatolijs makšķerēja no krasta. “Kādreiz, nu jau pirms 40 gadiem, tēvs man parādīja šo ezeru. Mēs bieži braucām šurp kopā, lai gan tolaik dzīvojām Līvānos. Mums nebija mašīnas, braucām ar autobusu. Bija lieliski, ir ko atcerēties. Tā nu es braucu uz šejieni jau 40 gadus. Protams, makšķerēju arī citos ezeros. Es priecājos, ka esmu dzimis Latgalē. Dievs mūs ir aplaimojis, dāvājot tādu skaistumu, tik daudz brīnišķīgu un zivīm bagātu ezeru. Pasēžu pāris stundas, un ir ko ēst,” savos iespaidos dalījās Anatolijs.

“Atbraucu uz Lielo Kalupes ezeru kopā ar mazdēlu. Māca viņam nodarbošanos, ko iecienījuši viņa senči, -- makšķerēšanu. Mans tēvs mācīja mani, vectēvs -- viņu. Man ir trīs meitas, nevienu no viņām makšķerēšana neaizrauj, bet piedzima mazdēls, un nu mācu viņu ķert zivis. Sākumā ar rotaļu makšķeri ķērām plastmasas zivtiņas, tagad ir paaudzies, tāpēc var apgūt īsto makšķerēšanu, jau ir prasmes,” smejot stāsta makšķernieks Staņislavs.

Un šiem cilvēkiem ir taisnība. Latgales ezeri ir mūsu bagātība. Un ir lieliski, ka ir cilvēki, kas par tiem neaizmirst, bet dara visu iespējamo, lai šo skaistumu saglabātu. Paldies Valsts Zivju fondam par palīdzību zivju saglabāšanā Latgales ūdenstilpēs. Ceram uz turpmāku sadarbību!






Komentāri

23.12.2022 17:30
Qq
Kur no krasta pamakšķerēt un nolaist laivu, tur tikai viena vieta ir, pārējās vietās jāiet pāri privātīpašumiem. Ziemā vēl var, bet vasarā nekā.