Lai optimizētu Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) darbību un pavērtu jaunus ceļus tās turpmākajai attīstībai, ārstniecības iestādē ir izveidotas četras jaunas klīnikas: Kardioloģijas un internās medicīnas centrs, kurā ietilpst Invazīvās un neatliekamās kardioloģijas klīnika un Vispārējās kardioloģijas un terapijas klīnika; Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika (bijusī Uzņemšana nodaļa); Reanimācijas un Operāciju bloks. Lai noskaidrotu, kāpēc jauno klīniku izveide bija nepieciešama un ko tas dos pacientiem, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes locekli Grigoriju Semjonovu.
* DRS ir izveidotas četras jaunas klīnikas. Kā tas ietekmēs pakalpojumu pieejamību pacientiem?
-- Klīniku izveide DRS nav jaunums, pirmās klīnikas tika izveidotas jau iepriekšējo slimnīcas vadītāju laikā, piemēram, Sieviešu klīnika, kur vienuviet pieejami pakalpojumi un manipulācijas, kas saistītas ar sieviešu orgānu ārstēšanu. Šeit ir pieejami ginekologa, onkoginekologa, dzemdību nama, jaundzimušo intensīvās terapijas un citi pakalpojumi, vienuviet centralizējot vienas specializācijas speciālistus, lai viņi varētu savstarpēji rotēt, kļūstot par plaša spektra speciālistiem, kas nodrošina cilvēkresursu rezervi.
Mūsu plānos ir noņemt iekšējās robežas tuvu profilu ietvaros, lai speciālisti varētu rīkoties operatīvāk, Tāpēc apvienojām kardioloģiju un terapiju. Reizēm pacientiem ar hroniskām saslimšanām ir dažādas kaites un, atkarībā no sezonalitātes, kardioloģija var būt pārpildīta, bet terapija -- pustukša. Taču dažreiz kārtējo kardioloģisko pacientu var ievietot arī terapijā un tur ārstēt. Iepriekš tam traucēja dažādas iekšējās robežas, rezultātā kardiologi nepalīdzēja terapeitiem, un otrādi. Administratīvajā ziņā ārkārtas situācijā klīniku vadītājiem būs iespēja rīkoties daudz operatīvāk.
Papildu gultu fonda elastīgai izmantošanai tiks sabalansēta arī cilvēkresursu noslodze un nebūs tā, ka viens ārsts dara tikai plānveida darbu, bet cits sniedz palīdzību akūtos gadījumos, strādājot dubultu slodzi. Invazīvo kardiologu iesaiste parasto kardioloģisko pacientu ārstēšanā, savstarpēji rotējot, ļāvusi sabalansēt arī šo speciālistu noslodzi.
Pandēmijas seku rezultātā slimnīcu ir pārpildījuši pacienti, kas cieš no dažādu hronisku saslimšanu saasinājumiem. Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka pandēmijas laikā cilvēki bieži vien nevarēja saņemt savlaicīgu izmeklēšanu pie ambulatorajiem speciālistiem.
Lai spertu soli pretī saviem pacietiem, slimnīcā tiek ieviesti dinamiskās novērošanas kabineti pamata saslimšanas veidiem. Esam sākuši ar sirds mazspējas kabinetu, kur tiek veidots pacientu reģistrs, kuri iestājas mūsu slimnīcā un pēc izrakstīšanās tiek novēroti, lai novērstu saslimstības saasināšanos un viņi atkal nestātos slimnīcā kā akūti pacienti. Tā mēs atslogojam nodaļu un varēsim spert nākamo soli un nodarboties ar plašāku ambulatorās aprūpes nodrošināšanu.
Trešais pamata uzdevums klīnikām ir novērst situācijas, kad gadījumos, ja stacionārā kāds papildu izmeklējums vai ārstēšanas metode neatmaksājas, tā pacietiem netiek nodrošināta. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai pacientiem būtu pieejama visa nepieciešamā diagnostika, tostarp ehokardiogrāfija, sirds magnētiskā rezonanse u.tml., kvalitatīva ārstēšana, lai viņi pēc neilga laika nebūtu spiesti atkal atgriezties slimnīcā.
Sāksim arī kardiostimulatoru pārbaudi un ielikšanu, tādējādi kļūstot par pirmo ārstniecības iestādi reģionā, kas sniedz šādu pakalpojumu. Paplašinot stacionāra iespējas, ceram atslogot sevi nākotnē, samazinot akūto gadījumu skaitu. Tādējādi, veicot īstermiņa ieguldījumus, plānojam ekonomēt ilgtermiņā.
Uzņemšanas nodaļu par neatliekamās medicīniskās palīdzības klīniku esam pārveidojuši ar nodomu, ka arī tur tiks koncentrēti vairāki pakalpojumi un izveidotas papildu gultasvietas, jo viss diagnostiskais potenciāls tur jau ir. No Plaušu tuberkulozes centra esam piesaistījuši arī infekcionistu, kurš tagad šeit dežurēs.
Katrs pacients iestājas slimnīcā caur Uzņemšanas nodaļu, un tās uzdevums tagad ir nevis pacientu ātri kaut kur nosūtīt, bet gan uzņemt, precīzi noteikt diagnozi un nosūtīt ar konkrētām ārstēšanas rekomendācijām ārstēties ambulatori vai kādā no slimnīcas nodaļām.
* Kādas vēl izmaiņas tiek plānotas?
-- Mums vēl palikusi jaunas ķirurģiskās klīnikas izveide ar vadošo ķirurgu, kas dalītu noslodzi starp ārstiem, lai nebūtu tā, ka viens operē tikai to, kas tiek labi apmaksāts, bet cits veic tikai akūtās operācijas.
Būtu jānovērš arī situācijas, kad ķirurgiem asistē māsiņas. Tas ir jādara ķirurgiem, lai viņiem būtu iespēja mācīties no kolēģiem, apgūt jaunas metodikas, un slimnīcai būtu vēl plašāks ārstu spektrs, kas ļautu aizstāt kolēģus atvaļinājuma un slimības laikā. Turpināsim strādāt arī pie jaunu un mazinvazīvu metodiku ieviešanas.
Tiklīdz šai klīnikai būs vadītājs, es kā ārstniecības iestādes vadītājs varēšu pabeigt sava stratēģiskā redzējuma īstenošanu, izveidojot klīniku vadītāju kā vadošo speciālistu stratēģisko padomi, kuri turpmāk būs atbildīgi par stratēģiskajiem attīstības virzieniem katrs savā profilā.
Viņiem būs arī jāpēta sarežģīti gadījumi un jāanalizē, kas, iespējams, būtu darāms citādi, jāveic nepieciešamā apmācība, kā arī jāatsvaidzina dažādas citas zināšanas, kas darba rutīnā mēdz aizmirsties. Tādējādi tiks celta pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.
Galvenais ārstniecības iestādē veicamo izmaiņu mērķis ir palīdzēt pacientiem un sev pašiem. Mazinot atkārtotu hospitalizāciju skaitu un palīdzot cilvēkiem ārpus slimnīcas, taupīt stacionāra resursus.
* Vai šīs izmaiņas nemazinās pakalpojumu pieejamību?
-- Nē, jo vienīgās izmaiņas ir nodaļu apvienošana, naudas izteiksmē viss paliek pa vecam. Sabalansējot noslodzi, mēs samazināsim virsstundu skaitu, mazināsim darba apjomu, kas papildus tiek veikts tikai tāpēc, ka vienas specialitātes ietvaros viens speciālists strādā 13--14, bet otrs -- 24 stundas diennaktī. Pareizi organizējot procesu, katram ārstam sanāks pa slodzei.
Zinot iedzīvotāju zemo maksātspēju, raudzīsimies valsts pakalpojuma virzienā. Šī pakalpojuma ietvaros vienīgais, ko cilvēkiem nāksies maksāt, ir pacienta līdzmaksājums. Mums vienkārši pareizi un adekvāti jāizmanto savas iespējas, nozīmējot tikai nepieciešamos izmeklējumus.
Pēc pl. 16, kā arī brīvdienās un svētku dienās DRS Daugavpilī un tuvākajā apkārtnē paliek vienīgā ārstniecības iestāde, kas nodrošina medicīniskos pakalpojumus. Ne poliklīnikas, ne ģimenes ārstu prakses šajā laikā nestrādā un cilvēkam nav, kur vērsties. Tāpēc slimnīca pārpildās. Akūto, traumatoloģisko operāciju saraksts pašlaik ir izveidots jau vairākām dienām uz priekšu, nemaz nerunājot par plānveida pakalpojumiem.
Lielo stacionēto pacientu skaitu var izskaidrot arī pandēmijas sekām, kad cilvēki ilgāku laiku baidījās vērsties vai arī nevarēja tikt pie ārsta garo rindu dēļ. Rezultātā saasinājās hroniskās saslimšanas, tai skaitā kardioloģiskās un onkoloģiskās.
Onkoloģiskās saslimšanas pie mums lielākoties tiek reģistrētas jau trešajā stadijā, kad procentuālā iespēja izārstēties jau ir ļoti zema. Tas nozīmē, ka mēs cilvēkus uzņemam, kad viņiem jau sāp, kad slimība jau ir ielaista. Bet kur paliek pirmā un otrā stadija?
Sievietēm onkoloģija mēdz izveidoties jau 30 gados, bet uzaicinājuma vēstules uz apsekošanu Latvijā viņas saņem vien pēc 45 gadiem. Skrīnings ir vajadzīgs, lai savlaicīgi pamanītu veidojumus, kad tie tikai parādās, sākumstadijā, kad tos ir iespējams vieglāk izārstēt.
Pēc tam, kad būsim veikuši nepieciešamos uzlabojumus DRS, varēsim prasīt pakalpojumu uzlabošanu no ģimenes ārstiem un poliklīnikas. Šogad deviņos mēnešos ambulatorās kvotas esam pārsnieguši par 1 370 000 eiro. Neierobežojām ambulatorās palīdzības sniegšanu, jo apzinājāmies, ka, vairāk palīdzot ambulatori, saglabāsim slimnīcā vairāk brīvu gultasvietu.
* Kādas sekas izraisījusi pandēmija?
-- Pandēmija, ambulatoro pakalpojumu savlaicīga nepieejamība, pretimnākšanas neesamība uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanā noveda pie tā, ka vairākas slimnīcas sākušas sašaurināt sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas sekmējis pacientu plūsmas centralizāciju. Mums nevajag ne Jēkabpils, ne Preiļu, ne Krāslavas slimnīcu pacientus, jo DRS nav bezizmēra.
Mums nav iespējas vienā uzņemšanas nodaļas punktā, kurš ir domās 20 cilvēkiem, uzņemt 40. Mēs jau otru mēnesi domājam, kā paplašināt šo punktu, jo tagad, kad ir ziema un auksti, sestdienās un svētdienās cilvēkiem nākas gaidīt rindā, stāvot ārā, jo mums nav, kur viņus izvietot.
Pagaidām negrasāmies mainīt arī maksas pakalpojumu cenas, jo vienkārši nav laika šo pakalpojumu sniegšanai. Sekas, pamatojoties uz kurām kolēģi citās ārstniecības iestādēs paceļ cenas, ir tikai „pirmie zvaniņi”. Īstais sadārdzinājums vēl tikai būs, jo slimnīcu budžets tiks „nogriezts”. DRS cenas tiks celtas, kad būs zināms nākamā gada kopējais budžeta deficīts slimnīcas uzturēšanai. Tad šis deficīts būs jāiekļauj pakalpojumu cenās, kuras tiks noteiktas, ņemot vērā arī iestādes konkurētspējas uzturēšanas faktoru. Ceļot pakalpojuma cenu, ir jāskatās, vai cilvēki varēs atļauties to pirkt. Pretējā gadījumā var būt pretējs efekts, kad, paceļot cenu, krītas apgrozījums.
Pieeja būtu jāmaina valsts līmenī. Medicīna ir viena no jomām, kur spēles noteikumus nosaka pasūtītājs -- valsts. Slimnīcām nav rezerves klientu, kā tas, varbūt, ir biznesā. Ir sarežģīti nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, ja vienu dienu pasūtītājs saka, ka maksās, bet citu -- ka nē.
Klīniku izveide neradīs cilvēkiem papildu slogu viņu ģimenes budžetam. Ja mums izdosies viss ieplānotais, tuvākās apkaimes iedzīvotājiem ārstēšanās kļūs pieejamāka un, es ceru, -- arī kvalitatīvāka. Esam paplašinājuši pieejamo pakalpojumu klāstu, ieviešam dažādus inovatīvus izmeklējumus, lai atslogotu kolēģus un ļautu precīzāk uzstādīt diagnozes.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Jaunu klīniku izveide ļaus optimizēt DRS darbību'' ir pieprasīti saturu atbild ''Latgales Laiks'".
