„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+6.8 °C
apmācies

„Prime Orchestra” roksimfonija

Jau otro reizi gadā, pulcējot pilnu Daugavpils Kultūras pils lielo zāli, notika brīnišķīgā Ukrainas kolektīva „Prime Orchestra” koncerts. Talantīgie Harkivas konservatorijas absolventi izveidojuši unikālu orķestri, kura sniegumu atzinīgi novērtējuši ne tikai parastie mūzikas cienītāji, bet arī mūzikas Olimpa zvaigznes, tostarp leģendārā grupa „Depeche Mode”.

Novatoriska pieeja

Kolektīvs „Prime Orchestra” dibināts 2014. gadā. Producents Maksims Maksimenko pastāstīja laikrakstam "Latgales Laiks", ka tā bijusi viņa pirmā pieredze producenta darbā. Pirms tam Maksims organizēja dažādus koncertus, tostarp Krimā. 2013. gadā radās doma izveidot savu projektu, kas manāmi atšķirtos no visa, pie kā cilvēki ir pieraduši. Grupas „Depeche Mode” koncertā Prāgā Maksimam radās vēlme uzzināt, kā šīs kompozīcijas skanētu simfoniskā orķestra pavadījumā. Tika nolemts ieceri pārvērst realitātē -- izveidot kolektīvu, kura dalībnieki būtu talantīgi mūziķi no visas Ukrainas, kuri mācījās Harkivas konservatorijā. Tā arī tapa „Prime Orchestra”. Tolaik orķestrim bija divas atsevišķas programmas -- "Depeche Mode Hits" un "World Hits".

Jau pirmajā koncertā dzimtajā Ukrainā skatītāju zāle bija pilna. Mūzikas cienītāji, kuriem ierastais pops jau bija apnicis, alka pēc jaunas un svaigas elpas, un to arī ieguva. Ikviens, kurš vēl ne reizi nav dzirdējis „Prime Orchestra”, ir daudz zaudējis. Tas ir patiesi unikāls mums zināmo skaņdarbu skanējums, kuru papildina kolektīva solistu lieliskās, valdzinošās balsis. Un, dzirdot smeldzīgi pazīstamo grupas „Scorpions” hītu "Still Loving You" simfoniskā orķestra pavadījumā, aizraujas elpa.

Prime Orchestra” izpelnās leģendu atzinību

Jau pēc pirmā koncertdarbības gada „Prime Orchestra” mūziķus ievēroja grupa „Depeche Mode”.

Pirms pieciem gadiem grupa mūs atzīmēja savā mājaslapā. Britu mūziķi atzina, ka viņu hītam "Enjoy the Silence" mūsu izpildījumā piemīt visneparastākais skanējums simfoniskā aranžējumā. Viņi ievietoja mūsu izpildījumu visur savās oficiālajās interneta vietnēs. Un rezultātā mēs uzvarējām grupas fanu konkursā,” ar lepnumu pastāstīja Maksims.

Savukārt Vācijā ieguva atzinību leģendārās grupas „Scorpions” hītu izpildījums – tas bija vēl viens kolektīva panākums. Daudzas "Scorpions" dziesmas tagad skan Maksima Perežuha sniegumā, kurš tikai šī gada sākumā pievienojās „Prime Orchestra”. Pirms tam viņš dziedāja nelielā grupā, un tikai janvārī pieņēma diezgan smagu lēmumu – pievienoties „Prime Orchestra”. Tomēr Maksims nekad nav nožēlojis savu lēmumu. “Nesen viesojāmies Vācijā, kur es uzstājos ar vācu rokgrupas „Scorpions” dziesmām. Protams, uztraucos, kā mūs uzņems, vai izdosies iepatikties prasīgajai publikai. Un, ziniet, mūs patiešām sirsnīgi uzņēma šajā valstī. Mani pat sauca par Klausu (grupas „Scorpions” solista vārds -- aut. piez.), sarokojās. Tas bija ļoti jauki. Un, ja jau mēs izpelnījāmies vāciešu atzinību, tad jau man sanāk gluži labi,” emocijās dalījās Maksims Perežuhs.

Ukraina ir dziedoša zeme

Deniss Dorošenko pats par sevi ir cilvēks -- orķestris, kurš kolektīvā ir gan diriģents, gan viens no solistiem. Deniss teic, ka viņš arī dejo, tiesa, ne profesionāli, bet ar mīlestību. Pēc izglītības viņš ir kormeistars. Apmēram pirms astoņiem gadiem iezvanījās telefons, un Denisam piedāvāja izmēģināt spēkus pie „Prime Orchestra” diriģenta pults. "Nu jau es mēģinu astoņus gadus un nevaru apstāties," smejot saka Deniss. Pēc viņa teiktā, mēģinot katru jaunu skaņdarbu, kolektīvs meklē īsto skanējumu. Nedrīkst dzīvot vakardienā, visur ir nepieciešamas pārmaiņas, tostarp arī mūzikā. Lai saglabātu klasiku, jāmāk to apvienot ar kādu modernāku tendenci, panākt sava veida simbiozi. Deniss par to ir stingri pārliecināts, un ir grūti nepiekrist viņa argumentiem.

Tajā pašā laikā mūziķi atzīst, ka nav sliktuma bez labuma. Pirms astoņiem gadiem, protams, ne bez pamata, tika nolemts atteikties no Krievijas šovbiznesa. Pašsaprotami, ka šī niša kādam bija jāaizpilda. Un izrādījās, ka tā nebūt nav problēma. Ukrainā dzīvo ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuriem patīk dziedāt, un, pats galvenais, viņi prot dziedāt, un ne jau fonogrammas pavadījumā, kā to dara dažas Krievijas "zvaigznes". Un viņu centieni tika augstu novērtēti ne tikai dzimtajā zemē, bet arī ārzemēs. Šo kolektīvu pulkā ir arī „Prime Orchestra”.

Mūzika var vienot, mūzika var samierināt, mūzika var dāvāt mīlestību. Un mēs esam šeit, lai parādītu, ka Ukraina ir liela valsts, kurai ir sava dziļa kultūra,” ir pārliecināts Deniss Dorošenko.

Karš visu mainīja

Šo brīnišķīgo cilvēku un talantīgo mūziķu atmiņā uz visiem laikiem paliks melnā diena -- 2022. gada 24. februāris, kad pulksten piecos no rīta visu valsti uzmodināja sprādzienu dārdoņa un liesmas. Šis datums pārvilka svītru visiem dzīves un radošās darbības plāniem, nesot postu un nāvi daudzām ukraiņu ģimenēm. Turklāt kara jātnieks atauļoja no tās puses, kuru ilgu laiku Ukrainā uzskatīja par brālīgu. Krievija atnesa šausmas un nāvi. “Mēs zinājām, ka šāds scenārijs ir iespējams, bet zemapziņā atteicāmies tam ticēt. Mēs vienkārši nespējām aptvert, kā mūsdienās tas ir iespējams. Kā izrādījās, ir iespējams ... ” atceras Maksims Maksimenko.

Pirmās emocijas bija bailes. Turklāt bailes nevis par sevi, bet par savu ģimeni: bērnu, man ir dēls, kuram nesen palika septiņi gadi, sievu, vecākiem... Neviens nesaprot – kā tad tā, kas tas ir, par ko... Daži teica, ka nav ko uztraukties, sak, trīs dienas pabombardēs un viss beigsies. Citi, gluži pretēji, iebilda, ka tas viss ievilksies uz daudziem gadiem,” sacīja Deniss Dorošenko.

"Man tie bija divi briesmīgākie mēneši manā dzīvē. Mūsu dzīvoklis atradās potenciāli bīstamā rajonā, netālu no lidostas. Acu priekšā bombardē mājas, kurās dzīvo cilvēki, nemitīgi notika evakuācija. Tu baidies, taču ne jau par sevi, bet par savu ģimeni, jo apzinies, ka esi vienīgais vīrietis ģimenē, nedrīksti krist panikā, ir jārīkojas, lai pasargātu savus tuviniekus. Pēc pāris dienām mēs pārcēlāmies uz māju, kas atrodas trīsdesmit kilometrus no Harkivas. Uzelpojām, nodomājām, ka nu jau viss būs beidzies, var nomierināties, bet kur nu... Atkal apšaudes, sprādzieni, sirēnas,” pastāstīja Maksims Perežuhs. Katra diena viņam paiet satraukumā un bailēs par savu brāli, kurš tagad ir frontes priekšējās līnijās, aizstāv savu valsti: „Vairākumā gadījumu mūsu varoņu ģimenes bija spiestas pamest savas mājas un uz laiku pārcelties uz citām valstīm, lai pasargātu sevi un savus bērnus no Krievijas karaspēka, jo okupantiem ir vienalga, kas notiek ar veciem cilvēkiem, sievietēm, bērniem. Tikai savās melīgajās ziņās viņi nebeidz stāstīt, ka šauj ar augstas precizitātes šāviņiem pa militārajiem objektiem, bet patiesībā viņu raķetes iznīcina mājas dzīvojamos rajonos, iet bojā cilvēki, arī bērni.”

Mēs ilgu laiku domājām, ka krievi ir mūsu brāļu tauta. Bet izrādījās, ka brāļu tautas dzīvo pavisam citā pusē. Mūsu patiesie brāļi ir Eiropas, Baltijas valstu un, kā izrādījās, gandrīz visas planētas iedzīvotāji, bet ne Krievijas iedzīvotāji,” skumji bilst Deniss Dorošenko.

Sapņi un cerības

Par ko pašlaik sapņo ikviens Ukrainas iedzīvotājs? Par mieru, un tieši mieru viņi lūdz Dievam. Cilvēki vēlas atgriezties savās mājās, satikt un atkal būt kopā ar savu ģimeni.

"Es gribu, lai tas viss būtu briesmīgs sapnis. Es sapņoju atvērt acis un pamosties mājās, savā mīļajā Ukrainā, kura nezinātu, kāds ir šis karš,” privātā sarunā ar „Latgales Laika” reportieri sacīja kāds Ukrainas kara bēglis. Mums taču Ir ļoti grūti iedomāties, ko šie cilvēki ir pārcietuši. Bet uz brīdi iedomājieties, ka aiz loga šauj, mājas grūst, cilvēki mirst jūsu acu priekšā, turklāt to visu dara tie, kas pastāvīgi bazūnē par aizsardzību un miera visā pasaulē. Bet jums klēpī ir bērns un blakus veca māte…

Jautājums par palīdzību Ukrainai pēc kara beigām jau ne reizi vien ir aktualizēts Eiropas Parlamentā. Un visu Eiropas valstu vadītāji ir gatavi sniegt šo atbalstu, lai Ukraina varētu atjaunot savu ekonomiku, no jauna uzcelt nopostītās rūpnīcas, fabrikas, dzīvojamās ēkas, nemaz nerunājot par veselām pilsētām.

Mēs pateicamies visiem par palīdzību un atbalstu. Man ir stingra pārliecība, ka tad, kad mūsu zemē iestāsies miers un tā atkal kļūs par vienotu valsti, mēs visi atgriezīsimies mājās un ar prieku ķersimies pie savas Dzimtenes atjaunošanas,” saka Maksims Maksimenko.

Bet tagad „Prime Orchestra” ir sava, ļoti svarīga misija – līdzekļu vākšana. Daļa no koncertos nopelnītās naudas tiek novirzīta ģeneratoru iegādei Harkivas apgabala pilsētām. “Tagad ir ziema, mūsu dzimtenē cilvēki palikuši bez elektrības, bez siltuma, bez ūdens. Ģeneratoriem ir liela nozīme viņu dzīvības glābšanā. Tāpēc mums ir svarīga misija -- nodrošināt iedzīvotājus ar šīm nepieciešamajām iekārtām. Turklāt par ieņēmumiem mēs pērkam arī pārtiku un apģērbu,” par kolektīva misiju pastāstīja Deniss Dorošenko.

Ilgu laiku skatītāji negribēja laist mūziķus projām. No zāles atskanēja sajūsmas pilni saucieni, publika ilgi aplaudēja. Daudzi skatītāji novēlēja mieru Ukrainas tautai. Un tieši uz to cer un tam tic arī paši mūziķi. Savukārt mēs gaidīsim viņus atkal ierodamies Daugavpilī ar jaunu, spožu un grandiozu programmu!

Хай живе вільна Україна!!!