Starptautiskās labdarības organizācijas "Pestīšanas armija" (PA) Daugavpils korpuss darbojas jau 23 gadus. Šajā laikā palīdzība sniegta tūkstošiem trūkumā un smagā situācijā nonākušu cilvēku. Ja agrāk, pirms krīzes, viņi ieradās PA pēc pilnvērtīgām pusdienām, tad tagad porcijas tiek izsniegtas līdzņemšanai. Tādējādi ir mainījusies labdarības taktika, bet stratēģija palikusi nemainīga: palīdzēt ikvienam kritiskā situācijā nonākušam cilvēkam.
Ar sprediķi vien nepietiek
Pestīšanas armija ir starptautiska kristiešu un labdarības organizācija, ko 1865. gadā Anglijā nodibināja metodistu sludinātājs Viljams Būts un viņa sieva Ketrīna, lai sludinātu nabadzīgajiem un citiem dzīves pabērniem. 1878. gadā šī organizācija tika reorganizēta pēc armijas parauga un tāpēc to nosauca par Pestīšanas armiju. 1880. gados tā sāka attīstīt sociālo kalpošanu, palīdzot trūcīgajiem, dibinot dažādas labdarības iestādes, nakts patversmes bezpajumtniekiem, patversmes invalīdiem, darbnīcas bezdarbniekiem, slimnīcas alkoholiķiem, patversmes prostitūtām, mazbērnu novietnes pamestiem bērniem u.tml. Tās galvenā mītne atrodas Londonā.
PA dibinātājs Viljams Būts uzskatīja, ka ar sprediķi vien cilvēkam, kuram vajadzīga palīdzība, nepietiek. Papildu aicinājumam pievērsties Dievam, viņam jāpalīdz mainīt dzīves apstākļus, pirmkārt, lai cilvēkam krīzes situācijā būtu ēdiens, apģērbs un darbs.
Sākumā bija sasaldēti pelmeņi
PA Daugavpilī darbojas jau trešo gadu desmitu un pēdējos desmit gadus to vada kapteiņi dzīvesbiedri Marina un Jānis Sporāni. Tagad tā ir pašpietiekama un Daugavpilī ļoti nepieciešama un cienījama organizācija, kas paēdina, apkalpo un faktiski uztur simtiem cilvēku, tostarp arī šajā smagajā laikā. AS devīze -- “Sirdi Dievam, roku cilvēkam”, moto -- zupa, ziepes, pestīšana, ko Marina un Jānis atšifrē šādi: “Cilvēkam, kurš saņēmis ēdienu, jābūt tīram, jo netīrs viņš nevar ieiet dievnamā, kur caur ticību Visvarenajam notiek fiziska un garīga atjaunotne.” Abi dzīvesbiedri lasa sprediķus tiem, kas lūdzas.
Taču sākums nebūt nebija viegls. Marina un Jānis atceras, kā viņi divatā, lai pabarotu trūcīgos, apbraukāja Daugavpils uzņēmumus un veikalus, vācot pelmeņus un citus produktus. Pelmeņi bija sasaldēti, viņi plēsa tos ar rokām un sacirta ar cirvi, pēc tam vārīja, tad atkal atdzesēja, lai nākamajā dienā izdalītu cilvēkiem. Dzīvesbiedri paši mazgāja grīdas, uzkopa lielo PA ēku un veica daudz citu darbu: “Bez aicinājuma, kas nāk no sirds, neko nevar sasniegt, lai cik talantīgs un daiļrunīgs sludinātājs tu būtu.”
Marina un Jānis dzimuši Jēkabpilī, kopā ir jau 37 gadus. Viņiem ir meita Viktorija, kura ir Daugavpils domes deputāte. Viktorijas ģimenē aug dēls Armens, poļu skolas audzēknis, un meita Amēlija, kura iet bērnudārzā. Marinas un Jāņa znots Aleksandrs ir Sociālā dienesta darbinieks.
Pirms kalpošanas PA piecdesmit septiņus gadus vecais Jānis savulaik dienēja padomju armijā, pēc tam strādāja meliorācijā. Marinai ir augstākā izglītība, tagad viņa studē maģistrantūrā.
Dzīvesbiedri stāsta, ka pirms desmit gadiem viņi saņēma Visuvarenā vēstījumu: "Uzvelciet mundierus un ejiet kalpot cilvēkiem, jūs viņiem esat ļoti vajadzīgi." Un viņi tā arī izdarīja, sāka kā ierindnieki un uzkalpojās līdz kapteiņa pakāpei.
Pie lūgšanas -- ēdiens
Pa visu šo laiku Pestīšanas armijā vērsušies tūkstošiem cilvēku. Pašlaik labdarības organizācijā ir reģistrēti vairāk nekā 600 cilvēki. Bet tas nenozīmē, ka viņi visi šeit katru dienu lūdz palīdzību. Vieni aiziet, citi atnāk, bet rezultātā ik dienu jāapkalpo vairāk nekā 200 trūcīgie, pirmkārt, piecas reizes nedēļā jāsagādā viņiem silts ēdiens. Agrāk uz pilnvērtīgu maltīti ēdnīcā ieradās 120 cilvēki, taču Covid-19 un citas problēmas ir mainījušas PA darba kārtību.
Pašlaik cilvēki nāk pa vienam un veselām ģimenēm. Jebkurā gadījumā pie Pestīšanas armijas durvīm ir rinda. Ja agrāk tās klienti pārsvarā bija bezpajumtnieki, tad tagad tie ir pensionāri, vientuļās mātes un trūcīgie. Viņiem visiem ir iespēja ne tikai saņemt siltu ēdienu, bet ceturtdienās arī nomazgāties, tikt pie nepieciešamajām drēbēm, apgriezt matus, saņemt pārtikas pakas, kā arī var lūgt Dievu. Savukārt Ukrainas kara bēgļi visu veidu pakalpojumus saņem trešdienās. Visiem šiem cilvēkiem šeit ir atbalsta un cerības vieta.
Pēc Jāņa domām, lūgšana tukšā dūšā var būt nevietā, jo dienišķajai maizei mūsu dzīvē ir liela nozīme.
Visi PA klienti tiek ņemti uzskaitē, ir saraksti, bet tie ir tikai atskaitēm augstākstāvošām struktūrām, lai varētu plānot darbu, ņemot vērā tā cilvēku skaita vajadzības, kam nepieciešama palīdzība.
Uz Pestīšanas armijas kapteiņu Marinas un Jāņa kabineta sienas ir goda raksti, tai skaitā no Daugavpils pilsētas domes, par ilggadēju aktīvu darbu sabiedrības labā un palīdzību cilvēkiem sarežģītās situācijās. Šādu apbalvojumu PA saņēma arī šogad. PA Daugavpils korpusa vadītāji uzsver, ka runa nav par regālijām, bet gan par iespēju sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams.
Ir jābūt izvēlei
Agrāko pilnvērtīgo pusdienu vietā pie galda Pestīšanas armijas ēdnīcā, tagad tiek izsniegtas līdzi ņemamas porcijas. Parasti tas ir otrais ēdiens, turklāt nevis „tukša” zemas kvalitātes putra, bet kvalitatīva maltīte -- griķu vai makaronu piedeva, kam vienmēr klāt gaļas gulašs ar mērci vai sautējumu, daždien -- arī vistas gaļa.
Apetīti rosinošā gatavā ēdiena smarža izplatījās visā Pestīšanas armijas ēkā un cilvēkiem, kas stāvēja ārā aukstumā, tika izsniegta garšīga un bagātīga porcija.
Apkalpot cilvēkus, kas nonākuši sarežģītā situācijā, palīdz brīvprātīgie, bet pašlaik -- Ukrainas kara bēgļi, kuri ieradušies Daugavpilī.
“Palīgu pulkā ir kāds cilvēks, kurš cietumos pavadījis 34 gadus, taču viņš atnāca uz PA, nožēloja grēkus, pieņēma Kristu, nostājās uz pareizā ceļa un tagad risina organizācijas saimnieciskos jautājumus,” pastāstīja Jānis.
Dažkārt PA palīdz, piemēram, Daugavgrīvas cietuma ieslodzītajiem, kā tas tika darīts Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā.
Bet no kurienes nāk visa palīdzība? Marina un Jānis pastāstīja, ka to nodrošina dažas labdarības organizācijas, tostarp Rotari klubs, kas, piemēram, atveda ledusskapi un saldētavu, kā arī pārtiku un apģērbu ukraiņiem, Teterevu fonds, Ziedot.lv, Samariešu apvienība, Sabiedrības integrācijas fonds, „Lidl” un „Rimi” tirdzniecības tīklu lielveikali, palīdzot ar saldētu gaļu, pienu, maizes izstrādājumiem un citiem produktiem, kuriem tuvojas beigām derīguma termiņš.
Komunālos izdevumus un PA telpu nomu apmaksā Zviedrija.
Glābj atkarīgos
Pēc Jāņa teiktā, PA mērķis ir ne tikai sniegt palīdzīgu roku ikvienam, kam tas ir nepieciešams, un iedot viņam maizes riecienu, bet arī vest cilvēkus pie Dieva, lai caur Viņu mainītos cilvēku domāšana: “Mēs viņiem sniedzam iespēja izvēlēties. Bet ne jau tā, sak, tu saņēmi ēdiena porciju un tagad kā pateicības zīmi nometies ceļos un nožēlo grēkus. Gribi -- lūdzies, negribi -- nevajag.”
PA darbs neaprobežojas tikai ar jau minēto palīdzību. Alkohola, narkotiku un smēķēšanas atkarīgiem cilvēkiem katru gadu tiek organizētas bezmaksas pusotru nedēļu ilgas vasaras nometnes, kurām PA nomā teritoriju ar namiņiem četrām personām ezera tuvumā. Šogad apmācību un rehabilitāciju izgāja 60 cilvēki. Turklāt nometnē ir armijas disciplīna, par kārtības neievērošanu pārkāpējam tā ir jāpamet. Papildu tiek organizētas vasaras nometnes, braucieni trūcīgajiem bērniem uz izklaides parku „Avārijas brigāde”, kur viņi piedalās atrakcijās un spēlēs.
Pestīšanas armija vāc ziedojumus tiem, kam tas nepieciešams. Saziedotie līdzekļi tiek novirzīti ēdiena gatavošanai un vasaras nometnēm. Šādi pasākumi tiek rīkoti katru gadu pirms Ziemassvētkiem.
Dienā, kad viesojos Pestīšanas armijā, tur valdīja pirmssvētku noskaņojums. Telpas bija izrotātas ar vītnēm un gaismiņām, bet foajē stāvēja izrotāta Ziemassvētku eglīte. Vārdu sakot, bija gaiši, silti un mājīgi, un, galvenais, komfortabli gan cilvēkiem, kuri strādā PA kā brīvprātīgie, gan tās klientiem.
