„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. maijs
Sestdiena
Anšlavs, Junora
+24.2 °C
daļēji mākoņains

Uzmanību! Krāpnieki atkal uzdarbojas!

Publicitātes foto

Policijas darbinieki regulāri ziņo par jauniem krāpšanas gadījumiem. Iedzīvotāji jau tagad ir zaudējuši milzīgas naudas summas telefonkrāpnieku nelikumīgu darbību rezultātā. Runa ir par simtiem tūkstošu eiro un, iespējams, pat vairāk. Turklāt katru reizi krāpnieki izmanto aizvien „izsmalcinātākas” metodes.

Pastāstīšu, kā gadījās man. Pirms dažām dienām piezvanīja uz manu mobilo tālruni. Skatos -- Rīgas fiksētais numurs, un nolēmu atbildēt. Neskatoties uz to, ka atbildēju latviski, ar mani sāka runāt krieviski. Vīrietis uzreiz nosauca manu vārdu un stādījās priekšā kā Rīgas reģiona policijas pārvaldes inspektors, pēc tam jautāja, vai es pazīstu kādu Marku Gomuļski vai Gomurski, domāju, ka tas nav tik svarīgi. Tobrīd es jau lieliski sapratu, ka mani mēģinās apkrāpt. Pirmkārt, policists uzreiz sāktu sarunu latviski, otrkārt, diez vai viņš mani sauktu vārdā.

Protams, es atbildēju, tādu cilvēku nepazīstu. Bet krāpnieks turpināja, stāstot, ka šis Marks ieradies kādas bankas filiālē ar ģenerālpilnvaru, kura izsniegta uz mana vārda, un mēģinājis paņemt kredītu. Taču, pateicoties bankas darbinieku, kā arī policijas rīcībai, Marku izdevies aizturēt un tagad inspektors it kā raksta protokolu. Un, lai to izdarītu, ir jānoskaidro dažas detaļas. Jāuzsver, ka policija šādas detaļas nekad nenoskaidro telefoniski, bet gan uzaicina uz biroju privātai sarunai ar policijas darbinieku. Bet vai krāpnieki pārzina šādas smalkumus? Diemžēl arī daudziem cilvēkiem nav ne jausmas par šādām niansēm.

Saruna turpinājās. Mans sarunas biedrs painteresējās, vai pēdējā laikā neesmu kādam izpaudusi savu personīgo informāciju. Es paskaidroju, ka esmu reģionālās avīzes redaktore, un tas nozīmē, ka krāpnieku shēmas man ir zināmas. Nodomāju, ka tagad jau nu gan nometīs klausuli. Bet kur nu, nekaunīgā melošana turpinājās. Zvanītājs sāka interesēties, vai man ir konts konkrētā bankā, es atbildēja -- nē. Tad sekoja paredzamais jautājums: kurā bankā jums ir konts? Šajā brīdī es nolēmu pārtraukt „spēli”. Pajautāju, kāds ir šī viltus policista vārds, uzvārds un ieņemamais amats. Pirms paguva izteikt jautājumu, telefonā atskanēja īsie signāli. Pēc desmit minūtēm atzvanīja viņa “kolēģis”, arī it kā no Rīgas reģiona policijas pārvaldes. Šoreiz nolēmu neielaisties garākā sarunā, novēlēju viņiem nelaimīgu Jauno gadu un noliku klausuli, pēc tam piezvanīju īstajai policijai uz tālruni 110 un paziņoju par krāpniekiem visu informāciju, kas bija manā rīcībā. Taču visinteresantākais bija tas, ka, sastādot galvaspilsētas fiksēto telefona numuru, izrādījās, ka tas it kā pieder Rīgas reģiona policijas pārvaldei, tiesa, runa bija par man nepazīstamu vietni. Policijas oficiālajā mājaslapā šo telefona numuru neatradu.

Kāpēc es to visu stāstu? Krāpnieki nesnauž. Mani apkrāpt neizdevās, tātad viņi zvanīs citiem iedzīvotājiem. Neiekrītiet viņu slazdos, dzirdot šķietami patiesos stāstus! Šādā gadījumā pacentieties piefiksēt informāciju par krāpniekiem (tālruņa numuru u.tml.), pēc tam zvaniet uz policijas īsto tālruni -- 110.

Un nekādā gadījumā neizpaudiet viltus policistiem vai bankas darbiniekiem savus personas datus un konta numuru. Tikai tādā veidā jūs saglabāsiet drošībā savus godīgi nopelnītos līdzekļus.