Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2023. gada 8. februāris
Trešdiena
Aldona, Česlavs
-3.3 °C
daļēji mākoņains

Čugunka

Metali i jūs sajaukumi nav tikai kimejis līta. Nu sudobra paīt Argentinys nūsaukums, nu medzis Kiprys. Pa labi i pa kreisi metali ir tautysdzīsmēs, kai simbolu i metonimeju tūs pylns ari cylvāku kasdīnys volūdā.

 

Kai iz šani atbrauce piļsāta. Kars, kurū viesturnīki sauc par Livonejis, beja pādejais Livonejis viesturē. Tys ilga 25 godi (1558–1583) i nūslēdze tānejū Latvejis i Igaunejis teritorejuos 1243. godā dybynuotuos Livonejis konfederacejis (bruninīku ordeņs i vairuokys veiskupejis) eksistenci.

Niulinejuos Latgolys leluokuo daļa pīderēja na veiskupejom, a bruninīku ordenim. Tuos ordeņa zemis administrativi beja sadaleitys Rozitenis fogtejā i Dinaburgys komturejā. Ka mes niu vīsojamīs Cēsīs i veramīs Ordeņa piļsdrupys, varim tū dareit ryupeigi i emocionali – taišni Cēsis beja vairuokus godu symtus myusu golvyspiļsāta i taišni te tyka pījimti daudzi myusu teritoreju ītekmiejuši lāmumi.

Livonejis kara laikā tyka galeigi nūpūsteita Vacuo aba Pyrmuo Dinaburga – tei, kura Naujinē i par kurys kaidreizejū varonumu viestej lels i detalizāts makets.

Gryuši sprīst, kurs vaļdinīks izlēme, ka atjaunuot pili vacajā vītā nav vārts, a pruoteiguok ir byuvēt cytur.

Varēja jī pajimt ari jaunu nūsaukumu pilij, tok 19 km lejuok pa Daugovu jauncaltū pili nūsauce vacuos vuordā – par Dinaburgu. Na Jaundinaburgu voi kai cytaiži, bet taišni i precizi vacuos vuordā. Cīši īspiejams, ka vacū tod suoce saukt par Vacpili.

Kaidu laiku tys taisēja pamateigu jucekli, bo kartēs Dinaburga beja vacajā vītā, ari daudzi satiksmis celi pa vacam tī suocēs, beidzēs i krystuojēs.

Jaunū Dinaburgu aba tānejū Daugovpili cēle Šunicys upis deltā, pa vydu upis divim atzorim, kuri īplyuda Daugovā. Vēļ nabeja beidzīs Livonejis kars, a Pūlejis kieneņš Stefans Batorejs jaunajai Dinaburgai jau pīškeire t. s. Magdeburgys tīseibys1.

Parkū jaunuo Dinaburga tyka calta taišni itamā vītā? Parkū na 5 km pyrma voi 7 km aiz?

Voi partū, ka te sūpluok ir lelais Šuņu (Šaltys) azars, nu kura izplyust Šunica? Ka ite Daugova ir ar parūceigu leikumu? Te beja upē braslys? Voi mož beja kaida mistiska zeime, ka jaunuo piļs ir juoceļ taišni ite?

 

Pyrmī civilisti. Daugovys lobajā krostā sūpluok nūcītynuojumim izauga jezuitu apmetne – ar školu, ar bazneicu.

Ka upis vīnā krostā veidojās nūzeimeiga apdzeivuota vīta, to cīši cieški apdzeivuota vīta izaveidoj ari pretejā krostā. Pretim jezuitim ūtrymā krostā izaveiduoja apdzeivuotuo vīta ar naporostu nūsaukumu – Jeruzaleme.

Cīši īspiejams, ka Daugovys kreisajā, formali zam Pūlejis kieneņa asūšajā krostā beja kaida jezuitim pīdarūša āka ci kas ta cyts, deļ kuo kaids itū vītu īsauce par Jeruzalemi. Cīši īspiejams, ka tī izaveiduoja iz šani atguojušu ebreju apmetne, kuru jī poši ci kaids cyts īsauce par Jeruzalemi. Voi ari agruok tei beja kristīšim kaida nūzeimeiga vīta, kurys tiuļumā ari tyka nūlamts ceļt jaunū Dinaburgu.

 

Cītūksnis. 1811. godā cara vaļdeiba izsprīde, ka te – kur Daugovys vīnā krostā ir Jezuitu miseja, a ūtrā krostā apdzeivuotuo vīteņa Jeruzaleme – ir juobyuvej cītūksnis. Nu jezuitim eipašumus atpierka. Dūmoju, ka leidzeigi beja ari ar Kūrzemis gubernis krostā asūšū Jeruzalemi.

Dinaburgys cītūkšņa izbyuve ilga vēļ daudzus godus piec Napoleona karu beigu.

Cītūksnis iz Daugovai obuos pusēs. Tai tys beja īcerāts jau pošūs suokūs. Leluokuo i nūzeimeiguokuo cītūkšņa daļa ir upis lobajā krostā, a kreisajā – Prīšktylta nūcītynuojumi. Nazynu, varbyut agruok šai kreisajai pusei beja ari cyts nūsaukums.

 

Tylts. Jau 19. g. s. pyrmajā pusē obejis Dinaburgys cītūkšņa dalis savīnuoja pontonu tylts. Kai tikai beja beigusēs lada īšona, nu vīna Daugovys krosta iz ūtru eilē nūenkuruoja lelys laivys, kurom pa viersu izbyuvēja dieļu ceļu. Taids tylts greiļuojuos i nabeja stabils, beja vajadzeigs ari atvārums, car kuru izlaist pa Daugovu paldūšūs plūstus i baržys.

Kod tyvuojēs zīma, itū tyltu sovlaiceigi beja juodemontej. Zīmys tod beja borgys, par azarim i upem varēja braukt gona drūsai. Lai drūseiba byutu vēļ leluoka, veiduoja tai saucamūs lada tyltus.

Apmāram leidzeigus ceļus par Daugovu pi Jersikys taisēja vēļ 20. g. s. 70. godūs.

Kad Daugavai pāri uzklājas pirmais ledus un drosmīgākais ir ticis pāri, vīri vienmēr cenšas veidot ledus ceļu. Gar takas malām sniegā vai izurbtos ledus caurumos iesprauž eglītes, lai sniegputenis neaizputina iemīto taku. Senos laikos no āliņģa ūdeni ceļa vietā lēja ar spaiņiem, tagad izmanto ūdens sūkņus, darbinot tos ar ģeneratoriem. Pirms tam sniegu ceļa vietā cenšas sablietēt.

Nolejot ar ūdeni ceļa vietu, pie lielāka sala, naktīs tas sasalst. Tā darot vairākkārtīgi, ledus biezums ceļa vietā ir daudz biezāks nekā visā Daugavā. Ledus tiltu izmanto ne tikai ziemā, bet ilgi pavasarī.”2

Kod 1836. godā pabeidze byuvēt lelceļu Sanktpīterburga-Varšova, storp divom cītūkšņa daļom asūšais tylts tyka par storptautyskys magistralis sastuovdaļu.

1862. goda pošuos beiguos tyka atkluota dzeļžaceļa lineja Sanktpīterburga-Varšova. Dzeļžaceļš guoja gar Dinaburgys cītūkšņa myurim, inženera Stanislava Kerbedza projektātū dzeļža tyltu apbreinuoja kai pasažeri, tai apleicejī dzeivuotuoji.

Viļcīņu tylts beja iz myurātu bolstu, ar mežgiņveideigu metala karkasu viersā. 400 m garū tyltu byuvēja četri godi i svineigi atkluoja 1862. gods 21. majā.

Lokomotivis i dzeļžaceļu tauta tūlaik sauce par čugunku. Itys nūsaukums pīlypa ari šam, Daugovpilī pyrmajam pastuoveigajam tyltam par Daugovu. Čugunka – tai dažys reizis nu puors cylvāku dzierdieju sovu studeju godūs Daugovpilī. Beju dikti izbreineits, ka tai jī sauc tū Dzeļžaceļa tyltu, kurs obuos moluos nūžūguots ar dzelūņdrotim i kuru apsorgoj cylvāki ar sautinem.

 

Ari tyltim ir sovs CV. Itū tyltu redzēja, pa tū braucūšū viļcīņu skanis dzierdēja natuoli asūšajā Randenis pusmuižā dzeivojūšais mozais Jānis Pliekšāns. Īspiejams, ka taišni itys tylts beja emocionals prototips voi metaforisks inspirators Raiņa 1919. godā publicātojom pravītiskajom vuorsmom:

Daugav's abas malas

Mūžam nesadalās3.

Kai roksta viesturnīks Ēriks Jēkabsons, Latvejis Naatkareibys kara (1918–1920) pošys ašņainuokuos i militari sarežgeituokuos kaujis nūteik taišni pi Daugovpiļs – vysintensivuok pi Prīšktylta nūcītynuojumu 1919. gods septembrī4.

Stučkys vaļdeibys karaspāks (latvīšu i igauņu sorkonī streļči) beja nūsastyprynuojs Prīšktylta nūcītynuojumūs, tam uzbruka Pūlejis i Leitovys karaspāks, kurs sovā ofensivā izmontuoja pat fraņču tankus5. Ašņainā ceiņā Pūlejis karaspāks ījēme Prīkštylta nūcītynuojumus. Kab napīļautu pretuzbrukumu nu pretejuo krosta, pūļu saperi izsprydzynuoja Dzeļžaceļa tylta vīnu pūsmu.

Jaunizveiduotā Latvejā Dzeļžaceļa tylts tyka atjaunuots (atvārts braukšonai 1922. gods 30. martā) i vairuokys reizis remontāts. Tylts nadaudz cīte 1941. gods junī, a 1944. gods julī tyka sasprydzynuots. Rādā tam izreiz tyka izbyuvāts pagaidu tylts. 1948. godā tyka aizsuokti jauna tylta byuvis dorbi i 1949. gods 9. martā pabeigti.

Tam jaunajam, vacajā vītā izbyuvātajam tyltam ir jau vaira nakai 70 godu. Pa itū laiku tys tyka pīlobuots, puorkruosuots i tt. 1967. godā tyka izbyuvāti Sveņtis tylti6, tod šam Daugovpiļs tyltam dzeive palyka vīgļuoka.

 

 

 

1 Tys nūtyka 1582. godā. Par īguodu tam 2018. godā tyka pastateits Romualda Gibovska veiduots vidis objekts. Tys pastateits storp Cītūksni i Šunicys upi, atkluošonā pīsadaleja Latvejis prezidents Raimonds Vējonis i Pūlejis prezidents Andžejs Duda.

2 Valentina Lukaševiča interveja ar Inesi Jaunušāni (27.09.2021)

3 Ir ari dzīsme „Daugav's abas malas”, kur Raiņa tekstam muzyku ir komponiejs Jānis Norvilis.

5 Tei beja pyrmuo reize, kod Latvejā tanki pīsadaleja kaujuos.

6 Šovasar plāno pabeigt Sventes tiltu // „Latgales Laiks”, 05.04.2019.

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.