Daugavpilij pārejā uz izglītību tikai latviešu valodā nepieciešams papildu finansējums

Pērn gada nogalē stājās spēkā grozījumi likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā pirmsskolas un pamatizglītības mācību iestādēs līdz 2025. gadam. Līdztekus noteiktas arī stingrākas prasības valsts valodas prasmju jomā skolu direktoriem un pedagogiem.

Ieviestās izmaiņas likumprojekta autori pamatojuši ar to, ka līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi kvalitatīvu valsts valodas apguvi visos izglītības posmos.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs, kura pārraudzībā ir izglītības joma, „Latgales Laikam” atzina, ka, pārejot uz izglītību tikai latviešu valodā gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan arī skolas Daugavpilī, kā arī vairākās citās Latvijas lielākajās pilsētās varētu sastapties ar nopietnām grūtībām. Lai nodrošinātu šo pāreju, mācību iestādēm ir nepaciešams papildu finansējums gan mācību un uzskates līdzekļu iegādei, gan arī lai nodrošinātu skolas un bērnudārzus ar skolotāju palīgiem, jo izglītot bērnus, kas ģimenē ikdienā lieto krievu valodu, latviešu valodā ir sarežģītāk nekā bērnus, kam latviešu valoda ir dzimtā. Pretējā gadījumā pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā daudziem bērniem varētu radīt nopietnas grūtības.

Bažas par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā paudusi arī Latvijas lielo pilsētu asociācija, kuras sēdē minētais jautājums ticis pārrunāts ar izglītības ministri Andu Čakšu. Sarunas gaitā ministre informēta, ka nopietnas problēmas ar pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā varētu rasties izglītības iestādēm arī Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī.

Asociācijas biedri norādījuši, ka īpašs atbalsts būtu nepieciešams arī skolēnu un viņu ģimenes motivēšanai pieņemt šīs pārmaiņas. Tāpat būtu jāpievērš īpašu vērība mācību līdzekļu aktualizēšanai un pieejamībai, tā nodrošinot nepārtrauktu un vienlīdzīgu kvalitatīvas izglītības iegūšanas procesu.

Apgrūtinošs faktors -- latviskās vides neesamība

Lai iegūtu plašāku informāciju par to, kāda situācija patlaban ir pirmsskolas un pamatizglītības mācību iestādēs Daugavpilī, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāju Marinu Isupovu, Izglītības satura nodaļas vadītāju Ināru Sprindžuku, izglītības metodiķi latviešu valodas jautājumos Silviju Mickeviču un pirmsskolas izglītības darba speciālisti Ingrīdu Zeļenkovu.

Marina Isupova atzina, ka pirmsskolas izglītības iestādēm būtu jāstrādā tā, lai to absolventi skolās bez problēmām varētu mācīties valsts valodā. Latviešu valoda šajā gadījumā ir svarīgs instruments turpmākajā zināšanu apguvē. Savukārt šī instrumenta veiksmīgā apguvē nozīmīga loma ir latviskai videi, kāda Daugavpilī vēsturiski nav izveidojusies.

Ņemot vērā Daugavpils specifiku, pilsētai būtu nepieciešams vismaz par trešdaļu lielāks finansējums nekā citās vietās Latvijā, lai mācību procesā izglītojamos būtu iespēja dalīt mazākās grupās, piesaistot skolotāju palīgus. Skolotājs viens pats nevar iemācīt ne valodu, ne priekšmetu klasē 30 bērniem, starp kuriem ir gan latvieši, gan citu tautību bērni, gan arī izglītojamie ar īpašām vajadzībām.

Patlaban skolās un bērnudārzos izglītojas to vecāku bērni, kas savulaik veiksmīgi pabeidza mācību iestādes un nokārtoja pārbaudes darbus latviešu valodā. Taču, dzīvojot nelatviskā vidē un nelietojot šo valodu ikdienā, šīs prasmes ir gājušas mazumā, daudzi no viņiem nerunā latviski un nevar palīdzēt saviem bērniem.

Lūgumi pēc papildu finansējuma valdībā nav sadzirdēti

Pašlaik sanāk tā, ka visas valodas problēmas gulstas uz skolām, un izglītības iestādes pilsētā ir teju vienīgās vietas, kas nodrošina latvisku vidi. Šādas vides nodrošināšanai ir nepieciešami atbilstoši cilvēku resursi, kuru piesaistei ir nepieciešami papildu resursi. Diemžēl līdz šim visos līmeņos, runājot par papildu finansējuma nepieciešamību, labākajā gadījumā pretī ir bijusi klusēšana.

Pēdējo reizi šis jautājums tika apspriests ar izglītības un zinātnes ministri Latvijas lielo pilsētu asociācijas sēdē. Diemžēl arī šajā reizē lūgums pēc papildu finansējuma netika sadzirdēts, pastāstīja Marina Isupova.

Lūdzot palīdzību, pērn ministrijā tika iesniegts plāns, kā stiprināt latviešu valodas vidi Daugavpils Valstspilsētas vidusskolā. Plānā bija paredzēta gan skolotāju palīgu ieviešana, gan dalīšanu klašu grupās, gan integrējoši pasākumi vecākiem u.tml.

Tā rezultātā pašvaldība no sava budžeta piešķīra izglītības iestādei trīs papildu likmes izglītojamo dalīšanai grupiņās. Savukārt no ministrijas netika saņemta pat atbilde.

Izglītības pārvaldes vadītāja ir piedalījusies teju visās Saeimas Kultūras un izglītības komisijas sēdēs, aicinājusi atbildīgās amatpersonas atbraukt uz Daugavpili un iepazīties ar situāciju. Diemžēl līdz šim izpratnes un atbalsta tā arī nav bijis.

Bilingvāli strādājoši pedagogi agrāk saņēma piemaksas

Izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos Silvija Mickeviča pastāstīja, ka bilingvālās izglītības ieviešas sākumposmā Daugavpilij bija atbalsts un bilingvāli strādājošie pedagogi saņēma piemaksas pie darba algas līdz pat 20%. Tas cilvēkus motivēja. Bilingvālā izglītība visā pasaulē ir dārga un tiek uzskatīta par luksusa preci.

Savukārt Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja, ka pēdējā laikā nevienos Ministru kabineta noteikumos nav ticis atbalstīts neviens priekšlikums par to, ka Daugavpilij būtu nepieciešams lielāks finansējums.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā skolēniem būs tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas būs nepieciešams. Bet par kādu individualizētu pieeju var būt runa, ja klasēs jāmāca 30 skolēni. Turklāt Daugavpilī, ņemot vērā tās vidi, daudziem latviešu valoda ir jāmāca teju kā angļu valoda, taču to neviens negrib sadzirdēt.

Lai nodrošinātu augstu zināšanu līmeni izglītojamajiem, Daugavpilī apmācību gaitā klases dalīt grupās nākas varbūt biežāk nekā citās pilsētās. Rezultātā skolotāji saņem mazākas algas, nonākot pabērnu lomā.

Lielākas problēmas varētu būt ar īpašo bērnu izglītošanu

Lielākas problēmas varētu rasties ar bērnu ar īpašām vajadzībām izglītošanu, kam ir runas traucējumi, autiska spektra un citi traucējumi un kuru ģimenē runā krieviski. Šie bērni apkārtējo pasauli bieži vien uztver citādāk, un visu, kas ir citādāks, viņi var uztvert ar trauksmi. Par šiem bērniem, ieviešot grozījumus likumā, arī nav padomāts.

Valsts izglītības un satura centrs ir solījis nepieciešamās metodikas un apmācības pedagogiem. Kamēr jautājums ar metodikām un mācību līdzekļiem nav atrisināts, tiek meklēti iespējamie risinājumi darbam ar šiem bērniem un skolotājiem, acīmredzot, nāksies strādāt tajā valodā, kura dos labāko rezultātu, jo svarīgākais ir bērns.

Lai spētu strādāt ar mazākumtautību bērniem, mācot viņus latviešu valodā, daudzi pedagogi ir apguvuši metodiku, apmeklējot integrēta satura un valodas apguves kursus. Līdzīgi kursi tiek piedāvāti arī jaunajiem pedagogiem.

Ir gan arī noteikts skaits skolotāju, tostarp logopēdi, kam latviešu valodas zināšanas pagaidām varbūt nav tik labas kā gribētos un pagaidām nav apmācību, kas varētu šiem skolotājiem palīdzēt.

Saskaņā ar likuma grozījumiem pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks šādā secībā: 2023. gada 1. septembrī -- attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē, 2024. gada 1. septembrī -- attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē un 2025. gada 1. septembrī -- attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Daugavpilij pārejā uz izglītību tikai latviešu valodā nepieciešams papildu finansējums"' ''Latgales Laiks'".