Sekmējot Daugavpils cietokšņa turpmāko attīstību, tā teritorijā ar laiku plānots izveidot Cietokšņa vēstures muzeju. Lai uzzinātu vairāk par šo ieceri, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu cilvēku, kurš devis lielu ieguldījumu cietokšņa attīstībā, -- Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vecāko ekspertu projektu jautājumos Artjomu Mahļinu.
* Kā radās ideja par muzeja izveidi?
-- Patlaban bez cietokšņa vēsturei veltītas ekspozīcijas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā cita cietokšņa vēsture muzeja nav. Tūristi bieži vien ir teikuši, ka trūkst ekspozīcijas, kurā būtu iespējams iepazīties ar visiem cietokšņa vēstures posmiem, sākot ar tā celtniecību, kā arī Napoleona uzbrukumu, Latvijas pirmās brīvvalsts laiku, padomju laiku un beidzot ar mūsdienām.
Kopš 2010. gada, kad aizsākās cietokšņa revitalizācijas process, mēs pakāpeniski vācam dažādus artefaktus, būvgaldniecības elementus, dažādas citas vēstures liecības un priekšmetus un šobrīd esam savākuši jau gana daudz dažādu eksponātu un mums jau patlaban būtu ko izstādīt.
Pirms dažiem gadiem pašvaldība pārņēma no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” savā īpašumā bijušo Artilērijas smēdes ēku Imperatora ielā 2, lai ar laiku izvietotu tur cietokšņa vēstures ekspozīciju. Šī aptuveni 1500 kvadrātmetrus lielā divstāvu ēka atrodas ielas posmā starp Rotko Mākslas centru un Inženieru arsenālu.
* Kādā stadijā patlaban ir idejas realizācija?
-- Patlaban strādājam pie muzeja koncepcijas, kā tas varētu izskatīties. Ir veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un kultūrvēsturiskā izpēte. Tie ir pirmie soļi būvprojekta izstrādē. Turpmāk būs jāpiesaista līdzekļi būvprojekta izstrādei un jāmeklē iespējamie finansēšanas varianti ēkas restaurācijai un muzeja izveidei.
Kāds varbūt teiks -- atkal kārtējais muzejs, bet kā tas pelnīs. Manuprāt, šādam objektam cietoksnī tomēr ir jābūt. Līdz ar šāda muzeja izveidi Imperatora iela kļūtu par tādu kā kultūras iestāžu centrālo asi cietoksnī, kas savienotu Mihaila un Aleksandra vārtus.
Uzskatu, ka Daugavpilī tūrisma piedāvājumu klāsts pagaidām vēl nav līdz galam piesātināts. Līdz ar Cietokšņa vēstures muzeja izveidi Daugavpilī kļūtu par vēl vienu apskates objektu vairāk. Tādējādi tiktu vairots kultūras un tūrisma piedāvājums, piesaistot aizvien vairāk tūristu, tai skaitā no Rīgas, Lietuvas un Igaunijas. Pašreizējā situācijā, kad ir samazinājies tūristu skaits no Krievijas un Baltkrievijas, un ir jādomā, kā šo robu aizpildīt, tas nebūt nav mazsvarīgi.
Savukārt aizvien pieaugošais apskates objektu skaits tūristiem kļūtu par iemeslu aizkavēties pilsētā ilgāku laiku, nodrošinot viņiem šeit pilnvērtīgas brīvdienas. Tūristu palikšana pilsētā uz vairākām dienām veicinātu arī vietējā ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības biznesa attīstību.
* Kādām vēl nolūkam, atskaitot muzeja izveidi, šī ēka varētu tikt izmantota?
-- Bez jau minētā Cietokšņa vēstures muzeja šajā ēkā varētu atrasties arī cietokšņa mikrorajona apkaimes iedzīvotāju iniciatīvu centrs. Patlaban cietokšņa apkaimes iedzīvotāji ir izveidojuši biedrību un aktīvi darbojas, nopietnu uzmanību veltot cietokšņa attīstības jautājumiem.
Tā kā muzeja izveide ir komplekss jautājums, paralēli ir jāturpina arī pētnieciskais darbs arhīvos un muzejos. Svarīgākie dati par cietoksni pašlaik ir savākti, taču iesāktais darbs ir jāturpina. Arhīvi ir apzināti, viss, kas tajos ir, pārsvarā atrodas Krievijā. Tādēļ pašreizējā situācijā turpināt to izpēti ir diezgan sarežģīti.
Man galvā ir izveidojusies muzeja koncepcija, taču, lai pareizi izveidotu interesantu muzeju, talkā būs jāaicina arī muzeju speciālisti.
* Cik varētu izmaksāt ēkas atjaunošana?
-- Šādas ēkas remonts, bez muzeja ekspozīcijas izveides, varētu izmaksāt vismaz 1,5 miljonu eiro. Savukārt kopā ar pilnvērtīgas, ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām aprīkotas, ekspozīcijas iekārtošanu šī summa varētu būt tuvu trim miljoniem eiro.
Nacionālie fondi domāti kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, taču visas nepieciešamās summas tajos nebūs, tādēļ būs jāizvērtē prioritātes.
Ir izredzes piesaistīt finansējumu no Latvijas--Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas. Vienam objektam piesaistīt lielu finansējumu no vienas programmas droši vien neizdosies, tādēļ projekta realizāciju var nākties dalīt kārtās.
Piemēram, Daugavpils cietokšņa 7. bastiona vaļņa atjaunošanai finansējums tika piesaistīts no trim dažādiem projektiem. Lielākais izaicinājums šādā situācijā ir menedžēt procesu tā, lai visi projekti noritētu daudzmaz paralēli, jo projektus izskata un apstiprina dažādas institūcijas.
Projekta turpmākā virzība lielā mērā būs atkarīga no finanšu piedāvājuma un pašvaldības iespējām nodrošināt finansējumu būvprojekta izstrādei.
* Kādas vēl prioritātes ir cietokšņa attīstībā?
-- Patlaban viena no prioritātēm cietokšņa attīstībā ir cietokšņa dārza atjaunošana. Šobrīd ir pabeigti visi nepieciešamie pētnieciskie priekšdarbi un ir izsludināts iepirkums būvprojekta izstrādei.
Veicot dārza atjaunošanu, nav plānota visu veco koku izzāģēšana un jaunu sastādīšana. Izzāģēt plānots tikai bojātos kokus, jo parkam, līdzīgi kā līdz šim, ir jāpaliek ēnainai, skaistai un klusai vietai iedzīvotāju atpūtai. Atjaunot plānots vēsturiskās liepu alejas, komunikācijas un gājēju celiņu segumu.
Plānots, ka būvprojekta starpposmi paredzēs arī vēsturiskās koka lapenes atjaunošanu, strūklakas pieminekļa atjaunošanu un visa parka labiekārtošanu, kā atsevišķu kārtu. Ir ideja izbūvēt cietokšņa parkā arī jaunu paviljonu, kurš varētu tikt izmantots kafejnīcas ierīkošanai un darbotos gan vasarā, gan arī ziemā, tirgojot karstos dzērienus slidotavas darbības laikā. Paviljons ir paredzēts ne lielāks par lapeni. Tajā varētu atrasties arī sabiedriskās tualetes.
Tehniskajā specifikācijā ir ierakstīts, ka projekts ir jāizstrādā tā, lai ziemas laikā šeit varētu tikt ierīkota slidotava. Līdz ar to ir jāparedz apmales, kur uzliet ledu, lai ūdens neaizplūstu, vai arī aprīkojums ledus saldēšanai. Turklāt vēsturiski parkā ir bijusi slidotava kareivjiem un viņu ģimenes locekļiem.
Pirms kāda laika Daugavpils cietoksnī ekspluatācijā tika nodots restaurētais 7. bastiona valnis. Tas ir piecstūrains zemes nocietinājums iepretī Marka Rotko mākslas centram. Kopā ar tam piebūvētajām kurtīnēm (aizsargsienām) posmā no Mihaila vārtiem līdz Nikolaja vārtiem, tā ārējās sienas kopējais garums ir 410 metri.
Projekta gaitā restaurētie aizsargvalnī iebūvētie kazemāti ir pielāgoti Marka Rotko mākslas centra keramikas atvērto fondu vajadzībām. Objekta atjaunošana notika, īstenojot trīs dažādus Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstītus projektus.
Komentāri