Ir ticējums, ka Metenī noteikti jābrauc ciemos. Mūsu senči uzskatīja -- jo garāks brauciens, jo garāki augs lini, garākas būs kaņepes un labāka raža. Tas bija īstais brīdis, lai apciemotu sen neredzētus radus, draugus, paziņas un nodibinātu jaunus sakarus. Meteņos viesi varēja ierasties arī bez aicināšanas, tie vienmēr tika laipni sagaidīti un labi pacienāti. Tāpēc arī mēs devāmies Sēlijas austrumu virzienā, jo kārtējā Sēlijas kopienu diena notika ar devīzi “Gada gaisma austrumos”. Šoreiz tikšanās vieta tika izraudzīta Salienā -- Sēlijas novada pašos austrumos. Zināmā mērā šai tikšanās reizei bija arī izzinošs raksturs, jo Viesītes un Neretas kopienas pārstāvjiem šī bija pirmā iepazīšanās ar Augšdaugavas novadu un Sēlijas novada pašu tālāko punktu. Šoreiz kopienu diena noritēja Meteņu -- Masļeņicas zīmē. Tāpēc zināmu savdabību dienas norisē ieviesa Demenes vokālā ansambļa “Aizturi elpu” dziedātās dziesmas latgaliešu, ukraiņu un poļu valodā. Centrālais notikums šoreiz bija kopienas zīmju un palešu nodošana Kaplavai, Salienai, Eglainei un Pašulienai. Kopumā pašlaik visā Sēlijas vēsturiskajā zemē savu identitātes zīmi ir ieguvušas jau 38 kopienas, tā apliecinot piederību sēļu ciltij un kopienu sadarbības tīklam. Turpat, Kultūras nama foajē, tika atklāta ļoti savdabīgā Mētras Daumes fotoizstāde “Substance”, kurā māksliniece demonstrē savu jaunāko foto darbu kolekciju, redzējumu par šodienas cilvēkiem un to saistību ar dabu. Paralēli šai izstādei turpat bija aplūkojama Sēlijas mākslinieces Andas Svarānes keramikas izstāde “Pie galda uz pavasari”. Un kur tad vēl tradicionālais saimes galds ar plānajām pankūkām, pīrādziņiem un citiem labumiem. Jāteic, ka cienasts pie tāda ar baltu galdautu klāta galda un sēžot visiem kopā smeķē īpaši labi. Un, protams, īpašo pavasara gaidīšanas gaisotni radīja sēļu senās dziedāšanas grupa “Krāce”. Dziedāja pašas, dziedājām mēs -- visi klātesošie. Un kur vēl sēļu danču rotaļas. Brīžiem pat šķita, ka mēs ziemā esam tā pavairāk piekopuši mazkustīgu dzīvesveidu, tāpēc arī brīžiem dejotājiem sviedri lija aumaļām. Un vēl -- “Krācei” īpašs paldies par mūsu novadnieka Stendera saglabātajām un nodziedātajām ziņģēm.
Metenis mūsu senčiem ievadīja pavasara un jauna saimnieciskā gada sākumu. Šajā laikā pārdomāja padarīto un turpmākajam gadam nolika jaunus mērķus. Iespējams, ar šo plānošanu saistās Meteņa nosaukums: „meti” – griešanās vieta, robeža, mērs, laika grieži. Līdz ar to bija it kā „jāuzmet” šie meti un jāveic tādas darbības un rituāli, lai šajā gadā būtu laba raža un izdotos paveikt visu iecerēto. Arī kopienām Sēlijas pusē, jo priekšā ir intensīva darba un radošu ideju sezona.
