„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 3. maijs
Piektdiena
Gints, Uvis
+15.5 °C
daži mākoņi

Smirdīgā cigarete – labsajūtas un izskata ienaidnieks

Cilvēki parasti vēlas justies ērti un izskatīties labi. Lielākā daļa uz to arī apzināti tiecas. Tomēr dažkārt treknu svītru cilvēka sapņiem pārvelk dažādas atkarības. Iemesli kļūšanai par atkarības kalpu var būt ļoti dažādi, bet sekas visiem ir vienādas – negatīvie ieradumi gūst virsroku pār apņēmību dzīvot labāk. Viena no šādām cilvēku izskatu un veselību degradējošām atkarībām ir cigaretes. Smēķēšana negatīvi ietekmē visu cilvēka organismu – cigarešu dūmos esošās vielas veicina novecošanos, kaitē ādai, matiem un redzei. Smēķētāju izskats bieži vien jau nodod pa gabalu, ka cilvēks lieto cigaretes un nav vesels.

Cigarešu dūmos esošā darva, tvana gāze, kā arī citas kaitīgās vielas nodrošina ikdienas stresu visam organismam. Smēķēšana kaitē sirdij, plaušām, smadzenēm un var ietekmēt seksuālo dzīvi. Cigarešu lietošana ir pārsteidzoši ātrs veids, kā sabojāt savu izskatu, tāpēc nav brīnums, ka aptuveni 70% smēķētāju, pamanot negatīvās pārmaiņas savā organismā, mēģina atmest smēķēšanu. Tomēr ne visiem tas izdodas.

Nokarena un bāla āda

Sadegot tabakai, cigarešu dūmos veidojas aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Daudzas no tām iznīcina arī kolagēnu un elastīnu, kas piešķir jūsu ādai izturību un elastību. Smēķēšana, kā arī atrašanās cigarešu dūmu tuvumā, degradē ādas pamatelementus. Sekas ir pastiprināta ādas nokarāšanās un dziļākas grumbas. Smēķēšana hroniski samazina skābekļa un barības vielu piekļuvi ādai. Tāpēc daži smēķētāji šķiet bāli, bet citi iegūst nevienmērīgu ādas toni. Smēķēšana ne vien bojā sejas izskatu, bet var ietekmēt arī figūru kopumā. Ādai zaudējot elastību, var sākt noslīdēt atsevišķas ķermeņa daļas. Tā, piemēram, pētnieki ir secinājuši, ka cigarešu dūmi ir arī viens no galvenajiem nokareno krūšu cēloņiem. No biežas cigarešu “sūkšanas” smēķētājiem ap lūpām veidojas arī dinamiskas grumbas, kuru nav nesmēķētājiem. Ņemot vērā ādas elastības zudumu, smēķētājiem var izveidoties dziļas līnijas ap lūpām.

Pie tam jāatceras, ka arī plastiskā ķirurģija ne vienmēr smēķētājiem būs labs palīgs, jo cigaretes ievērojami samazina asins un barības vielu piegādi audiem. Tas var aizkavēt dzīšanas procesus un palielināt inficēšanās risku pēc plastiskās operācijas. Tāpēc pacientiem, kuri smēķē, iesaka nesmēķēt vismaz četras nedēļas pirms operācijas un vismaz sešas nedēļas pēc tās.

Kopumā sievietes savam izskatam pievērš lielāku vērību nekā vīrieši, kas parādās arī attiecībā uz smēķēšana ieradumu. Sievietes (12%) Latvijā smēķē mazāk nekā vīrieši (35%). Cita starpā sievietes atbaida arī cigarešu dūmu smaka, kas piesmirdina apģērbu un padara smakojošu izelpu.

Hroniski iekaisumi

Cigarešu smēķēšana paaugstina risku saslimt ar hronisku ādas iekaisuma slimību psoriāzi. Slimības ietekmē uz ādas veidojas sabiezināti plankumi ar gaišākām ādas plēksnēm un niezoši, sausi, sarkani plankumi, kas var būt sāpīgi. Regulāriem smēķētājiem saslimšanas risks var palielināties pat par 60%. Tāpat smēķēšanas ietekmē āda zaudē elastību un izturību, kas veicina rētu un striju veidošanos. Āda kļūst sausa un pelēcīga. Smēķētājiem ir arī lielāks risks inficēties ar papilomas vīrusu, kas var izraisīt kārpas, tai skaitā – dzimumorgānu kārpas. Piemēram, smēķējošām sievietēm vidēji to ir četras reizes vairāk nekā nesmēķētājām.

Trauslāki mati un plikpaurības risks

Gan vīriešiem, gan sievietēm, novecojot, mati kļūst plānāki, bet smēķēšana var ievērojami paātrināt šo procesu. Pētījumi liecina, ka cigarešu lietotājiem ir būtiski lielāks matu izkrišanas risks, jo smēķēšanas izraisītās barības vielu piegādes problēmas skar arī matus. Tāpēc smēķētājiem mati bieži vien ir trauslāki, kā arī tie daudz ātrāk sāk sirmot.

Dažādas ķīmiskās vielas, kas izdalās ar cigarešu dūmiem, iekrāso gan zobus, gan pirkstus un nagus. Smēķēšana traucē arī barības vielu piegādi nagiem, tāpēc tie var kļūt trausli un sākt lūzt. Smēķētājiem ir lielāks risks saslimt arī ar dažādām zobu un smaganu slimībām, kas var veicināt pat zobu izkrišanu.

Smēķētājiem salīdzinoši biežāk ir novērojamas problēmas ar redzi. Cigaretes par 22% palielina risku saslimt ar kataraktu, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos, un redze kļūst miglaina.

Smēķētāji visai agri sāk izjust un apzināties kaitīgās sekas, ko viņi nodara savai veselībai un izskatam, tomēr dažkārt pat vēža slimnieki slimnīcā nespēj šo atkarību pārvarēt. Tikai aptuveni 5% no tiem, kuri ir centušies atmest, tas arī izdodas. Tāpēc smēķētājiem, kuri nespēj atmest cigarešu lietošanu, arvien plašākā klāstā ir pieejamas arī dažādas mazāk kaitīgas alternatīvas, kur tabaka netiek dedzināta un līdz ar to nesatur arī kaitīgos dūmus. Vislabākā izvēle gan vienmēr ir smēķēšanas pilnīga atmešana.