Pēc divu gadu plānošanas, projektēšanas, artefaktu vākšanas un ekspozīcijas veidošanas trešdien, 1. martā, Augšdaugavas novadā, Medumos tika atklāts Latvijas--Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā tapušais Pirmā pasaules kara muzejs.
Viens no muzeja izveides iniciatoriem, Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis, uzrunājot klātesošos, atzina, ka viens no galvenajiem projekta mērķiem ir piesaistīt tūristus, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijās.
R. Gradkovskis: jādara viss iespējamais, lai kara šausmas neatkārtotos
Īstenojot projektu, ar katru uzieto jauno artefaktu, ar katru jaunizveidoto stendu projekta īstenotājiem radās aizvien lielāka pārliecība, ka tā nav vienkārši izklaide vai hobijs, ka tas nav vienkāršs laika pavadīšanas veids, bet gan cenšanās atgādināt par sāpīgiem notikumiem, kuru atkārtošanos nedrīkst pieļaut.
„Ja sākotnēji, veidojot ekspozīciju, bija doma raisīt emocijas, cik tas ir interesanti un skaisti, tad darba gaitā šīs domas mainījās un radās pārliecība, ka ar šo muzeju maksimāli ir jācenšas parādīt kara šausmas, to, cik karš ir bezjēdzīgs un ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut tā atkārtošanos. It sevišķi svarīgi to ir zināt un saprast politiķiem, katram tiktokerim vai feisbukistam, katram, kurš ievieto informāciju sociālajos tīklos vai plašsaziņas līdzekļos,” uzsvēra Gradkovskis.
Tiklīdz par karu tiek aizmirsts, tā atkārtošanās iespēja strauji pieaug. Īpaši svarīgi to ir neaizmirst tagad, kad Krievija ir uzsākusi agresīvo karu Ukrainā, kas ne pie kā laba nenovedīs. Lai arī daudzi Krievijas vadošie politiķi plašsaziņas līdzekļos mēdz izteikties, ka labi pārzina vēsturi, pēdējā laika notikumi apliecina, ka tas nebūt tā nav, norādīja „TAKAs” vadītājs.
Medumu apkaimē joprojām tiek uzietas kara laika liecības
Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairākus gadus atradās frontes „Dzīvības un nāves” līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Tūkstošiem karavīru te cīnījās un krita sīvās kaujās, par ko liecina neskaitāmi kritušo karavīru apbedījumi.
Augšdaugavas novadā Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušies ļoti daudzi vācu karavīru būvētie betona bunkuri, iespaidīgas lielgabalu un munīcijas novietnes, nebeidzami ierakumu līkloči.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins atgādināja, ka Pirmajā pasaules karā Medumu pusē notika sīvas Krievijas un Vācijas karavīru kaujas. Šeit joprojām regulāri tiek atrasti kara laiku lādiņi un dažādi citi artefakti.
Pašvaldības vadītājs teica lielu paldies projekta iesniedzējiem un visiem tā īstenotājiem, kā arī pauda cerību, ka muzejs būs apmeklēts, laika gaitā tiks uzieti aizvien jauni artefakti un muzeja ekspozīcija paplašināsies.
Jebkurš karš noslēdzas ar dzeloņdrāšu pārgriešanu
Tā kā jebkurš karš noslēdzas ar dzeloņdrāšu pārgriešanu, arī atklājot Pirmā pasaules kara muzeju Medumos simboliski tika pārkniebta norobežojošā dzeloņdrāts pie ieejas muzejā. To izdarīja Arvīds Kucins un Rolands Gradkovskis. Paveikt šo procedūru viņiem palīdzēja projekta vadītāja Jana Kezika un vietējā vēstures skolotāja un novadpētniece Miropija Petkune, kuras pasākuma gaitā bija iejutušās žēlsirdības māsu lomā.
Izkniebto dzeloņdrāts gabalu Arvīds Kucins salieca sirsniņas formā un nodeva to glabāšanai muzejā.
Rolands Gradkovskis norādīja, ka Latvijas un Lietuvas pierobežā ir daudz interesentu, kuri vāc un glabā Pirmā pasaules kara liecības. Bez jaunatklātā muzeja Medumos ir apskatāmas vēl divas senlietu kolekcijas. Viena no tām -- vietējā skolā, kuru veidojuši vēstures skolotāji un citi interesenti. Otra ir Stikānu ģimenes privātā kolekcija -- muzejs. Šajā kolekcijā artefaktu skaits pat pārsniedz jaunatklātajā muzejā aplūkojamo eksponātu skaitu.
Pasākuma dalībniekus sveica arī projekta kolēģi no Lietuvas, kur 17. martā līdzīgu ekspozīciju plānots atklāt Turmantā.
Ja cilvēki aizmirst par pēdējo karu, sākas nākamais
Pasākums turpinājās ar muzeja apskati gidu pavadībā. Ievadot ekskursiju, vēstures skolotāja un novadpētniece Miropija Petkune atgādināja senu patiesību -- ja cilvēki aizmirst par pēdējo karu, sākas nākamais.
Raksturojot situāciju, kāda Eiropā bija izveidojusies pirms simts gadiem, viņa norādīja, ka tobrīd katra valsts uzvedās kā tāds huligāns -- katrai bija sava ideja, savas ambīcijas, savs bruņojums, atbalsts no citu valstu puses un faktiski tika gaidīts kāds iemesls, lai uzsāktu karu. Šāds iemesls radās 1914. gada 28. jūnijā, kad serbu students Sarajevā nogalināja Austroungārijas troņmantnieku, erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju.
Pēc muzeja apskates gidu pavadībā varēja nobaudīt karavīru putru kaujas laukam pietuvinātos apstākļos.
Tā kā vācu armijas bunkuri savulaik tika būvēti no betona, tie ir saglabājošies un apskatāmi dabā arī tagad, bet krievu armijas bunkuri tika būvēti no koka un nav saglabājušies, vienā no ekspozīciju zālēm Medumos ir izveidota Krievijas armijas bunkura imitācija -- ierakumu fragments ar nelielu slēptuvi, karalauka atribūtiem un karavīru manekeniem. Liela uzmanība ekspozīcijā veltīta arī audio un video aprīkojam, kas apmeklētājam dod iespēju iejusties karalauka atmosfērā.
Nākamajā zālē ir aplūkojami dažādi kara laika artefakti, sākot no zobeniem, granātām un šautenēm, beidzot ar ikdienā lietojamiem sadzīves priekšmetiem, traukiem un citiem piederumiem. Šeit ir apskatāms arī kaujas lauka makets, karavīru manekeni un tanka imitācija. Daļa no muzeja eksponātiem pārvesta šurp no Medumu pamatskolas kolekcijas, daļu ekspozīcijas veido eksponāti no privātām kolekcijām. Vēl viena zāle muzejā ir veltīta Medumu vēsturei.
Projekta gaitā izveidots arī velomaršruts
Pirmā pasaules kara muzejs Medumos tapis Interreg V-A Latvijas--Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Pirmā pasaules kara mantojuma un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežā”.
Izveidotajās ekspozīcijās Medumos un Turmantā ir iespējams uzzināt par Pirmo pasaules karu, tā vēsturi, ietekmi uz vietējo pagastu dzīvi kara laikā, uz postījumiem, ko nodarīja karš. Medumu muzejā ir iespēja iejusties karalaika situācijā no Krievijas armijas skatupunkta, no to bunkuriem un ierakumiem, savukārt dabā ir iespēja nokļūt vācu armijas blindāžās, turklāt dažās ir daļēji atjaunota iedzīve.
Kā papildu pakalpojumu var pasūtīt karalauka apstākļiem pietuvinātas pusdienas un izbraukt ar velosipēdiem nomarķētu maršrutu “Pa Pirmā pasaules kara pēdām”. Izbraucot maršrutu, var aplūkot vairākus bunkurus Latvijas un Lietuvas teritorijā. Tā kā objekti atrodas diezgan tālu cits no cita, apmeklētāju ērtībai projektā ir iegādāti arī 20 velosipēdi un desmit elektrovelosipēdi, kas piemēroti cilvēkiem ar atšķirīgu fiziskās sagatavotības līmeni.
