Augšdaugavas novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar ainavu arhitekti, kura izstrādā attīstības koncepciju jeb metu projektu teritorijai, kurā atrodas valsts aizsargājams arheoloģijas un arhitektūras piemineklis -- bijušais jezuītu klostera komplekss ar Ilūkstes jezuītu baznīcas fragmentiem. Kā turpmāk varētu tikt attīstīta šī apkārtne un būves, kļūs skaidrs tuvākajos divos trīs mēnešos.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts „Latgales Laikam” atzina, ka patlaban teju pašā Ilūkstes centrā pašvaldībai pieder liela un nesakopta teritorija, kura ir jāsaved kārtībā. Patlaban norit sagatavošanās darbi tehniskā projekta izstrādei. Tiklīdz būs skaidrs, kādā no ES finansētām programmām pašvaldība var startēt, tas tiks darīts. Sākotnēji bija doma piedalīties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajā programmā, taču izstrādāt tehnisko projektu līdz martam nesanāca.
„Īstenojot projektu, ir doma attīstīt jezuītu klostera kompleksa teritoriju, veidot tiltiņu uz salu, ierīkot promenādi gar Ilūkstes upi, sākot no tilta līdz saliņai. Plāni ir lieli, bet vairāk skaidrības būs, kad no ainavu arhitektes saņemsim šīs vietas attīstības redzējumu, kā varam attīstīt klosteri un tam piegulošo teritoriju. Pēc tam pa daļām taps tehniskie projekti -- būvēm, ēkām, promenādei, tiltam, teritorijai,” dalījās plānos Vitālijs Aizbalts.
Pašvaldības vadītāja vietnieks atzina, ka ir pret to, ka tiek sākts kaut ko darīt, īsti nezinot, kā tas viss galarezultātā izskatīsies kopumā.
Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne piebilda, ka pašvaldība 2021. un 2022. gadā īstenoja nopietnus jezuītu klostera ēkas un baznīcas pamatu izpētes projektus. Šī vieta ir atzīta par valsts kultūras pieminekli, kam noteikts augsts aizsardzības statuss un bez izpētes šeit neko tālāk nevar darīt.
Kā lētāko iespēju baznīcas pamatu tālākai saglabāšanai izpētes autors ieteicis to aizbēršanu ar smiltīm. Savukārt Vitālijs Aizbalts norāda, ka citviet pasaulē līdzīgu pieminekļu saglabāšana notiek arī, pārsedzot tos ar stiklu. Tādējādi objekts tiek gan saglabāts, gan arī tiek nodrošināta tā apskates iespēja tūristiem un citiem interesentiem. Šāds variants lai arī ir dārgāks, taču ir perspektīvāks skatoties no novada attīstības viedokļa.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins piebilda, ka šāds projekts nevar tikt realizēts par pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā arī pastāstīja, ka iepriekšējā pašvaldība plānojusi izveidot klostera ēkā industriālo parku ar biroju telpām. Taču šis projekts savulaik nav govis atbalstu ES finansējuma piesaistei.
2021. gada jūnijā finansējuma piesaistei pašvaldības Ilūkstes pilsētas administrācija iesniedza Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas atklātajam konkursam projektu “Ilūkstes jezuītu baznīcas atsegto fragmentu arheoloģiskā izpēte”.
Projekts tika apstiprināts, tam tika piešķirts valsts finansējums un pērn augusta beigās sākās baznīcas pamatu arheoloģiskā izpēte, kuru veic SIA “ARCHEO arheologi” arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā.
Projekta īstenošanas un arheoloģiskās izpētes gaitā, veicot mūru atsegšanu, attīrīšanu un sagatavošanu turpmākiem pasākumiem, tika iegūta informācija par baznīcas pamatu stāvokli, veikti sākotnējie darbi atsegto pamatu konservācijas sagatavošanai un precīza uzmērīšana, kā rezultātā tika iegūts ievērojams informācijas apjoms par pieminekli.
Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti ir valsts aizsargājamais arheoloģijas un arhitektūras piemineklis kopš 2021. gada. Augšdaugavas novada dome 2022. gada jūnijā apstiprināja Ilūkstes jezuītu klostera kompleksa ar baznīcas pamatiem attīstības koncepciju. Objekta arheoloģiskā izpēte ir tikai viens no pasākumiem ilgtspējīga tūrisma un kultūras objekta izveidē Ilūkstes pilsētas teritorijā.
Ilūkste par nozīmīgu jezuītisma centru kļuva XVI gadsimtā, kad vietējā muižnieku Zībergu dzimta deva patvērumu no Rīgas izraidītajiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai. Jezuīti Ilūkstē uzcēla klostera ēku un laikā no 1754. līdz 1769. gadam -- arī baznīcu. Tā bija Baltijas guberņās viena no krāšņākajām un lielākajām baznīcām, kas pārspēja pat 1800. gadā celto Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku. Pirmajā pasaules karā baznīca tika sabombardēta. Gadu gaitā laika zobs skāris arī bijušo klostera ēku. Plašāku sabiedrības uzmanību abi minētie objekti izpelnījās pirms dažiem gadiem, kad kāds vietējais interesents bija veicis neviennozīmīgi vērtētus arheoloģiskos pētījumus bijušās Jezuītu baznīcas pamatos.
