„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. februāris
Ceturtdiena
+3.5 °C
apmācies

Nākamajā apkures sezonā Daugavpilī būtiski samazināsies siltumtarifs

Siltumtarifs Daugavpilī šovasar un nākamajā apkures sezonā nepārsniegs 90 eiro par megavatstundu (MWh), preses konferencē Daugavpils pilsētas domē žurnālistiem atzina domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Rīgas siltumapgādes uzņēmums paziņojis, ka dabasgāzi iepirks par 55 eiro par megavatstundu visai apkures sezonai. Daugavpils siltumapgādes uzņēmums dabasgāzi šīm vajadzībām iepirks par 60 eiro, kas ir vairāk nekā četras reizes lētāk nekā šajā apkures sezonā.

Gan „Rīgas siltums”, gan „Daugavpils siltumtīkli” kurināmo iepērk no valsts AS „Latvenergo”. Atšķirībā no „Daugavpils siltumtīkliem”, kas ir pilnībā pašvaldības uzņēmums, „Rīgas siltuma” līdzīpašnieks ir arī „Latvenergo”. Tāpat jāņem vērā, ka Daugavpilij ir arī izdevīgi norēķinu nosacījumi -- nav jāveic priekšapmaksa par kurināmo un ir izdevīgi pēcapmaksas nosacījumi.

Ne mazāk svarīgi par kurināmā iepirkuma cenu ir arī tas, kāds būs gala tarifs. Provizoriski vasaras sezonai un apkures sezonai tas varētu būt 85--90 eiro robežās par megavatstundu, kas ir vismaz divas reizes lētāk nekā šajā sezonā. Ja būs arī valsts kompensācija, tad tarifs varētu būt 75--77 eiro par MWh.

Kad tiks iedarbināta otra šķeldas katlumāja siltumcentrāles Nr. 2 teritorijā (tas varētu notikt šī gada beigās -- nākamā gada sākumā), TEC-2 darbības nodrošināšanai dabasgāzi varēs neiepirkt.

Siltumenerģijas gala tarifs varētu būt zināms marta beigās, kad kļūs zināmi šķeldas iepirkuma rezultāti vasaras sezonai.

No 1. marta „Daugavpils siltumtīkli” piegādā patērētājiem siltumenerģiju, kas ir par 17,9% lētāka nekā februārī. Apkures tarifs ir 144,14 eiro/MWh. Ņemot vērā valsts atbalstu, mājsaimniecības faktiski maksās par apkuri 106,07 eiro/MWh.

Šāds apkures tarifu samazinājums ir kļuvis iespējams, pateicoties sašķidrinātās naftas gāzes (propāna un butāna maisījuma) izmantošanai dabasgāzes vietā pilsētas siltumcentrālēs un katlumājās. Pilsēta joprojām tiek primāri kurināta ar šķeldu, bet aukstajā laikā trūkstošo slodzi uzņēmums nodrošina ar sašķidrināto naftas gāzi, kas ir teju divreiz lētāka nekā dabasgāze.

PAS „Daugavpils siltumtīkli” valdes loceklis Aleksandrs Karpenko atzīst, ka dabasgāze ilgus gadus bijis ideāls kurināmais arī Daugavpilī: „Gāze vienkārši plūda pa cauruli uz siltumcentrālēm, kur ir uzstādīti katli; to dedzināja un ražoja siltumu visai pilsētai. Ļoti lēta un vienkārša tehnoloģija.”

Taču, mainoties apstākļiem globālajā tirgū, pilsētai nācās steidzami meklēt alternatīvas dabasgāzei. Pagājušās apkures sezonas vidū tika nodota ekspluatācijā jaunā šķeldas katlumāja SC-3 teritorijā, kura spēj dot pilsētai līdz pat 37 MW siltumenerģijas. Vasaras periodā tās jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu ar karsto ūdeni visu pilsētu.

Pateicoties šķeldas katlumājas nodošanai ekspluatācijā, jau pērn izdevās panākt vērā ņemamu siltumenerģijas cenas pazeminājumu.

Patlaban, kad āra gaisa temperatūra svārstās ap 0 °C un šķeldas katlumāja ražo gandrīz pusi no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, PAS “Daugavpils siltumtīkli” gatavojas nodot būvniekiem SC-2 teritoriju Jaunbūves mikrorajonā, lai līdz šī gada beigām viņi uzbūvētu šeit vēl vienu šķeldas katlumāju ar 20 MW jaudu.

Kamēr šķelda būs lētāka par dabasgāzi un sašķidrināto naftas gāzi, ir ekonomiski pamatoti izmantot šos kurināmos siltumenerģijas ražošanā pilsētas vajadzībām, lai arī šī tehnoloģija ir daudz dārgāka, bet pats kurināmais – kaprīzāks,” spriež Aleksandrs Karpenko.

Pateicoties šķeldas katlumāju projektiem, Daugavpils ir ceļā uz enerģētisko neatkarību un iespēju pielāgoties tirgus situācijai, izvēloties kurināt ar lētāko no pieejamajiem energoresursiem.