Cigaretei sadegot, dūmos izdalās vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku savienojumu. Tostarp aptuveni 100 satur kancerogēnas vielas, kas, nokļuvušas organismā, kļūst par iemeslu vēzim, sirds un asinsvadu, kā arī daudzām citām slimībām. Ņemot vērā cigarešu kaitīgumu, Eiropas Savienībā smēķēšana ir kļuvusi par galveno priekšlaicīgas nāves cēloni.
Tāpēc ikvienam ir ieteicams turēties pa gabalu no cigaretēm un nekad nesākt smēķēt. bet ja kāja ir paslīdējusi, ieteicams pēc iespējas ātrāk atmest šo kaitīgo ieradumu.
Atmet, lai nekaitētu apkārtējiem
Smēķētājs, lietojot cigaretes, kaitē ne vien savai veselībai, bet arī apkārtējiem, jo pasīvās smēķēšanas kaitīgā iedarbība daudz neatšķiras no pašas smēķēšanas. Nav nekāda atšķirības, vai cigarešu dūmus ieelpo smēķējot vai vienkārši atrodoties smēķētāja tuvumā. Organismā nokļūst visas tās pašas kaitīgās vielas, kas ir atrodamas dūmos.
Tostarp pasīvajai smēķēšanai visbiežāk ir pakļauti bērni, it īpaši, ja smēķētāji ir viņu vecāki. Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana darbā bijusi par cēloni vairāk nekā 7000 nāves gadījumu, savukārt pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai mājās izraisījusi vēl 72 000 nāves gadījumu. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības.
Arī ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Cigarešu dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Dūmi grūtniecēm var izraisīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības. Pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. Bērnam palielinās elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju.
Neizaicini vēzi
Cigarešu dūmu regulāra ieelpošana ir viens no nozīmīgiem vēža izraisītājiem cilvēka organismā. Tāpēc cīņa pret vēzi iet roku rokā ar cīņu pret smēķēšanu. Nāvējošākais no ļaundabīgo audzēju veidiem, ko izraisa smēķēšana, ir plaušu vēzis – no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas onkoloģiskas slimības. Savukārt cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90% plaušu vēža saslimšanas gadījumos. Latvijā plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim iedzīvotāju un gandrīz 40% gadījumu – pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes.
Pasargāt sirdi
Smēķēšana izraisa artēriju sašaurināšanos un nosprostošanos, samazinot asins un skābekļa plūsmu uz sirdi. Cigarešu dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā asins šūnas un kaitē sirdsdarbībai, izraisot sirds un asinsvadu slimības. Cigarešu dūmos veidojas oglekļa monoksīds, kas ir galvenais smēķētāju sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Smēķēšanas radītie kaitējumi, piemēram, palielina aterosklerozes risku, kas savukārt izraisa infarktu un insultu.
Neiedzīvoties HOPS
Vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju cieš no hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS), un to gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu un ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli.
Paaugstināts risks smadzenēm
Cigarešu smēķēšana atņem skābekli smadzeņu šūnām, un cigaretes var būt pamats pēkšņam smadzeņu bojājumam jeb insultam, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma vai arī plīsuma dēļ. Smēķēšana bojā asinsvadus un insulta gadījumā bloķē asins piegādi smadzenēm. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību.
Astmas lēkmes
Smēķētājiem ir augsts astmas risks, jo cigarešu dūmi kairina gaisa kanālus un var izraisīt arī pēkšņas un smagas astmas lēkmes. Pati astma ir hroniska plaušu slimība, kas apgrūtina gaisa iekļūšanu plaušās jeb elpošanu. Cilvēkiem, kuru mātes smēķēja grūtniecības laikā vai bija pakļautas pasīvai smēķēšanai, ir paaugstināts risks saslimt ar astmu.
Sliktāka dzimumdzīve
Cigaretes veicina estrogēnu līmeņa samazināšanos sievietes organismā, kas var paātrināt menopauzes iestāšanos. Smēķēšana palielina risku saslimt ar dzemdes kakla un dzemdes vēzi.
Vīriešiem smēķēšana ietekmē dzimumspēju un reproduktīvo veselību — kaitīgie vielu savienojumi traucē spermatozoīdu nobriešanu un samazina to skaitu, var attīstīties impotence, jo samazinās asins pieplūde dzimumloceklim.
Smēķēšana ietekmē pēcnācējus
Cigarešu lietošana palielina grūtniecības un dzemdību riskus, jo smēķēšana rada traucējumus augļa apgādē ar skābekli. Bērns var piedzimt ar pazeminātu svaru un dzīves laikā bieži slimot. 2-3 reizes palielinās arī priekšlaicīgu dzemdību risks, kā arī tas, ka bērniņš var piedzimt nedzīvs. Smēķēšanas izraisītu ģenētisko mutāciju dēļ vīrieša pēcnācējam var veidoties audzējs vai rasties attīstības anomālijas.
Ātrāka novecošana
Smēķēšana izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos, jo pasliktinās asinsrite, samazinās A vitamīns un neveidojas ādas elastībai nepieciešamie proteīni. Novājinoties kopējai imūnsistēmai, organisms kļūst uzņēmīgāks arī pret dažādām ādas slimībām. Āda, īpaši ap pirkstiem, kļūst dzeltenīgi brūna.
Sliktāka redze
Cigarešu dūmi kairina acis, tāpēc sausas un niezošas acis smēķētājiem ir visai ierasta lieta. Cigarešu smēķētāji par apmēram 40% biežāk iedzīvojas kataraktā. Acs lēcas apduļķošanos izraisa cigarešu dūmi un tajos esošie kaitīgie ķīmiskie savienojumi. Tāpat cigaretes veicina acs mākulas deģenerāciju un negatīvi ietekmē redzes nervu.
Ņemot vērā cigarešu dūmu radītos riskus, ikvienam smēķētājam tiek ieteikts šo kaitīgo ieradumu atmest pēc iespējas ātrāk. Atmetot smēķēšanu, ir iespējams atkal uzlabot veselību. Cilvēki, kuriem izdodas atmest smēķēšanu, jau pēc pāris gadiem var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Cigarešu dūmu radītos riskus iespējams mazināt, arī izmantojot cigarešu alternatīvas, kurās netiek dedzināta tabaka un nerodas dūmi. Līdz ar to tiek mazināti riski, ko veselībai rada cigarešu dūmi. Tiem, kuri cigarešu smēķēšanu cenšas atmest pavisam, speciālisti iesaka šo kaitīgo ieradumu aizstāt ar fiziskām aktivitātēm vai kādu citu interesantu hobiju, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas.
