Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis pasākumu plānu, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050. gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Lai saņemtu plašāku informāciju par šīm iecerēm, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu pieredzējušo EP deputāti, Vides un Ekonomikas komitejas locekli Inesi Vaideri.
* Kā vērtējat EP pieņemto pasākumu plānu, kuram ir jāpaātrina ēku renovācijas temps?
-- Uzskatu, ka šī energoefektivitātes direktīva jau sen bija vajadzīga un labi, ka beidzot tā ir tapusi. Pie energoefektivitātes jautājumiem EP strādāju jau gadiem un uzskatu, ka tie iet roku rokā ar ēku renovāciju. Tas, savukārt, nozīmē patīkamākus mājokļus un mazākus komunālo maksājumu rēķinus. Turklāt ēku energoefektivitātes uzlabošanas bizness ir tāds, kur nauda paliek Latvijā -- ir nodarbināti vietējie cilvēki un var izmantot vietējos materiālus.
Patlaban ēkas ES veido aptuveni 40% no visa enerģijas patēriņa. Aptuveni tādu pašu daļu veido arī izmeši, kas rodas šīs enerģijas ražošanas gaitā. Tādēļ šis jautājums ir svarīgs gan no līdzekļu taupīšanas, gan arī dabas aizsardzības viedokļa.
Patlaban Eiropā aptuveni 75% ēku nav energoefektīvas, kas nozīmē, ka šī problēma tai joprojām ir aktuāla. Latvijā, kur ir nosiltināti vien aptuveni 10% ēku, šī situācija ir vēl bēdīgāka. Pēdējos 13 gados Latvijā ir renovētas 1600 ēkas. Vislabāk ar šo procesu līdz šim ir veicies Liepājā, Cēsīs un Valmierā. Rīgā, kur tā nav bijusi iepriekšējo pilsētas vadītāju prioritāte, ir nosiltinātas vien 200 ēkas.
Ar “renovācijas viļņa” stratēģiju, kas paredzēja, ka nākamajos desmit gados ir vismaz jādubulto renovēto ēku apjoms, Eiropas Komisija nāca klajā jau 2020. gada oktobrī.
* Vai jaunie regulējumi neradīs iedzīvotājiem neizpildāmi augstas prasības?
-- 40 gadus esmu nostrādājusi par profesori Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, pasniedzot starptautiskās finanses. Šī direktīva var radīt neērtības cilvēkiem, kas plāno veikt dažādus remontus, jo prasīs lielākus sākotnējos ieguldījumus, taču gadu gaitā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.
Energoefektivitātes direktīvas mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam visas ēkas, kur tas ir iespējams, būtu energoefektīvas. Visas jaunbūves, kur tas ir tehniski iespējams, rekomendēts aprīkot ar saules baterijām. Attiecībā uz sabiedriskām ēkām šī prasība būs obligāta. Izņēmums būs vēsturiskās ēkas un vēstures pieminekļi, uz kuriem šīs prasības neattieksies.
Latvijā ēku renovācija ir ārkārtīgi nepieciešama. Daudz ir arī nepiemērotu ēku. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Es kā ekonomiste šādu projektu nekad neatbalstītu. Sākumā nācās saskarties ar šī objekta būvniecības izmaksu sadārdzinājumu no 80 līdz 100 miljoniem eiro. Tagad miljoni eiro ir jātērē ēkas uzturēšanai un tas nav energoefektīvi. Latvijai būtu jādodas enerģijas patēriņu samazināšanas virzienā.
Ēku energoefektivitātes direktīvu plānots apstiprināt šajā vasarā, bet 2027. gadā paredzēta tās pārskatīšana, kad tajā varēs veikt nepieciešamos grozījumus. Direktīva arī paredz, ka katrai dalībvalstij būs pienākums īpaši atbalstīt renovācijas, kas ievērojami pagarinās ēku kalpošanas ilgumu.
* Kāds atbalsts ēku siltināšanai ir Latvijā?
-- Ir „Altum” programma ekonomika atveseļošanai. Tajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai ir paredzēti 57 miljoni eiro. Tie nav lieli līdzekļi, taču atbalsta programma sedz 49% no visām siltināšanas izmaksām. Vēl 29 miljoni eiro šajā programmā ir paredzēti pašvaldību ēku renovācijai. Pieejamas ir arī remontfondu programmas 31 miljona eiro apjomā.
Privātmāju īpašniekiem ar bērniem ir pieejamas „Altum” atbalsta programmas mājas atjaunošanai -- 5000 eiro grants energoefektivitātes veicināšanai, un atbalsts saules paneļu un vēja ģenerācijas iekārtu uzstādīšanai -- līdz 4000 eiro.
Katrs renovācijas procesā ieguldītais miljons ir aptuveni desmit jaunas darba vietas. Turklāt nodokļos budžetā atgriežas teju puse investēto līdzekļu, kurus iespējams novirzīt nākamajiem projektiem.
Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei ir jāpanāk, lai valdībā būtu sapratne, ka šim mērķim nauda ir nepieciešama. Es, piemēram, neesmu par to, lai vakcīnām tērētu simtiem miljonu eiro, bet pēc tam sūtītu tās Salvadorai vai kur citur. Tā ir milzīga izšķērdība. Daudz prātīgāk ir paredzēt finansējumu mājokļu siltināšanai.
* Kā ēku renovācijas procesu padarīt raitāku?
-- Latvijā ēku renovācijas process ir samērā gauss. Galvenokārt tāpēc, ka māju īpašniekiem nav informācijas, kā to izdarīt un ir grūti vienoties, lai to darītu. Arī valdība tam ir atvēlējusi pārāk maz līdzekļu. Pašreizējai ekonomikas ministrei būtu jādarbojas, lai padarītu šo procesu ātrāku.
Lai šo situāciju uzlabotu, es, strādājot pie pilotprojektiem, kas ir gana darbietilpīgs process, esmu piesaistījusi divus miljonus eiro šīs problēmas risināšanai. Projekts paredz iedzīvotāju informēšanu par to, kādas ir atbalsta iespējas ēku renovācijā, kā jāraksta projekti un kā tie jāsaskaņo, jo finansiālais atbalsts tomēr ir ievērojams.
Lai arī Latvijā un Lietuvā ES līdzekļu apguves nosacījumi ir līdzīgi, kaimiņvalstī ēku siltināšanas process rit raitāk.
* Kas būtu darāms energodrošības uzlabošanas nolūkā?
-- Tas nozīmē mazāku atkarību no Krievijas energoresursiem un pāreju uz videi draudzīgiem un vietējiem energoresursiem. Kā jau teicu, vispirms ir jāuzlabo energoefektivitāte un jāsamazina enerģijas patēriņš, jāvirzās uz atjaunīgajiem un vietējiem resursiem. Jādažādo arī gāzes piegādātāji, jāizveido starpsavienojumi, lai būtu alternatīvas un iespēja izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu.
ES energodrošības stiprināšanai ir paredzēti 300 miljardi eiro. Latvijai no REPowerEU paredzēti aptuveni 124 miljoni eiro grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā energoefektivitātes un energoneatkarības veicināšanai. Papildu būtu iespējams pieprasīt arī aizdevumu vairāk nekā miljarda eiro apmērā, taču pagaidām nav ziņu, ka Latvija to plāno darīt.
Iespējams, Baltijas valstīm kopīgi vienojoties, vajadzēja uzbūvēt jaunu atomelektrostaciju, piemēram, Visaginā. Diemžēl, nespējot vienoties, šāda stacija nez uz kādiem nosacījumiem tapa Baltkrievijā.
Pērn septembrī maksa par dabasgāzi sasniedza 350 eiro par megavatstundu. Pateicoties aktīvai darbībai -- noteiktajiem cenas griestiem, ekonomikas ministres un Eiropas Komisijas prezidentes vizītēm Norvēģijā, Kanādā, ASV un Tuvo Austrumu valstīs, tika nodrošinātas alternatīvās piegādes un dabasgāzes cena nokritās līdz 60--70 eiro par megavatstundu.
Vēl viens svarīgs energodrošības uzlabošanas aspekts ir tas, ka ES dalībvalstis ir vienojušās līdz 2030. gadam samazināt enerģijas patēriņu par 12%.
