Šķiet, ka šīgada plūdi taisās pārspēt desmit gadus vecu rekordu. Toreiz, 2013. gadā, ūdens līmenis Daugavā paaugstinājās līdz kritiskajam līmenim – 7,92 metriem. Arī šopavasar ūdens līmenis strauji tuvojas šai atzīmei. Daudzas teritorijas jau ir applūdušas, slēgti ceļi ne tikai Augšdaugavas novada pagastos, bet arī Daugavpilī. Taču valdība vēl neredz pamatu izsludināt ārkārtas stāvokli Augšdaugavas novadā.
Jau pagājušajā nedēļā ūdens līmenis pacēlās tik augstu, ka upe pārplūda vairāku pagastu teritorijā. Applūda vasarnīcas, mājas, ziemāju sējumi. Un ar katru dienu situācija pasliktinājās. Arī sinoptiķu prognozes nebija iepriecinošas, jo solīja nokrišņus, un tie nelika sevi gaidīt -- drīz vien sāka līt un snigt. Turklāt Baltkrievijā Daugavas baseinā joprojām ir sniegs, pagājušās nedēļas beigās sniega kārtas biezums sasniedza 22 centimetrus.
Ceturtdien, 30. martā, saprotot, ka situācija neuzlabosies, Augšdaugavas novada domes deputāti atbalstīja priekšlikumu vērsties valdībā ar prasību izsludināt novadā ārkārtas situāciju. Nākamajā dienā deputāti bija spiesti sapulcēties atkal, lai veiktu izmaiņas iepriekš sagatavotajā dokumentā. Lieta tāda, ka plūdi skāra vēl vienu pagastu, kurš tika iekļauts jau sagatavotajā sarakstā.
Ja tiek izsludināta ārkārtas situācija, pašvaldība var prasīt no valsts kompensāciju plūdu seku likvidēšanai, pretējā gadījumā tās būs jālikvidē par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Novadā jau applūduši vairāki ceļi, mājas un vasarnīcas, zem ūdens atrodas lielas ziemāju platības un siens, kas bija paredzēts mājlopu barošanai. Runa ir par nopietniem zaudējumiem.
Un, ņemot vērā sarežģīto situāciju, Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktais izskanēja kā zibens no skaidrām debesīm, ka patlaban Augšdaugavas novadā plūdu dēļ nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli, jo glābšanas dienesti ar situāciju tiek galā, uzskata valdības vadītājs. Viņš par to paziņoja pirmdien, 3. aprīlī. Vienlaikus, ja situācija Augšdaugavas novadā krasi mainīsies, valdība ir gatava rīkoties un nepieciešamības gadījumā izsludināt ārkārtas stāvokli, sacīja Kariņš. Tāpat premjeram šobrīd nav zināmi ne finansiālie aprēķini, ne prasības plūdu seku likvidēšanai, taču valsts pēc vajadzības piedalīsies zaudējumu atlīdzināšanā, tāpat kā Jēkabpils plūdu gadījumā. Valdības lēmumu preses konferencē komentēja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts: "Mēs gaidījām šādu valdības lēmumu. Nosūtot lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli, mēs, pirmkārt, vēlējāmies pievērst uzmanību problēmai, un es ceru, ka mums tas izdevās. Pašlaik, neskatoties uz to, ka ārkārtas stāvoklis nav izsludināts, mums aktīvi palīdz Iekšlietu ministrijas struktūras, runa ir par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un Aizsardzības ministrijas struktūru pārstāvji -- zemessargi un karavīri. Premjers sacīja, ka valsts nepieciešamības gadījumā piedalīsies zaudējumu atlīdzināšanā. Un tāda vajadzība noteikti būs, bet, lai aprēķinātu zaudējumus, jāpagaida, kamēr ūdens atkāpsies.”
Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe informēja, ka trešdien, 5. aprīlī, pl. 11 bija applūduši 25 ceļu posmi, vairāki skolēni spiesti mācīties attālināti, jo pārplūdušās upes dēļ nevar nokļūt skolā. Atsevišķos gadījumos bērnus uz izglītības iestādēm nogādā ar laivām vai militāro transportu. Applūduši aptuveni tūkstoš hektāri zemes platību, atsevišķos gadījumos runa ir par ziemāju laukiem. Asni ūdenī var izdzīvot no 5 līdz 7 dienām, ne vairāk, bet jau ir pagājušas vairāk nekā 10 dienas, tāpēc sējumi ir gājuši bojā. Turklāt tie nav apdrošināti, jo apdrošinātāji neapdrošina zemi un sējumus, kas atrodas plūdu apdraudētās teritorijās. Tādējādi zemnieki nevar cerēt uz jebkādām kompensācijām, izņemot valsts atbalstu. Skaidrs, ka viņi riskē, taču šādi plūdi nenotiek katru gadu, bet aptuveni reizi desmit gados.
Vienīgais veids, kā atrisināt šo problēmu, ir uzcelt dambi. Šis jautājums tika aktualizēts, kad bija plānots piešķirt līdzekļus līdzīgai aizsargbūvei Daugavpilī, taču toreiz valdība paziņoja, ka šī nauda paredzēta tikai un vienīgi lielajām pilsētām. Varbūt tagad ministri šo lēmumu pārskatīs?
Par situāciju plūdu laikā runāja arī Augšdaugavas novada domes deputāts Aleksejs Mackevičs, kurš katru dienu dodas uz applūdušajām teritorijām, uzraugot situāciju. Viņš atzīmēja, ka vasarnīcu un māju pagrabos atrodas dažādi ķīmiski šķidrumi, kas tagad nonākuši ūdenī. Tas var izraisīt ekoloģisku katastrofu. Tāpēc lūgums ēku īpašniekiem izvest visas ķīmiskās vielas no applūstošajām teritorijām.
Pašvaldības darbinieki norādīja, ka šobrīd ūdens līmenis turpina celties, un diezin vai Lieldienās kaut kas mainīsies. Situācija ar katru stundu pasliktinās, applūst jaunas teritorijas. Un tagad jau pašvaldība par saviem līdzekļiem nespēs tikt galā ar stihijas sekām.
