8. aprīlī Daugavpilī, Kultūras pilī, uz tikšanos ar cilvēktiesību aizstāvjiem un juristiem ieradās vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju -- bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, kas saņēmuši Krievijas Federācijas pases, lai uzzinātu vairāk par turpmāko rīcību sakarā grozījumiem Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem vairs nebūs derīgas no 2023. gada 2. septembra.
Likums ir jāpilda
Pasākuma ievadā, uzrunājot klātesošos, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs un Satversmes tiesā iesniegto prasību par Imigrācijas likuma normu neatbilstību Satversmei līdzautors Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka patīk kādam šis likums vai nepatīk, bet tas ir likums un tādēļ tas ir jāpilda. Savukārt cīnīties ar netaisnīgiem likumiem var tikai divos veidos -- Saeimas deputātu vairākumam pašiem nobalsojot par pieņemto grozījumu atcelšanu vai arī vēršoties ar attiecīga satura prasību Satversmes tiesā.
Tā kā vienīgais, kam parlaments šobrīd piekritis, ir eksaminācijas termiņu pagarināšanai no 1. septembra līdz 31. decembrim, četras fiziskas personas ir vērsušās Satversmes tiesā ar prasību atzīt grozījumus Imigrācijas likumā par neatbilstošiem Satversmei.
Taču vēršanās Satversme tiesā arī nav panaceja, jo tās spriedums labākajā gadījumā varētu būt gatavs tikai gada beigās un uzturēšanās atļauju anulēšana var notikt vēl līdz tiesas spriedumam. Turklāt tiks apmierinās šis prasības vai netiks, būs atkarīgs no Satversmes tiesnešu lēmuma.
Tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesā, kurā norādījis, kādi Imigrācijas likumā paredzētie ierobežojumi neatbilstot Satversmei.
Svarīgi neļauties bezdarbībai
Pasākuma turpinājumā arī cilvēktiesību aizstāve, viena no prasību līdzautorēm Satversmes tiesā aicināja klātesošos aktīvi darboties, likumīgi iegūstot stabilu statusu, nevis neko nedarīt un pārdzīvot par to, izsūtīs viņus vai nē.
Jātiecas būtu uz pastāvīgā ES iedzīvotāja statusa iegūšanu, jo tas ir pats labākais. Tas dod maksimālas tiesības -- uz sociālo palīdzību, medicīnas pakalpojumu pieejamību, savlaicīgu pensiju izmaksu, tiesības iebraukt valstī un izbraukt no tās.
Svarīgi ir arī savlaicīgi reģistrēties latviešu valodas pārbaudei. Pat, ja arī netiek nokārtots eksāmens, ir jāpierakstās uz nākamo pārbaudi, jo tas automātiski pagarinās uzturēšanās atļaujas darbību līdz 31. decembrim un radīsies varbūtība sagaidīt Satversmes tiesas spriedumu.
Īslaicīgas uzturēšanās atļauja būs jau zemāks statuss, kas neļaus saņemt dažādus sociālos pabalstus, kā arī ierobežos bezmaksas medicīnas pieejamību.
Savukārt, nedarot neko, 1. septembrī cilvēks var zaudēt savu statusu un iespēju saņemt pensiju.
Lai izsargātos no deportācijas, rokas nevajadzētu nolaist arī tad, ja nav izdevies neko izdarīt. Saņemot rīkojumu par brīvprātīgu izbraukšanu, to var pārsūdzēt. Šajā gadījumā izsūtīšanas procedūra tiek apturēta un sākās apstākļus skaidrošana. Uzvarēt šādā lietā ir liela varbūtība, jo masveida izsūtīšana tikai tāpēc, ka kādi cilvēki pieder konkrētai iedzīvotāju grupai, aizliedz Cilvēktiesību konvencija. Katrā gadījumā ir jābūt konkrētam spriedumam par to kā konkrētais cilvēks apdraud Latviju, kāda ir viņa konkrētā situācija. Šo apstākļus skaidrošana var aizņemt ilgu laiku.
Par izsūtīšanas mēģinājumiem vērsīsies Cilvēktiesību tiesā
Saskaņā ar Imigrācijas likuma grozījumiem attiecīgās izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem vairs nebūs derīgas no 2023. gada 2. septembra, bet personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu būs jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Patlaban Latvijā dzīvo vairāk nekā 20 000 Krievijas Federācijas pilsoņu, kuri agrāk bija Latvijas pilsoņi/ nepilsoņi.
