„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūnijs
Ceturtdiena
Ainārs, Uva, Zigfrīds
+7.8 °C
skaidrs laiks

Pajumte, mīlestība un rūpes

Anatolijs Krilovs

Pašlaik Daugavpils dzīvnieku patversme, kas atrodas Piekrastes ielā netālu no Jaunās Forštates mikrorajona, strādā ierastajā režīmā. Taču mūsu mazāko brāļu skaits tajā ievērojami pārsniedz pieļaujamo, kas rada papildu slogu gan pilsētas pašvaldībai, gan patversmes darbiniekiem. Tomēr, neskatoties uz to, dzīvnieki ir labi paēduši, tiem ir nodrošināti normāli dzīves apstākļi, un, galvenais, viņi šeit ir mīlēti un aprūpēti.



Pagaidām tiek galā

Patversmes pagalmā kaķi ar gardu muti ēda reņģes, kas veikalā maksā vairāk nekā 2 eiro kilogramā. Neslikta dzīve! Ne katrs pensionārs var to atļauties. Darbinieki paskaidroja, ka dzīvniekus uzcienāja žēlsirdīgi cilvēki. Un tas nav aizliegts, gluži pretēji, tas tiek atbalstīts.

Suņu voljēros skanēja riešana un rūkšana, bet minči „okupējuši” pilnīgi visu -- gan ārā, gan telpās nebija nevienas tukšas vietas.

Patversmes vadītāja Oksana Bondare paskaidroja: "Šobrīd iežogojumos tiek turēti 47 suņi, būros -- 48 kaķi un kaķenes, bet pa teritoriju brīvi staigā ap 70. Lai gan patversme paredzēta 20 suņiem un 30 kaķiem. Bet mēs tiekam galā."

Katram sunim ir vārds, tīršķirnes četrkājaiņi to pulkā ir retums. Arī dažiem kaķiem ir vārds, acīmredzot viņi to ir pelnījuši.

Kaķus atved galvenokārt no gados vecākiem cilvēkiem un jaunām ģimenēm, kurās piedzimis bērns un viņam ir alerģija. Suņi tiek atvesti pārsvarā no laukiem gadījumos, kad nomirst saimnieki. Gadās, ka patversmes pakalpojumus spiesti izmantot arī jaunieši, kuri steidzami aizbrauc strādāt uz citu valsti.

Patversmē mitinās pat divas jūrascūciņas, kuras bija izmestas uz Latvijas--Krievijas robežas. Mazajiem zvēriņiem paveicās -- tos atrada un nogādāja patversmē.

Oksana pastāstīja, ka šāds dzīvnieku virsnormas skaita pieaugums nav saistīts, piemēram, ar iedzīvotāju – viņu saimnieku -- došanos uz kaimiņvalstīm: „Taču sakarā ar to, ka jākārto latviešu valodas eksāmens, daži vecāka gadagājuma cilvēki ir nobijušies un jau tagad raizējas, un ne tik daudz par sevi, cik par savu mīluļu likteni. Viņi zvana un jautā, vai mēs varēsim dzīvniekus uzņemt gadījumā, ja saimniekiem būs jābrauc projām. Nesen kāda pavecāka sieviete asarām acīs stāstīja, ka viņai ir daudz mājdzīvnieku, un ko ar tiem tagad iesākt? Vai mēs varēsim palīdzēt?"



Zvaniet Andrejam!

Daugavpils dzīvnieku patversmei nākamgad apritēs 20 gadi. Pašlaik tās štatā kopā ar Oksanu ir pieci cilvēki, pārējie četri ir darbinieki: trīs sievietes, kas baro un kopj dzīvniekus, un Andrejs Jerolovičs, kurš atbild uz zvaniem, ķer suņus un kaķus pagalmos un pagrabos, nogādā patversmē, kuri pēcāk tiek attārpoti, atbrīvoti no citiem parazītiem, ārstēti, sterilizēti.

Daugavpilī gandrīz nav klaiņojošu suņu, ko gan nevar teikt par kaķiem, kurus daudzi līdzcietīgi cilvēki baro. Dažkārt Andrejs savāc visu koloniju, aizved, lai veiktu minētās procedūras, un pēc tam nogādā atpakaļ agrākajā kaķu uzturēšanās vietā. Andreja tālrunis -- 20042402. (no pl. 8.00 līdz 17.00). Ja ir nepieciešamība, zvaniet.

Andrejs Jerolovičs dzīvnieku patversmē strādā 11 gadus, Inna Čerpinska -- daudz ilgāk.

“Mūsu patversme nav ļoti bagāta, bet mums ir viss nepieciešamais dzīvnieku pienācīgai aprūpēšanai un uzturēšanai, tostarp arī ārstēšanai. Galvenais, ka dzīvniekiem ir pajumte, tie ir pabaroti un samīļoti. Patversme tiek uzturēta par pilsētas budžeta līdzekļiem un daļēji -- arī ziedojumiem,” pastāstīja Oksana.

Katram patversmes iemītniekam ir dokumenti, kur norādīts, no kurienes un kad tas atvests vai kur noķerts, datumi, kad veiktas vakcinācijas un citas procedūras, kā arī norādīts, kam un kad dzīvnieks ir atdots.

Visi dzīvnieki ir sterilizēti, vakcinēti, katram ir implantēts čips un ir pase.

Patversmes iemītnieki tiek baroti galvenokārt ar kvalitatīvu sauso barību. Kucēniem tiek vārīta putra, kam pievienoti gaļas subprodukti, savukārt kaķēni tiek lutināti ar vistas gaļu.



Mammas un aukles

Teritorija sakārtota, iežogojumi sakopti, arī kaķu mītnes tiek turētas kārtībā. Un tā visu darba dienu no pl. 8.00 līdz 17.00. Aukles un mammas, kā sevi dēvē patversmes darbinieces, savus pūkainos aizbilstamos neatstāj ne uz minūti.

Inna Ivanova šeit strādāja par brīvprātīgo četrus gadus, bet tagad ir štata darbiniece. “Karjeras izaugsme! Bet ne jau par to ir runa... Galvenais, ka esmu savā vietā un uz darbu eju labā noskaņojumā. Es ļoti mīlu dzīvniekus, mājās man ir viens suns un divi kaķi, kurus paņēmu no šīs patversmes,” pastāstīja Inna.

Oksana Bondara patversmes vadītājas amatā strādā kopš 2014. gada. Viņa ir pilnībā īstenojusi savu bērnības sapni -- kļūt par veterinārārsti un dzīvnieku patversmes vadītāju: “Cik vien sevi atceros, jau bērnībā mēģināju to attēlot savos zīmējumos. Normālā mierīgā režīmā mēs nekad neesam strādājuši. Lielākais dzīvnieku pieplūdums bija no 2018. līdz 2022. gadam. Arī tagad situācija nav viegla, taču tā ir kontrolējama. Galvenais, ka par mūsu palīgu ir kļuvis internets, ar kura palīdzību mums ir saikne ar visu pasauli un iespēja atdot dzīvniekus labās rokās.” Tas nenotiek bieži, bet tomēr...

Oksana 2008. gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti veterinārmedicīnas specialitātē. Strādāja par veterinārārsti pilsētas klīnikās un laukos, kur ārstēja lielus dzīvniekus. Kad Oksanai piedāvāja ieņemt šo amatu, viņa piekrita: “Jā, tā ir mana vieta. Izrādās, ka sapņi piepildās. Taču es nekad nebiju domājusi, ka dažkārt man tas būs ļoti grūti un nekomfortabli. Bet tad atkal uzspīdēja saule un viss nokārtojās. Īpaši, skatoties uz maniem aizbilstamajiem – uzticīgiem, sirsnīgiem un neuzpērkamiem. Es priecājos, viņus redzot, un viņi – redzot mani. Kas var būt vēl vērtīgāks?”



Labestība glābj pasauli. Un patversmi

Oksanas bijušie aizbilstamie dzīvo daudzviet Latvijā un Baltijas valstīs, Eiropā, Anglijā un pat Skandināvijā. Viņai piezvana, vienojas par dzīvnieka piegādi un apmaksā to, pārsvarā adoptē suņus. Dažreiz cilvēki ierodas Daugavpils dzīvnieku patversmē, lai vispirms satiktos ar topošo ģimenes locekli un, ja iepatīkas, tad uzreiz paņemtu. Tā izdarīja divas sievietes, viena no Norvēģijas, kas adoptēja rudu suni Lisu, bet otra -- no Anglijas.

No janvāra līdz aprīlim patversmē ir mierīgāk, bet no maija līdz rudenim dažreiz atved pat 10--15 dzīvniekus dienā, pārsvarā kaķus. Liels pieplūdums ir vasarnīcu sezonas beigās, kad pieradinātos dzīvniekus pamet „labvēļi”, kuri atgriežas savos pilsētas dzīvokļos.

"Es cenšos izprast jebkuru situāciju. Tās ir dažādas. Pirms izmantot mūsu pakalpojumus, ir jāizdara viss iespējamais, lai dzīvnieks šeit nenokļūtu. Un, ja tas notiek, cilvēki, kas savas problēmas uzveļ citiem, manī neizraisa cieņu,” saka Oksana.

Par laimi, ir žēlsirdīgi cilvēki, tostarp uzņēmēji, kas sniedz palīdzību patversmei. Tieši pateicoties viņiem, Oksana ir droša, ka Daugavpils dzīvnieku patversme netiks pamesta un aizmirsta.

Viņai bieži zvana un jautā, kas patversmei vajadzīgs: “Nekad nav bijis, ka mēs būtu atstāti likteņa varā. Es nejūtu bailes, ka rīt mums nebūs ar ko barot dzīvniekus. Mēs neesam vieni. Palīdz uzņēmēji, labestīgi cilvēki un brīvprātīgie.”

Patversmē visvairāk vajadzīga kvalitatīvu kaķu un suņu barību, segas, dvieļi, kaķu smiltis un daudz kas cits.