„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.7 °C
apmācies

Ceļā uz Dziesmu kalnu

Miervaldis Brodovs

Lašu kora vēsture ir aizsākusies tālajā 1895. gadā, kad diriģents Dāvis Salmiņš ar Lašu pagasta vecākā Jāņa Bērtulāna un pagasta skrīvera Friča Kupčes atbalstu sagatavoja jaunatni 4. Vispārējiem Dziesmu svētkiem. Tā Lašu koris, gadiem ejot un mainot gan kora nosaukumu, gan diriģentus, gan sadziedāšanās vietas, turpina šo dziedāšanas tradīciju līdz pat šai dienai. Par to pārliecinājāmies, kad, gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, Vienības namā Daugavpilī notika Daugavpils koru apriņķa koru repertuāra pārbaudes skate. Skatē kori izpildīja dziesmas no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un svētku noslēguma koncerta “Kopā Augšup” repertuāra.

Stāsta Lašu kora diriģente Maija Žigajeva: Šie ir ļoti būtiski svētki, jo tie ir pirmie svētki, kas notiek pēc likuma pasludināšanas par latviešu vēsturiskajām zemēm. Un mēs līdz ar to arī sevi piesakām kā nopietnu piekto spēlētāju Latvijas kartē. Jo Sēlija ir tā vieta, ko reizēm cilvēki sauc par Zemgali, daži par Latgali, un daudzi pat nezina, kur tā ir, un domā, ka tā atrodas kaut kur ļoti, ļoti tālu. Ejot lielajā Dziesmu svētku gājienā Sēlijas kolonnā, kopā sadosimies rokās un kopā pateiksim visiem, ka mēs esam sēļi ar savu raksturu, ar savu degsmi un savu dziesmu un valodu."

Jāpiebilst, ka Maija jau 30 gadus ir šī kolektīva diriģente un dvēsele, kas pēc Eglaines kultūras fonda kopas toreizējās vadītājas Olgas Spūles uzrunas uzņēmās vadīt atjaunoto Lašu kori. Uzņēmās atbildīgi. Šajos gados ir piedzīvots daudz -- gan prieks par paveikto, gan arī skumji notikumi. Viss kā jau dzīvē. Pa šiem gadiem koris ir apvienojis savās rindās dziedātājus no visa bijušā Ilūkstes novada. Dziedātājus, kas savā ikdienas dzīvē pārstāv dažādas profesijas. Arī šodien diriģente var pateikties visiem saviem koristiem, kas, nežēlojot laiku un savu degvielu, pulcējas uz mēģinājumiem no plašās apkārtnes -- Šēderes, Eglaines, Pilskalnes, Bebrenes, Ilūkstes un pat no Krāslavas.

Ar īpašu sirsnību diriģente piemin Laimu Buķi, kura šogad svin 50 gadus, kas ir veltīti Lašu korim. Koris ir piedalījies 22., 23., 24., 25., 26. Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kā arī citos Latvijas pilsētu, novadu un pagastu svētkos. Kopš 2003. gada Lašu koris pastāvīgi uzstājas Ilūkstes novada svētkos, bet no 2013. gada ir piedalījies visos Sēlija Rotā svētkos. Arī šogad pēc koru skates kolektīvs ir saņēmis otrās pakāpes diplomu ar 38,56 ballēm. Ceļš uz Mežaparka lielo estrādi ir vaļā un ir patīkami, ka lielajā kopkorī būs dzirdamas arī Lašu kora dziedātāju balsis.

Dziesmu svētki ir latviešu tautas tradīcija, kas kopta un lolota jau 140 gadus kopš Pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem 1873. gadā. Lašu kora devīze un moto: ”Dziedu -- tātad dzīvoju”.

Lai korim skan gan Ilūkstē, gan Sēlijā, gan Mežaparka lielajā estrādē.