Lai pārrunātu aktuālākos medicīnas nozares jautājumus, 12. aprīlī Daugavpili darba vizītē apmeklēja veselības ministre Līga Meņģelsone. Šeit viņa tikās ar Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) vadību un darbiniekiem, kā arī apmeklēja Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu.
Sākotnēji ministre bija paredzējusi tikties arī ar preses pārstāvjiem, taču vizītes gaitā savus plānus mainīja. Preses konferencei paredzētajā laikā ministre tikās ar DRS darbiniekiem aiz slēgtām durvīm, un kādi plašākai sabiedrībai slēpjami jautājumi tur tika pārrunāti, atliek vien minēt. Kaut arī, spriežot pēc atbildēm, kuras ministre sniedza medijiem pirms slimnīcas apskatīšanas, diez vai saruna bijusi gana konstruktīva.
Slīcēju glābšana -- pašu slīcēju rokās
DRS vadība jau gada sākumā paziņoja, ka ārstniecības iestādei draud bankrots, ja slimnīcas uzturēšanai netiks piešķirts papildu finansējums, jo bijis nepieciešams gan celt minimālo darba algu, gan arī sadārdzinājušies pārtikas produkti, zāles un komunālie maksājumi. Rezultātā salīdzinoši īsā laikā slimnīcai ir izveidojies trīs miljonu eiro parāds un, ja netiks rasts risinājums, slimnīcai jau tuvākajā laikā nāksies spert radikālus soļus.
Atbildot uz jautājumu, kā šī situācija izskatās patlaban un vai ārstniecības iestādes izdzīvošanai nepieciešamie papildu līdzekļi tiks rasti, ministre paziņoja, ka uz šo jautājumu labāk varēšot atbildēt slimnīcas vadītājs. Slimnīcas vadība, pārskatot iekšējo menedžmentu, esot secinājusi, ka ir vairākas saimnieciskas lietas, kuras varētu nodrošināt ārpakalpojumā. Tāpat par šiem jautājumiem varot runāt ar pašvaldības vadību, kas ir DRS kapitāldaļu turētāja, bet viņai šodien esot svarīgi satikties ar ārstiem un medmāsām un pacientu vārdā runāt ar viņiem par medicīnisko pakalpojumu kvalitāti.
Atbildot uz jautājumu, vai slimnīcas finansiālo problēmu izskatīšana tiks aktivizēta valdībā, ministre norādīja, ka tas esot ārstniecības iestādes un pašvaldības jautājums. Ministre bija izvairīga arī atbildot uz jautājumu, vai ir skaidrība slimnīcu reformas jautājumos.
Ministre neatklāj savas idejas, kā risināt bērnu zobārstniecības problēmas
Atbildot uz jautājumu, vai ministrei ir idejas, kā risināt mākslīgi radīto ārstu deficīta problēmu, L. Meņģelsone norādīja, ka tā nav mākslīgi radīta, bet gan reāla problēma, jo ārstniecības iestādēs reģionos izjūt gan ārstu, gan medmāsu trūkumu, turklāt šī problēma būšot vēl lielāka gan Latvijā, gan arī Eiropā. Taču ideju, kā risināt šo problēmu, ministrei nav.
Viena no aktuālākajām problēmām medicīnā patlaban ir arī valsts garantētās bezmaksas zobārstniecības nodrošināšana bērniem. Valsts piedāvātā maksa par zobu ārstēšanu bērniem daudziem zobārstiem nešķiet pietiekami pievilcīga, līdz ar to nav daudz zobārstu, kuri vēlas sniegt šo pakalpojumu. Lai šo pakalpojumu nodrošinātu, ir nepieciešami 25 miljoni eiro.
Pretēji personāla trūkuma problēmai reģionālajās ārstniecības iestādēs, idejas bērnu zobārstniecības problēmas risināšanai ministrei esot, taču viņa atteicās tās nosaukt.
Slimnīcas apskate svarīgāka par atbildēm uz žurnālistu jautājumiem
Aizbildinoties ar vēlmi apskatīt slimnīcu, ministre atvadījās no žurnālistiem un devās projām. Līdz ar to žurnālistiem tā arī neradās iespēja saņemt atbildes uz daudziem sasāpējušiem jautājumiem, tai skaitā, kādēļ finansējums medicīnai gadu no gada pieaug, bet medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem kļūst aizvien nepieejamāki. Varbūt, ka trūkumi ir jāmeklē finansējuma sadalījumā, nevis jāturpina bāzt naudas žūkšņus “caurā kabatā”. Daudz pārmetumu tiek saņemts arī par pagaidām vēl pieejamo medicīnas pakalpojumu kvalitāti.
Daudzi iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ ārsti, kuri ieguvuši izglītību par nodokļu maksātāju līdzekļiem, var mierīgu sirdi doties strādāt uz ārzemēm vai sniegt pakalpojumus privātklīnikās par augstu cenu, pirms tam nenodrošinot nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus vajadzīgajā apmērā valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs. Ir valstis, kur topošie ārsti, lai iegūtu izglītību, ir spiesti ņemt lielus kredītus un pēc tam gadiem strādāt šajā valstī, lai tos atdotu. Iespējams, ka tas nav labākais variants, bet godīgāks tas ir jebkurā gadījumā. Šo valstu mediķi nav sajūsmā par šādu viesstrādnieku ierašanos, kas ieguvuši izglītību par savas valsts nodokļu maksātāju naudu, bet tagad “lauž” viņu medicīnas pakalpojumu tirgu.
Kādēļ tiek likti sprunguļi riteņos jauno speciālistu sagatavošanā?
Neatbildēts palika arī jautājums, kādēļ tiek bremzēta jauno speciālistu sagatavošana, ierobežojot viņu iespējas studēt rezidentūrā. Rezultātā speciālistu trūkums ir radījis situāciju, ka ir ārsti, kas pelna desmitiem tūkstošu eiro mēnesī. Tomēr ministre apgalvo, ka šāda situācija nav radīta mākslīgi.
Varbūt, ka situācijā, kad valstī katastrofāli trūkst bērnu zobārstu, valstij nevajadzētu likt šīs profesijas pārstāvjiem iegūt izglītību tikai par saviem līdzekļiem, ik gadu maksājot 13 000 eiro studiju maksu. Varbūt valsts varētu segt vismaz daļu studiju maksas ar nosacījumu, ka pēc studiju beigšanas zobārstam noteikts laiks būs jāvelta šī ļoti aktuālā pakalpojuma sniegšanai konkrētā vietā Latvijā?
Tāpat lasītājiem būs jāpaliek neziņā par to, vai kāds tiks saukts pie atbildības par nejēdzībām Covid-19 vakcīnu iepirkumos, kur tikušas iegādātas gan nekvalitatīvas vakcīnas, gan arī iepriekš noslēgtu līgumu ietvaros turpinās nevajadzīgu vakcīnu iepirkšana teju simts miljonu eiro apmērā, kuras nākotnē vajadzēs kādam “ziedot” jeb vienkārši izmest.
Neatbildēti palika arī jautājumi par medicīnisko pakalpojumu pieejamība laukos, ES fondu līdzekļu pieejamība lauku feldšeru punktu attīstības atbalstam, medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu bēgļu centros, kā arī par to, vai psihiatriem un rehabilitologiem, kuri ir vienīgie, kas sniedz maksas pakalpojumu -- izsniedz atbrīvojumu no eksāmeniem, ir tiesības atteikties sniegt šo pakalpojumu.
Bažas par to, ka problēmas izdosies atrisināt
Visas iepriekš minētās, kā arī daudzas citas problēmas Latvijas medicīnā nav radušās ne vakar, ne aizvakar, bet gan pēdējo gadu desmitu gaitā. Līdz ar to vainot pie to rašanās pašreizējo veselības ministri nu nekādi nevar. Tā kā ministre savā amatā vēl ir salīdzinoši nesen un daudzas nianses varētu nezināt, varētu būt saprotama viņas vēlēšanās izvairīties no neērtiem žurnālistu jautājumiem. Taču skumjākais šajā situācijā ir tas, ka ministres vizīte Daugavpilī nedeva pārliecību par to, ka viņai izdosies vismaz sākt šīs problēmas šķetināt.
