Cigarešu smēķēšana ir bīstama, jo tā pastiprināti pakļauj organismu simtiem dažādu kaitīgu vielu iedarbībai. Cilvēka organisms nav radīts, lai ilgstoši spētu cīnīties ar tik lielu daudzumu kaitīgo vielu. Ieelpojot cigarešu dūmus, tajos esošie ķīmiskie savienojumi nokļūst asinīs un tālāk izplatās pa visu ķermeni, novājinot imunitāti, traucējot asinsriti un bojājot orgānus. Tas paver durvis dažādām saslimšanām, veselības problēmām un pāragrai nāvei. Tāpēc smēķēšana iet roku rokā ar veselības pasliktināšanos un cigarešu lietotāji parasti noveco straujāk.
Smēķēšana ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvijā mūža ilguma atšķirība starp dzimumiem ir vairāk nekā deviņi gadi. Vidējais mūža ilgums 2020. gadā vīriešiem bija 70,9 gadi, bet sievietēm – 80,1 gads. Vīrieši ir vairāk pakļauti tādiem dzīvesveida veselības riska faktoriem kā smēķēšana un alkohola lietošana. Vīrieši Latvijā cigaretes smēķē gandrīz trīs reizes vairāk (35%) nekā sievietes (12%). Tabakas lietošana 2019. gadā izraisīja aptuveni 15% jeb 4100 no visiem nāves gadījumiem.
Cigarešu kaitīgas ietekmes galvenais cēlonis ir tabakas dedzināšanas process un dūmu ieelpošana. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Visbiežāk starp cilvēka veselībai kaitīgākajām vielām min darvu, benzopirēnu, tvana gāzi, arsēnu, kadmiju, ūdeņraža cianīdu un svinu.
Pats sev ienaidnieks
Darva tiek uzskatīta par vienu no visbīstamākajiem ķīmisko vielu “kokteiļiem”, ko var atrast cigaretēs. Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā plaušu audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds slimības un citas saslimšanas. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem. Savukārt tvana gāze organismā rada skābekļa trūkumu. Asins šūnas sāk nodarboties nevis ar skābekļa, bet gan tvana gāzes transportēšanu, tādejādi tiek traumēta skābekļa pārvietošana un pilnvērtīga organisma funkcionēšana.
Viena no spēcīgākajām vēzi izraisošajām ķīmiskajām vielām cigarešu dūmos ir benzopirēns. Cigaretēs esošais benzopirēns var veicināt leikēmijas veidošanos. Vēl viens ķīmiskais elements, kas ir sastopams cigarešu dūmos un var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām, ir arsēns. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process.
Tāpat dūmi satur arī svinu, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas. Cigarešu dūmos esošais kadmijs tiek uzskatīts par kancerogēnu un var izraisīt vēzi, nieru bojājumus, kā arī veicināt asinsrites nosprostošanos. Savukārt ūdeņraža cianīds tiek uzskatīts par vienu no bīstamajiem ķīmiskajiem savienojumiem, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.
Vēzis, insults un citas saslimšanas
Cigarešu smēķēšana ir viens no nozīmīgiem onkoloģisko saslimšanu izraisītājiem. Tāpēc cīņa pret vēzi ir arī cīņa pret smēķēšanu. Nāvējošākais no ļaundabīgo audzēju veidiem, ko izraisa smēķēšana, ir plaušu vēzis – no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas onkoloģiskas slimības. Cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90% plaušu vēža saslimšanas gadījumos. Latvijā plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim iedzīvotāju un gandrīz 40% gadījumu – pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes.
Tāpat smēķēšana bieži vien ir cēlonis pēkšņam smadzeņu bojājumam jeb insultam, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma vai arī plīsuma dēļ. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību. Tas var būt cēlonis gan nāvei, gan arī invaliditātei uz visu atlikušo mūžu.
Vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju cieš no hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS), un to gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu un ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli. 20% smēķētāju un 50% ilgstošu smēķētāju saslimst ar HOPS.
Spert soli, lai mainītos
Cigarešu smēķēšanai ir kumulatīva ietekme uz cilvēka organismu – jo ilgstošāk un vairāk cigaretes tiek smēķētas, jo lielāks ir organismam radītais kaitīgums. Pārtraucot smēķēt 30 gadu vecumā, pāragras nāves risks samazinās par vairāk nekā 90%, savukārt 50 gadu vecumā – par 50%. Cilvēki, kuriem izdodas atmest smēķēšanu, jau pēc pāris gadiem var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Smēķēšanas atmešana gan nav vienkāršs process, jo kopumā tikai 5% no visiem, kas patstāvīgi centušies atmest, tas ir veiksmīgi izdevies. Tāpēc arvien vairāk tiek domāts par jauniem un inovatīviem risinājumiem, kas rūdītiem smēķētājiem palīdzētu atmest smēķēšanu vai vismaz samazināt cigarešu kaitīgo ietekmi, pārslēdzoties uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un dūmu.