Dvietes paliene, kas atrodas Augšdaugavas novadā Daugavas kreisajā krastā, ir Eiropas mēroga applūstošās pļavas teritorija. Tā ir nozīmīga vieta putniem un ir iekļauta “Natura 2000” sarakstā kā īpaši aizsargājama. Tāpat palienei ir piešķirts dabas parka statuss. Pavasara palu laikā, kas tiek dēvēts arī par “piekto gadalaiku” jeb “atbūdu”, kad dabas parka teritorija applūst, Dvietes paliene vilina tūristus, laivotājus, putnu vērotājus un citus interesentus no malu malām, lai ar laivām apceļotu applūdušās teritorijas, vērotu dabas stihijas varenību un skaistos dabas skatus. Aizvadītās nedēļas nogalē šim vilinājumam nespēja turēties pretī arī “Latgales Laiks”.
Kad bija uzvilktas glābšanas vestes un personīgās mantas iepakotas ūdensdrošos maisos, visi laivotgribētāji noklausījās drošības instruktāža, kuras gaitā pieredzējušais laivotājs Ilmārs Lociks visiem saprotamā veidā paskaidroja, ko drīkst un ko nedrīkst („braukt uz baļķiem, skraidīt pa laivu”…) darīt laivošanas gaitā un kā rīkoties, ja nu tomēr sanāk apgāzties un iekrist ūdenī. Lai arī pūta gana spēcīgs austrumu vējš, laivotāji, instruktora iedrošināti, ka būs jau labi, ka laivas ir stabilas un neviens līdz šim ūdenī nav iegāzies, kurš drošāk, kurš piesardzīgāk devās pretī savam atbūdas piedzīvojumam.
Sākumā ceļš veda uz applūdušo bērzu birzi, kurā iepeldot, pārņem teju sirreālistiskas izjūtas. Pēc ilgākas iršanās pret vēju laivotāju skatienam pavērās savvaļas zirgi, kuri gozējās pavasara saulītē un iestiprinājās ar atvesto sienu. Laivotāji, kas nedaudz novirzījās no ieplānotā maršruta, iebrauca strupceļā, ieraudzīja palu ūdeņu izgāztu žogu un applūdušu ceļu. Tie, kam, neskatoties uz pretvēju, tomēr izdevās sasniegt brauciena galamērķi, varēja uzkāpt putnu vērošanas tornī, apskatīt applūdušo Dvietes palieni teju no putna lidojuma, kā arī tālumā ieraudzīt savvaļas govis.
Cerot uz ceļavēju, atpakaļceļš nebūt ne tik viegls kā gaidīts. Lielie viļņi un iekšējā balss ik pa brīdim mudināja iebraukt krastam tuvākos, mierīgākos ūdeņos, kuri krāsu un gaismas spēles rezultātā dažbrīd šķita teju melni. Neskatoties uz vēju, viļņiem un dažreiz „kompasa” trūkumu visi laivotāji, kurš sausāks, kurš Dvietes palienes ūdeņu apšļakstīts, arī „Latgales Laiks”, neskatoties uz savu teju „nulles” pieredzi šāda veida laivošanā, norādītajā laikā veiksmīgi bija atgriezušies starta pozīcijās, paņemot līdzi neaizmirstamus iespaidus.
Patiesības labad jāpiebilst, ka interesantas sajūtas par braucienu turpinājās arī mājās. Pārskatot laivošanas gaitā uzņemtās fotogrāfijas, atklājās, ka viļņu patiesais augstums bijis pat nedaudz lielāks nekā šķitis laivošanas gaitā.
Dabas parks “Dvietes paliene” tika izveidots 2004. gadā vairāk kā 4000 hektāru platībā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas, kas ir īpaši piemērota vieta putnu vērotājiem, kā arī skaistu un dabisku ainavu cienītājiem. "Dvietes paliene" ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, tādēļ teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss un 2009. gadā ar Dabas aizsardzības pārvaldes projekta līdzekļiem parka teritorijā ierīkots putnu vērošanas tornis. Te meklējamas retas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes.
Dvietes paliene ir visplašākā paliene Daugavas tecējumā. Palu laikā Daugavas ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis Dvietes lejtecē pavasarī var celties vairāk nekā par 6 metriem virs mazūdens perioda līmeņa. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā.
Dabas parka teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, vairāk nekā 40 Latvijā vai ES aizsargājamas putnu sugas, 7 Eiropā un 2 Latvijā aizsargājami biotopi.
Dvietes senleja ir arī viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā -- pirmie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu. Šī teritorija nozīmīga arī ar arheoloģiskajiem pieminekļiem, te atklātas akmens laikmeta apmetnes, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetņu vietas, agrā dzelzs laikmeta pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta senkapi.
Bebrenes pagasta vadītāja Benita Štrausa atgādina, ka Dvietes palienes dabas parks eksistē visu tajā mītošo dzīvnieku aizsardzībai, tādēļ apmeklētāji, atrodoties tajā, aicināti uzvesties atbildīgi, netrokšņot, nebiedēt šeit mītošos putnus un savvaļas govis un zirgus, kas var nobīties no cilvēku tuvošanās vai skaļa trokšņa. Pļavās mītošiem dzīvniekiem nedrīkst arī tuvoties, aiztikt viņus vai barot, jo tie nav radināti pie cilvēku uzmanības vai “našķiem”. Šāda rīcība var būt arī bīstama gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Lielākā daļa no infrastruktūras tiek uzturēta no biedrības biedru privātajiem līdzekļiem vai ziedojumiem, tādēļ ikviens apmeklētājs tiek aicināts nākt palīgā unikālās teritorijas saglabāšanā, ziedojot parka uzturēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un siena iegādei savvaļas dzīvniekiem.
Dabas parkā "Dvietes paliene" izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs, kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus, izstrādāt ceļojuma maršrutus.
