Daugavpilī ir ļoti daudz unikālu ūdens resursu. Piemēram, Gubiščes ezers, par kuru jau rakstījām pirms gada. Šodien vēlamies pastāstīt par vēl vienu brīnišķīgu un gleznainu vietu -- Esplanādes purvāju.
Esplanādes purvājs ir vieta, kas ne tikai nodrošina patvērumu daudzām retām un aizsargājamām sugām, tā ir arī teritorija, kur vietējie iedzīvotāji labprāt atpūšas, iegūst izpratni par vidi un saņem citus ekosistēmas pakalpojumus. Turklāt tas atrodas gandrīz pašā Daugavpils centrā. Kādam -- gandrīz pie sliekšņa, kādam – piecu līdz desmit minūšu brauciena attālumā. Latvijā un pat Eiropā nebūt nav tik daudz pilsētu, kas var lepoties ar lielo ķīru, purva bruņurupuču un citu dzīvnieku un putnu koloniju, kas mīt pilsētas centrā, mikrorajonā ar daudzstāvu ēkām, veikaliem, atpūtas zonām. Esplanādes purvāja teritorijā ir dīķis, aug niedres, zālājs, krūmāji un lieli koki.
Ņemot vērā visus šos aspektus, tika nolemts šo teritoriju attīstīt, lai, no vienas puses, padarītu to pieejamāku cilvēkiem un, no otras puses, netraucētu dzīvniekiem un putniem to dzīvotnē. Rezultātā šajā teritorijā tika uzsākta liela projekta realizācija, kas paredz purvāja sakārtošanu.
Purvārijs ir dabas taka ap purvaino teritoriju Esplanādē. Vēsturnieku rīcībā esošie dati liecina, ka šī ekosistēma saglabājusies pēc dambja uzcelšanas 19. gadsimtā. Ideja šeit ierīkot putnu vērošanas vietas radās jau sen, apmēram pirms trīsdesmit gadiem. Taču, lai īstenotu tik vērienīgu projektu, ar ideju vien nepietiek. Šajā gadījumā finansējumam ir izšķiroša loma.
Pagājušajā gadā, pateicoties toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Tomasa Pleša atbalstam, kā arī pašvaldības deputāta Igora Aleksejeva aktīvajai darbībai, vienpadsmit Latgales projektu sarakstā, ko nolēma dotēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tika iekļauts viens Daugavpils projekts -- Latgales zoodārza purvārijs Esplanādē. Dabas tūrisma objekta infrastruktūrā divos gados plānots investēt 1,145 miljonus eiro. Pašvaldības līdzfinansējuma daļa būs 15%. 2022. gadā -- 111 712 eiro, 2023. gadā -- 60 152 eiro. Darbs šajā objektā sākās jau pirms gada. Pirmais solis bija gājēju celiņu un pastaigu taku ierīkošana. Šeit tiks uzcelti skatu torņi vietējās faunas vērošanai, netraucējot tās pārstāvju dzīvi. Papildu tiks uzstādītas kameras, kas ļaus tiešsaistē vērot putnus un dzīvniekus, tāpat kā daudzi cilvēki jau vairākus gadus vēro jūras ērgļu ligzdu Durbē.
Taču pašlaik cilvēki ar šausmām vēro traģēdiju, kas notiek ar putniem purvāja teritorijā – Daugavpils Esplanādes dīķī mītošo lielo ķīru populācijā uzliesmojusi nāvējošā putnu gripa. Pirmie daži simti vīrusa upuru tika atrasti jau maija sākumā.
Sākotnēji daži cilvēki domāja, ka, varbūt, kādi nežēlīgi vietējie iedzīvotāji noindējuši trokšņainos ķīrus. Taču jau nākamajā dienā Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Dzintars Juškus pastāstīja, ka institūtā BIOR, veicot pārbaudes, apstiprinājies, ka par putnu nāves cēloni kļuvusi putnu gripa -- H5N1. 7. maijā kļuva zināms, ka runa ir par augsti patogēnu vīrusu.
Lai neapdraudētu veselību un novērstu slimības tālāku izplatīšanos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus neapmeklēt šīs ūdenskrātuves teritoriju, nekādā gadījumā neaiztikt beigtus un mirstošus savvaļas putnus, kā arī neļaut mājdzīvniekiem piekļūt šai teritorijai un nenest slimus un novārgušus savvaļas putnus mājās, uz dzīvnieku patversmēm vai veterinārajām klīnikām, jo putnu gripa nav izārstējama.
PVD aicina mājputnu turētājus rūpīgāk kā jebkad ievērot biodrošības prasības un nekavējoties informēt veterinārārstu vai PVD par mājputnu saslimšanu vai pēkšņu nobeigšanos.
Biodrošības ievērošana nozīmē, ka:
-
mājputnu barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem;
-
mājputnu novietņu darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā;
-
mājputnu dzirdināšanai jāizmanto ūdens, kas nav iegūts virszemes ūdenskrātuvēs;
-
lai novērstu tiešu un netiešu kontaktu ar savvaļas ūdensputniem, aizliegts mājputnus un nebrīvē turētus ūdensputnus izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs.
Tāpat PVD iesaka šajā laikā mājputnus nelaist ārā brīvi pastaigāties, lai nepieļautu to inficēšanos ar putnu gripu.
Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss. Latvijā augsti patogēnā putnu gripa līdz šim ir konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem.
Iedzīvotāji aicināti ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši – ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni -- automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka Daugavpilī mirušajiem putniem konstatētais vīruss cilvēkiem ir bīstams.
Līdz ar to ir svarīgi neaiztikt slimus, savārgušus vai beigtus putnus, nenest tos mājās un neļaut ar tiem kontaktēties mājdzīvniekiem.
Lai gan cilvēki ar šo vīrusu inficējas reti, tomēr šādi gadījumi ir fiksēti un katrs otrais gadījums cilvēkiem beidzies letāli.
Saslimšanas gadījumu skaits bijis neliels, un galvenokārt inficētie bijuši ciešā un ilgstošā kontaktā ar putniem, piemēram, strādājuši fermās.
J. Perevoščikovs piebilda, ka atklātais vīruss nav tik lipīgs kā Covid-19 un parastie aizsardzības pasākumi -- respiratori, maskas un speciālais apģērbs būs pietiekami efektīvi, lai nepieļautu inficēšanos ar šo vīrusu.
Pašlaik, ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, cilvēki cer, ka putnu gripas izplatību izdosies apturēt, un drīzumā mēs, tostarp arī tūristi, varēsim izstaigāt purvāriju un apskatīt vietējo floru un faunu.
