Pēdējā gada laikā esam bieži dzirdējuši Sēlijas vārdu. Kas tad ir Sēlija un kas ir sēļi?
Sēlija ir Latvijas kultūrvēsturisks novads un sēļi to raksturo kā viesmīlīgāko Latvijas novadu. Sēlijā dzīvo vienkārši cilvēki, bet no viņiem staro mīlestība, dzīvesprieks un patriotisms. Sēlijas ļaudis ir strādīgi un lepni. Sēlijas daiļums ir cilvēki un daba. Sēļi lepojas ar savu novadu un nes tā vārdu gan Latvijā, gan pasaulē.
Sēļi ir noticējuši saviem spēkiem un turpina attīstīt savu novadu, nu jau organizējot par tradīciju kļuvušo Sēlijas Tūrisma tirgu, kas šogad notika Bebrenē un kur jau ceturto gadu pēc kārtas pulcējās tūrisma pakalpojumu sniedzēji, amatnieki, mājražotāji un kopienu pārstāvji no visas Sēlijas. Jaunā tūrisma sezona Sēlijā tika atklāta ar patiesu vērienu un virkni aktivitāšu Bebrenes vēsturiskajā centrā. Amatnieku un mājražotāju tirgošanās, pakalpojumu sniedzēju reklamēšanās pie Bebrenes dzirnavām notika visas dienas garumā. Tūrisma pakalpojumus sava novada apmeklētājiem piedāvāja Aizkraukles, Daugavpils un Jēkabpils tūrisma informācijas centri.
Dzirnavu laukumā apmeklētājus priecēja Sēlijas pašdarbības kolektīvu -- dziedātāju un dejotāju sniegums. Mazajiem apmeklētājiem darbojās bērnu piepūšamās atrakcijas. Pirmo reizi tirgū norisinājās sēļu ēdienu meistarklase, kuru vadīja profesionāls šefpavārs Ēriks Aleksejevs. Bebrenes dzirnavās tika atklāta mākslinieces Sarmītes Bogdanovičas savdabīgo, bet ierosu veicinošo fotogrāfiju izstāde. Savukārt pusdienlaikā interesenti varēja iepazīt Bebreni gida pavadībā – tika iedarbinātas gan dzirnavas, gan atvērta Romas katoļu baznīca.
Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” vadīja nevalstisko organizāciju un kopienu sarunu telti tiešraidē “Sēlijas salu” „Facebook” kontā, kur kopā ar kopienu tūrisma nozares pārstāvjiem sprieda un pārrunāja gaidāmo tūrisma sezonu, vērtēja tūrisma pakalpojumu kvalitāti un pārrunāja citas Sēlijas vēsturiskās zemes aktualitātes.
Tirgus noslēdzās ar etnokompānijas “Zeidi” (Rīga) koncertu un kopīgu dancošanu. Jau mājās esot un pārcilājot domās tirgū piedzīvoto un redzēto, nevilšus nāk prātā tautasdziesmas par sauli, kas sēj sudrabiņu, par sudraba birzi, kas aug neskarta. Sēlijas sudrabs ir cilvēki, kas uztur dzīvu šo novadu gan saglabājot tradīcijas, gan atjaunojot savas kopienas darbu, gan lepojoties ar savu “sēlisko identitāti”.
Sēlijas vārti ir vaļā un gaida apmeklētājus, kas vēlas šo vēl maziepazīto novadu skatīt klātienē.
