Attālums no Rīgas līdz Daugavpilij ir aptuveni 250 kilometri, taču reizēm šķiet, ka starp šīm pilsētām ir nepārvarams bezdibenis. Lai mazinātu šo plaisu un, visbeidzot, tiktu sadzirdēti, Daugavpilī jau otro gadu pēc kārtas tiek rīkots pasākums "Brančs ar uzņēmējiem", kurā piedalīties tradicionāli tiek aicināti par svarīgu ekonomisku lēmumu pieņemšanu atbildīgo ministriju pārstāvji.
Šo pasākuma organizēja Daugavpils pilsētas domes Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs. “Šī pasākuma galvenais mērķis ir samazināt distanci starp mūsu darba devējiem un augsta ranga amatpersonām, kuras galvaspilsētā pieņem lēmumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību. No Saeimas deputātu, ministru lēmumiem ir atkarīgs, vai darba devēji spēs nodrošināt darbu iedzīvotājiem, šajā gadījumā – daugavpiliešiem,” par savu iniciatīvu pastāstīja I. Aleksejevs.
Šoreiz viņa uzaicinājumam atsaucās Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas otrās personas -- parlamentārie sekretāri un faktiski ministru vietnieki Kārlis Strautiņš un Andris Čuda. Viņiem pievienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks un finanšu institūcijas „Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.
"Brančs ar uzņēmējiem" sākās ar prezentāciju. Tika stāstīts par valsts ekonomiku, par tās iespējām, savukārt galvaspilsētas politiķi pastāstīja par saviem plāniem, kā uzlabot situāciju valstī, par jau spertajiem soļiem.
Savukārt Jēkabs Krieviņš paziņoja par otro posmu aizdevumu saņemšanai energoefektivitātes uzlabošanas darbu veikšanai. Ir arī citas programmas, kuras šis uzņēmums īsteno, kas paredzētas uzņēmējdarbības atbalstam. Vairāk informācijas var iegūt „Altum” mājaslapā vai iestādes birojā.
Pēc ievadinformācijas sākās šī pasākuma interesantākā daļa – diskusija. Un mūsu uzņēmēji neklusēja. Daudzi izteica savas pretenzijas un vēlmes. Piemēram, apģērbu ražošanas nozares pārstāvji sūdzējās par to, ka pilsētā trūkst kvalificētu speciālistu, pirmām kārtām -- šuvēju. Un, kā izrādījās, tagad viņus negatavo tehnikumos, lai gan kādreiz bija tāda programma. Problēma ir tā, ka ar katru gadu kļūst arvien mazāk cilvēku, kas vēlas apgūt šo profesiju, tiesa, pagaidām šis skaitlis nav sasniedzis kritisko robežu. Rezultātā programma bija jāslēdz. Taču, kā atzīmēja Latgales Industriālā tehnikuma direktore Ināra Ostrovska, izglītības iestādes ir gatavas dialogam ar vietējiem darba devējiem. Galvenais ir nesēdēt klēpī saliktām rokām, bet nākt un izteikt savus ieteikumus un vēlmes. Latgales Industriālajā tehnikumā veiksmīgi tiek īstenotas pieaugušo izglītības programmas, ar kuru palīdzību iespējams atrisināt šo problēmu, galvenais ir nodibināt kontaktu. Jāatzīmē, ka šo Pieaugušo izglītības centru, kas tehnikumā darbojas jau piecus gadus, ļoti iecienījuši Latvijas darba devēji, kuri regulāri vēršas pie speciālistiem ar lūgumu pilnveidot darbinieku prasmes vai iemācīt viņiem jaunu profesiju.
Uzņēmēji sūdzējās arī par nodokļu politiku valstī. Darba devējs par katru savu darbinieku maksā lielus nodokļus, kā arī darbinieks trešdaļu savas algas samaksā nodokļos. Līdz ar to ir ļoti grūti runāt par mūsu darba devēju konkurētspēju ar citu valstu uzņēmējiem.
Savukārt firmas "Atramed Slimnieku Pārvadāšana" vadītājs Andris Ondzuls aktualizēja jautājumu par nepieredzējušu jauniešu, kuri tikko absolvējuši augstskolu vai tehnikumu, vai cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Lai sagatavotu šādus speciālistus, nepieciešams laiks, un šajā periodā būs jāmaksā algas un nodokļi. Un šajā gadījumā darba devējam ir vieglāk paņemt jau apmācītu speciālistu, nekā tērēt lielu naudu par kādu, kurš savu darbu prot tikai teorētiski.
“Nodarbinātība ir viena no būtiskākajiem problēmām jauniešiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Neskatoties uz to, ka ir daudz programmu un iniciatīvu, kuru mērķis ir atbalstīt šīs iedzīvotāju kategorijas, daudzi no viņiem joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbu.
Lai atrisinātu šo problēmu, nepieciešams izstrādāt programmas un iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt jauniešus un cilvēkus ar invaliditāti izglītības un profesionālo prasmju iegūšanā. Tāpat jārada apstākļi uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības attīstībai, lai cilvēki varētu veidot savu biznesu un gūt ienākumus, kas nav atkarīgi no darba vietu pieejamības.
Turklāt ir svarīgi uzlabot darba vietu pieejamību jauniešiem un cilvēkiem ar invaliditāti. To varētu panākt, ieviešot kvotas šādu darbinieku pieņemšanai darbā, izveidojot īpašas atbalsta programmas darba devējiem, kuri pieņem darbā jauniešus un cilvēkus ar invaliditāti, kā arī rīkojot informatīvas kampaņas, kuru mērķis ir palielināt darba devēju izpratni par ieguvumiem, ko sniedz šādu cilvēku pieņemšana darbā.
Kā piemēru Andris Ondzuls minēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmas, kurās pats piedalījās pirms daudziem gadiem. „Ja nemaldos, tolaik tās saucās "Jauniešu darba prakse" un "Darbs cilvēkiem ar invaliditāti". Es strādāju, ieguvu pieredzi un saņēmu pirmo darba algu, kuru pilnībā sedza NVA. Šajā gadījumā ieguvēji bija visi: es (man ir darbs, pieredze un nauda), darba devējs (ir darbinieks, kurš dod labumu, un nav finansiāla sloga (nav jāmeklē nauda algai), un valsts (notiek integrācija darba tirgū un ražošanas stimulēšana). Vai nav lieliski! Tomēr nepieciešams daudz vairāk šādu programmu.
Kopumā jauniešu un cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmas risināšanai nepieciešama kompleksa pieeja un valsts, sabiedrisko organizāciju, darba devēju un pašu darba ņēmēju kopīgi centieni. Ir jārada apstākļi kvalificētas izglītības un profesionālo prasmju iegūšanai, jāuzlabo darba vietu pieejamība un jāatbalsta uzņēmējdarbība un pašnodarbinātība. Tikai tā var nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem un padarīt sabiedrību taisnīgāku un attīstītāku,” sacīja Andris Ondzuls.
Dažās stundās abām pusēm -- galvaspilsētas politiķiem un vietējiem uzņēmējiem -- izdevās iegūt daudz noderīgas informācijas. Šajā sakarā visi nonāca pie secinājuma, ka šādi pasākumi ir jārīko un, varbūt, pat biežāk nekā reizi gadā. “Ir jāstiprina informācijas apmaiņa starp izglītības iestādēm un jāveido cieša sadarbība ar uzņēmējiem, jo bieži vien nav pietiekami daudz informācijas par iespējamiem resursiem. Un runa ir ne tikai par jauniešiem, kuri iegūst izglītību, bet arī par tiem, kuri vēlas mainīt līdzšinējo profesiju un var kļūt par nopietnu instrumentu jauna darbaspēka piesaistei. Daugavpils reģionā ir diezgan augsts bezdarba līmenis. Tas ir, mums ir cilvēki, kuriem nav darba, un vairāki darba devēji, kuriem nepietiek speciālistu. Mums ir resurss, ko var apmācīt, pārkvalificēt un izmantot kā darbaspēku,” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš.
Viņam piekrita arī kolēģis no Ekonomikas ministrijas Andris Čuda: “Darba devējs vēlas, lai pie viņa strādātu profesionāli darbinieki jau šodien un gadiem ilgas apmācības nestimulē pieprasījumu darba tirgū. Mums jāstrādā pie mikromobilām apmācību programmām, kas sniedz iespēju pārkvalificēt gan uzņēmuma darbiniekus, gan potenciālos darbiniekus. Taču šiem lēmumiem ir fiskāla ietekme un tas prasa politisko partneru dialogu, bet Ekonomikas ministrijai jākoncentrējas uz tām jomām, kas ir svarīgas tautsaimniecības attīstībai.”
Savu viedokli pauda arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks: «Šādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk nekā reizi gadā, bet, piemēram, reizi pusgadā. Pašlaik mēs vēl joprojām esam iedzinēju lomā -- es runāju par ekonomiku. Bet, risinot visus šos izaicinājumus, mums nedrīkst būt monologs, mums ir nepieciešams dialogs ar ministrijām, pašvaldībām, uzņēmējiem, faktiski ir jābūt dialogam starp visām tautsaimniecības jomām. Mani priecē tas, ka Daugavpils jau ir spērusi šo soli un spējusi noorganizēt šādu tikšanos, jo tikai šādu diskusiju laikā kopā varam risināt problēmas un radīt ko jaunu.”
„Esmu gandarīts, ka ar katru reizi mūsu rīkotā pasākuma līmenis aug, pieaug arī augsta ranga amatpersonu interese komunicēt ar Daugavpils uzņēmējiem un palīdzēt risināt problēmas mūsu pilsētā. Pašvaldība šajā gadījumā ir vissvarīgākais starpnieks. Tāpēc mēs ejam uz priekšu un turpināsim kopā palīdzēt attīstīt mūsu pilsētu!” rezumēja pasākuma organizators Igors Aleksejevs.
