„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. aprīlis
Svētdiena
Gundega, Terēze
+16.4 °C
daļēji mākoņains

Cilvēks. Daba. Mežs

Miervaldis Brodovs

Mežiem kā dzīvības izpausmei uz zemes ir vislielākā vērtība. Tā ir pašvērtība, kas ietver meža kā biocenozes daļas vērtību, kurā mežs ir galvenais skābekļa ražotājs pasaulē, uztver CO2 un putekļus, stabilizē gruntsūdeņu režīmu, novērš augsnes eroziju un veic neskaitāmas citas funkcijas. Arī cilvēks ir iekļauts šajā aprites ķēdē, tādēļ bez meža nevarētu eksistēt. Mežs kalpo cilvēku veselības stiprināšanai un atpūtai, tam ir arī estētiskā vērtība. Un kur nu vēl arī saimnieciskā nozīme.

Par to visu runājām, braucot uz Dvieti, kur biedrība “Dvietes vīnogas” sadarbībā ar audžuģimeņu biedrību “Muna sāta” rīkoja izzinošu pasākumu par mūsu zemes zaļo rotu -- mežu. Dviete jau izsenis ir lepojusies ar savu veco parku ar simtgadīgajiem kokiem. Jāteic, ka ik reizi, iebraucot šajā ciemā, vienmēr var atrast kaut ko jaunu un vēl līdz šim neredzētu.

Tā bija arī šoreiz. Sakārtota vecās skolas apkārtne, dzirnavu dīķī tūlīt tūlīt ziedēs ūdensrozes. Svētku laukumā kuplā skaitā rosās šo svētku galvenie dalībnieki -- bērni. Lai gan jāteic, ka interesanti bija mums visiem neatkarīgi no vecuma. Pat Čučumuižas leļļu izrāde “Meža mātes skola”, kuru turpinājām pārrunāt, arī baudot spēka zupu. Tad sekoja Meža klases atvēršana un sarunas ar galvenajiem cilvēkiem mežā -- mežsargu un medniekiem. Un kur vēl vizināšanās lepnajā zirgu karietē pa Dvietes parka celiņiem.

Savukārt parka estrādē Normundam Rutulim līdzi dziedāja un līksmojās gan bērnu vecāki, gan citi apmeklētāji, protams, arī bērni, jo viņus skubināja uz līdzdejošanu Mazā raganiņa. Un kur nu vēl mazā feja, kura pūta krāsainos burbuļus. Jācer, ka šajā krāsainībā mazajiem Latvijas pilsoņiem paliks atmiņā doma, kas caurvija svētkus -- cilvēks ir daļa no dabas un ir atkarīgs no tās. Ieejot mežā, cilvēks nokļūst gaišas enerģijas plūsmā, kura normalizē viņa iekšējo enerģiju un biolauku. Kokiem ir svarīga loma daudzu tautu mitoloģijā un reliģijā. Ne velti latviešiem svētkoki bija ozoli, svētvietas -- birzis, strauti. Mežs nozīmēja ne tikai mājvietu, svētvietu, tika veidoti arī koku horoskopi un meža veltes lietotas dziedniecībā.

Svētki saucās „Iemīlot mežu, Tu lielāks audz”. Augsim lieli, saudzēsim šo zaļo rotu un saglabāsim to mūsu nākamajām paaudzēm.