Biķernieku pamatskola atrodas Latgalē, Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā. Par to zina un runā pat Rīgā. Un šī izglītības iestāde mazajā ciemā lepojas ar skolēnu skaita pieaugumu atšķirībā no vairuma Latgales skolu. Turklāt šeit tiek īstenoti dažādi projekti, pateicoties kuriem skolēni kopā ar skolotājiem pabijuši daudzās valstīs.
Biķernieku pamatskolas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta otrajā pusē, kad Krivošejevas ciemā tika nodibināta pirmā tautas skola. Šajā skolā kā pirmais pedagogs darbojās Steļmana kungs. Biķernieku skola atradās Biķernieku ciemā, Ivana Radionova mājā, skola šajā vietā pastāvēja līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem, kad tika pārcelta uz Biķernieku pagastmājas telpām.
No 20. gadsimta 30. gadiem Biķernieku skolas nosaukums un darbības virziens tika mainīts atbilstoši vēstures gaitai: 1935.--1940. gads -- Biķernieku sešgadīgā skola, 1940.--1948. gads -- Biķernieku nepilnā vidusskola, 1948.--1950. gads -- Biķernieku septiņgadīgā skola, 1950.--1995. gads -- Biķernieku vidusskola, kopā 1995. gada -- Biķernieku pamatskola.
Diemžēl pēc Padomju Savienības sabrukuma iedzīvotāju un bērnu skaits valstī ievērojami samazinājās. Daudzi sāka pamest, pirmkārt, ciemus, cenšoties apmesties uz dzīvi pilsētā, kur tolaik bija lielākas iespējas atrast darbu. Sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos, kopš 1995. gada Biķerniekos darbojas pamatskola. Un nu jau gandrīz 30 gadus šeit mācās bērni līdz 9. klasei ieskaitot. Pirms dažiem gadiem skolas paspārnē sāka darboties bērnudārzs.
Runājot par jauno mācību gadu, jau tagad zināms, ka šajā izglītības iestādē mācīsies vairāk nekā 100 skolēni, turklāt saņemti vēl 25 pieteikumi no vecākiem, kuri vēlas bērnus sūtīt Biķernieku pamatskolā, -- lauku skolai tas ir izcils rādītājs un nākotne. Skolas direktors Aleksejs Mackevičs pirmām kārtām cer uz vietējiem -- novada bērniem. Turklāt jau tagad bērnudārzs ir pilnībā nokomplektēts. Pirmsskolas izglītību Biķernieku pamatskolā iegūst gandrīz 40 bērni un visi pēc tam turpinās mācības vietējā izglītības iestādē. Arī pilsētas skolēnu ar katru gadu Biķerniekos kļūst arvien vairāk, jo pilsētas izglītības iestādēs klasēs nereti ir trīsdesmit audzēkņi, un ne visi tik lielā kolektīvā spēj pienācīgi apgūt mācību programmu, kā rezultātā rodas problēmas, pasliktinās sekmes. Biķerniekos ir citādāka situācija. Šeit katrā klasē ir līdz 16 skolēniem, un tas nozīmē, ka skolotājam ir vairāk iespēju strādāt individuāli ar katru audzēkni. Līdz ar to mācību sekmes būtiski uzlabojas.
Turklāt skolēniem ir lielisks stimuls mācīties labāk. Katru gadu skolā tiek īstenoti dažādi projekti, kuru ietvaros var doties mācīties un gūt pieredzi citās valstīs. Un, ja daudzus pilsētas bērnus ar šādiem braucieniem nevar pārsteigt, tad lauku skolēniem, kuru vecāku ienākumi ir minimāli vai arī ģimene ir nelabvēlīga, pat brauciens uz netālo Rēzekni ir īsts piedzīvojums, kura dēļ var pielikt vairāk pūļu, lai apgūtu skolas mācību programmu.
Vēl viena programma, kas tiek īstenota Biķernieku pamatskolā, ir bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana izglītības procesā. Gandrīz katrā klasē ir kāds bērns, kuram ir diagnosticēts autisms vai kāda cita saslimšana. Padomju laikos šādus bērnus bija pieņemts sūtīt uz speciālām iestādēm, taču, kā rāda starptautiskā prakse, viņi var kļūt par sabiedrības daļu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Piemēram, Lielbritānijā cilvēki ar autismu strādā veikalu kasēs un lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Arī Biķernieku skolā vērojamas līdzīgas izmaiņas. Aleksejs pastāstīja, ka diezgan bieži pirmajā klasē sāk mācīties īpaši bērni, kuri pirms tam nav runājuši, bet 3.--4. klasē viņi jau dzied un deklamē dzejoļus. Galvenais ir īpaša pieeja, kā arī mīlestība un labestība. Un vislabākā uzslava direktoram un skolotājiem ir vecāku pateicība. Turklāt tas nodrošina arī papildu darba vietas, jo katram īpašajam skolēnam tiek nozīmēts asistents, kuram no sociālā budžeta maksā darba algu. Biķernieku pamatskolā ir arī olimpiāžu uzvarētāji. Saskaņā ar oficiālo statistiku 51% bērnu mācās "labi" un "teicami".
Savukārt vecāki ir atsevišķa sarunas tēma. “Mums ir vecāki -- mecenāti. Savulaik salūza mūsu skolas autobuss, bet maršruta autobusā nebija iespējams uzņemt visus bērnus. Un tad talkā nāca vecāki, kuri palīdzēja atvest bērnus no dažādām Augšdaugavas novada vietām, pat no Laucesas pagasta. Ne visi mūsu skolas audzēkņi ir no turīgām ģimenēm, un ziemā radās problēma ar ziemas apaviem. Bija nepieciešami aptuveni trīs desmiti apavu pāru. Audzēkņu vecāki savāca naudu un kādā no populārajām vietnēm nopirka nepieciešamos apavus, turklāt nevis lētus, bet gan zīmolu apavus. Mani dēli mācās Mārupē, bet tajā skolā, kur ir daudz turīgu vecāku, nekas tāds nekad nav noticis,” pastāstīja Aleksejs Mackevičs.
Arī ar pedagogu kadriem skolā problēmu nav. Pirmkārt, pietiek savu speciālistu, un šajā gadījumā runa ir ne tikai par skolotājiem, bet arī logopēdiem, psihologiem un citiem nepieciešamajiem darbiniekiem. Turklāt tie ir augsti kvalificēti speciālisti, kurus pie mums var saskaitīt uz pirkstiem. Otrkārt, tiek saņemti pieteikumi no skolotājiem, kuri ir gatavi uzsākt darbu Biķernieku pamatskolā, tostarp arī no Daugavpils pilsētas skolu pedagogiem.
Ar savu skolu lepojas ne tikai direktors, bet arī skolotāji. Mums izdevās aprunāties ar Oksanu Ročenko un Nadeždu Petroviču. Abām ir divas pedagoģiskās izglītības. Nadežda absolvējusi Filoloģijas fakultāti, kā arī pamatskolas nodaļu. Oksana ir ķīmijas un bioloģijas, kā arī sākumskolas skolotāja. Abas ir dzimušas, izaugušas Biķerniekos un absolvējušas Biķernieku skolu, kas tolaik vēl bija vidusskola. Abas sāka šeit strādāt pagājušā gadsimta 80. gados un dara to joprojām.
“Manā klasē ir 12 skolēni, tas ļauj man veltīt uzmanību katram. Klasē ir bērni ar īpašām vajadzībām, ar viņiem ir grūtāk, jo ir vajadzīga pavisam cita pieeja, jāgatavojas pēc divām programmām, bet mēs tiekam galā. Un ir prieks, kad viņi sasniedz labus rezultātus. Ja vēl ministrija palīdzētu -- mums ļoti nepieciešami metodiskie materiāli. Gatavojoties stundām, katru dienu līdz vēlai naktij meklēju nepieciešamos materiālus, tas prasa neiedomājami daudz laika,” par savu darbu pastāstīja Nadežda Petroviča.
“Manā klasē ir 15 bērni, viņi tikko pabeidza pirmo klasi. Es šeit strādāju gandrīz trīsdesmit gadus, un redzu, kā skola pēdējos gados ir uzplaukusi, tai ir veikts lielisks remonts. Ir viss nepieciešamais aprīkojums, tostarp datori un interaktīvās tāfeles. Bērnu skaits ir pieaudzis. Ja pirms pieciem gadiem klasēs bija pieci bērni, tad tagad jau 12 un vairāk audzēkņi. Skolai ir arī projekti, ko raksta mūsu direktors. Ziniet, lielāko dzīves daļu neesmu bijusi nekur tālāk par Daugavpili, bet tagad kopā ar bērniem esmu apceļojusi gandrīz visu Eiropu,” ar lepnumu stāsta Oksana Ročenko.
Abas skolotājas cer, ka turpmāk būs vēl labāk. Gribētos, lai nebūtu jāaizpilda tik daudz dažādu papīru, būtu vairāk izglītojošas literatūras un, protams, ministrijas un vietvaras sapratnes. Skola vienmēr ir atvērta ikvienam. Lai saņemtu sīkāku informāciju, var ierasties skolā, personīgi sazināties ar direktoru.
Cilvēki saka -- kamēr ciemā ir skola, tam ir nākotne. Tiklīdz skola tiek slēgta, ciems nomirst. Un viņiem, iespējams, ir taisnība. Skola -- tie ir bērni, turklāt tā piedāvā arī darba vietas. Un Biķernieku pagasta iedzīvotāji ir pārliecināti, ka ar šādu direktoru skola turpinās dzīvot, tātad dzīvos arī Biķernieki.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Biķerniekos skolēnu kļūst vairāk " saturu atbild ''Latgales Laiks'".
