Šobrīd pašvaldība veic iepirkumu skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai jaunajā mācību gadā. Kā viens no kritērijiem piedāvājumu izvērtēšanā ir izvirzītas izvēles iespējas jeb "zviedru galda” organizēšana. Tomēr šis jauninājums satrauc dažus vecākus, kuri baidās, ka viņu bērns var palikt neēdis vai neizvēlēsies pilnvērtīgu ēdienu.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš „Latgales Laikam” atzina, ka, piedāvājot skolēniem pusdienās izvēles iespējas jeb kaut ko līdzīgu „zviedru galdam”, Daugavpils skolās tiks mēģināts uzlabot ēdināšanas kvalitāti un samazināt zaudējumus.
Valsts bija solījusi atbalstu skolēnu ēdināšanai, laika gaitā paredzot brīvpusdienas arī 5., 6. un 7. klašu izglītojamajiem. Diemžēl pagaidām tiek finansēti tikai 50% no 1.--4. klašu izglītojamo ēdināšanai nepieciešamajām izmaksām. Pārējie izdevumi -- līdzfinansējuma nodrošināšana 1.--4. klasei, 100% ēdināšanas izmaksu segšana 5.--12. klašu grupās, kā arī atbalsta pasākumi bērnudārzos gulstas uz pašvaldības pleciem.
Pērn pašvaldība saglabāja bērnu ēdināšanai 2,15 eiro, bet bez vecāku līdzfinansējuma. Tagad valsts ir noteikusi ēdināšanas izmaksas 3,09 eiro apmērā, bet tā arī nav palielinājusi savu finansējuma daļu skolēnu ēdināšanai, norādīja pašvaldības vadītājs.
Tā kā sadārdzinājums skolēnu ēdināšanai mēnesī ir aptuveni 100 000 eiro, pašvaldība bija spiesta sākt meklēt risinājumus. Vecāku aptaujas gaitā tika konstatēts, ka bieži vien veidojas situācijas, ka bērniem tiek piedāvāts kaut kas tāds, ko viņi nevēlas ēst. Rezultātā ēdiens tiek izmests miskastē, tādējādi nelietderīgi izmantojot pašvaldības piešķirto finansējumu skolēnu ēdināšanai.
Runājot par vecāku līdzfinansējuma ieviešanu skolēnu ēdināšanai, tika nonākts pie atziņas, ka labākais no variantiem, ko ieteica gan eksperti, gan speciālisti, par ko tagad sākts runāt arī Zemkopības ministrijā, bija tā saucamie „zviedru galdi”, kas paver skolēniem ēdiena izvēles iespējas. Šādas pieejas īstenošanai, iespējams, var nākties pagarināt starpbrīžus, lai bērni paspētu gan izvēlēties ēdienu, gan paēst. Tomēr pie šādas pieejas ir lielāka varbūtība, ka skolēns izvēlēto ēdienu arī apēdīs.
Patlaban ēdinātājiem ir izsludināta iepirkuma procedūra, jo ir beigušies iepriekš noslēgto līgumu termiņi. Lai saprastu, no kādiem resursiem finansēt ēdināšanu, viens no kritērijiem ir cena. Otrs atlases kritērijs būs skolēniem piedāvātās ēdiena izvēles iespējas no ēdienu dažādības.
Produktiem jābūt kvalitatīviem
Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Līvija Jankovska piebilda, ka pieteikšanās konkursiem noritēs līdz nedēļas beigām un cerams, ka tiem būs pieteikušies ēdinātāji, kas būs gatavi īstenot šo jauno ēdināšanas principu, piedāvājot vismaz divus pamatēdienus, kas atbilst nepieciešamajam kaloriju, barības vielu un vitamīnu daudzumam.
Lai ēdiens būtu pietiekami kvalitatīvs, konkursa noteikumos ir fiksēts arī maksimālais virspeļņas apmērs, ko ēdinātājs nedrīkst pārsniegt. Citiem vārdiem sakot, cik naudas ir jānovirza produktu iegādei un cik par paveikto darbu ir tiesīgs paturēt ēdinātājs.
Sākumā kāds var palikt arī neēdis
Savukārt Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova atzina, ka sākumā Daugavpils skolās "zviedru galdu” plānots organizēs skolēniem, sākot no 5. klasēm. Daļā mācību iestāžu šādu pieeju varētu izmēģināt arī sākumskolā.
Pēc Izglītības pārvaldes vadītājas teiktā, šāda pieeja skolēnu ēdināšanā neesot nekas jauns, līdzīgi skolēnu ēdināšanas process tiekot organizēts arī Igaunijā un Somijā, par ko Izglītības pārvaldes darbinieki pārliecinājušies paši.
Savukārt, kas attiecoties uz to, ka kādam tikšot „trīs kotletes, bet kādam palikšot tikai auksti kartupeļi”, tad šeit lielu lomu spēlēšot arī sabiedrības audzināšanas un kultūras jautājums. Skola var būt tā vieta, kur izglītojamajiem, izņemot zināšanas, tiek iemācīts arī veselīgi ēst un cienīt klasesbiedrus.
Daugavpilī jau patlaban ir skolas, kurās ir izmēģināts likt galdā katliņus ar ēdienu, lai bērni paši varētu sev ielikt porcijas. Ir bijuši arī gadījumi, kad tie, kas atnāk pēdējie, paliek neēduši. Te būs darbs arī klašu audzinātājiem -- sekot tam, lai izglītojamie nepaliktu neēduši.
Šāda pieeja skolēnu ēdināšanā, pēc Isupovas domām, ir solis uz priekšu. Tam būs arī audzinošs moments, tāpēc nav pārāk jāuztraucas, ka sākumā kāds var palikt neēdis. Iespējams, ka sākumā būs visādi, būs daudz sūdzību. Taču tā ir ierasta lieta, ka katrs jaunievedums nāk caur patīk/nepatīk, bet beigās viss tomēr būs labi, solīja Marina Isupova.
Komentāri