Nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija negatīvi ietekmē ne tikai pilsētas, bet arī valsts attīstību. Taču arī šajos sarežģītajos apstākļos uzņēmumi, kas darbojas Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, strādā ļoti labi. To pavēstīja Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
“Patiesībā šādas sarežģītas situācijas liek domāt, rīkoties un meklēt risinājumus. Un mūsu uzņēmēji, ar lepnumu varu teikt, ir ļoti aktīvi un risina problēmas daudz veiksmīgāk nekā varētu gaidīt. Piemēram, paskatieties uz tiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Latgales SEZ, es runāju par uzņēmumu grupu, tur viss ir ļoti labi: jauni projekti, jaunas investīcijas, jaunas darba vietas, tirgus attīstība, tas ir, uzņēmēji atrod risinājumus. Kopumā, paskatoties jaunāko statistiku, tad investīciju ziņā Latgalē pēdējā pusotra gada laikā esam starp vadošajiem reģioniem valstī. Es tagad runāju par privātajām investīcijām,” sacīja Jānis Lāčplēsis.
Vienlaikus viņš atzīst, ka šie sasniegumi nav “nokrituši no debesīm”, bija ilgs un rūpīgs sagatavošanās posms. Jau agrāk, pirms dažiem gadiem, šos jautājumus palīdzēja risināt arī pašvaldības, īstenojot dažādus projektus, kas bija vērsti uz uzņēmējdarbības vides infrastruktūras uzlabošanu. Taču ir pienācīgi jānovērtē uzņēmēju pūles, kuri nesēdēja, rokas klēpī salikuši, bet aktīvi meklēja atbalsta sviras un finansējuma avotus. Un viņi joprojām aktīvi strādā šajā virzienā.
“Šobrīd beidzas iepriekšējais posms, un jau aktīvi tiek iesniegti pieteikumi jaunam periodam, šajā procesā piedalās arī Daugavpils uzņēmēji, parādās jauni klienti arī citviet Latgalē,” turpināja Jānis Lāčplēsis.
Taču šajā medus mucā ir arī darvas karote. Nesen Jānis Lāčplēsis iepazinās ar Latgales lielāko nodokļu maksātāju Top 20. Pirmās vietas šajā sarakstā ieņem valsts iestādes, proti, slimnīcas. “Patiesībā, kas tas par uzņēmumu? Slimnīcas sniedz pakalpojumu, kas tiek apmaksāts galvenokārt no valsts budžeta. Un ar pamatīgu atpalicību seko tiešām uzņēmumi, piemēram, Daugavpils firma „Ingrid A” un Līvānu uzņēmums „Light Guide Optics International”, kura ražošanas apjoms ir vairākkārt audzis, pēdējā gada laikā -- par 47%. Viņi ir sasnieguši līderpozīciju pasaulē ar SAVU produkciju. Tās ir augsto tehnoloģiju medicīnas iekārtas,” ar informāciju dalījās Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs.
Vidējā darba alga ir augusi, apgrozījums aug, bet inflācija joprojām ir priekšā. Ko darīt? Jānis Lāčplēsis ir pārliecināts, ka šajā gadījumā nepieciešamas lielas investīcijas, lieli projekti, lai algās un nodokļos līderes būtu nevis slimnīcas, bet ražotāji. Aktīvāk jāstrādā ar Eiropas fondiem, tostarp Kohēzijas fondu. Ir publiska nauda, ko Eiropa piešķir atpalikušajiem reģioniem, lai tie attīstītos. Latgale kopumā ir Eiropas Savienības atpalikušākais reģions, ja skatās IKP uz vienu iedzīvotāju. Bet problēma ir tā, ka Eiropā visa Latvija skaitās reģions, jo valstī nav reģionālās politikas. Sanāk, ka mēs vienkārši neizmantojam sniegtās iespējas.
"Tam vajadzētu būt politiskam lēmumam. Pēdējā brīdī tika veiktas izmaiņas -- plānoto piecu Latvijas reģionu vietā nolemts piedalīties kā vienam. Protams, jo pretējā gadījumā Rīga un Rīgas reģions no Kohēzijas fonda vispār neko nevarēs saņemt, jo tur jau tā IKP ir virs Eiropas vidējā līmeņa. Interesantākais ir tas, ka mēs zaudējam lielu naudu. Paskaidrošu. Pārējos valsts reģionos rādītāji ir katastrofāli, un, ja mēs sadalītos piecos reģionos, kā bija plānots iepriekš, tad nākamajā plānošanas periodā Rīgas reģions nesaņemtu neko, bet citi reģioni saņemtu ievērojami vairāk Kohēzijas fonda līdzekļu nekā tad, ja nauda arī turpmāk tiks piešķirta vienam reģionam — Latvijai,” pastāstīja J. Lāčplēsis.
Lēmums par Latvijas sadalīšanu vairākos reģionos Eiropas līmenī būtu jāpieņem valdībai, taču, acīmredzot, jaunā valdība šo jautājumu neskatīs, kas nozīmē, ka, sākot ar 2028. gadu, mēs joprojām būsim tādā pašā situācijā, kādā dzīvojam jau daudzus gadus, zaudējot ievērojamus līdzekļus. Līdz ar to Rīgas reģions turpinās aktīvi attīstīties un saņemt līdzekļus no Kohēzijas fonda, savukārt pārējie reģioni atkal paliks pie sasistas siles.
