Pēdējā laikā ļoti aktuāla kļuvusi tēma, kas saistīta ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) darbību. Daži uzņēmēji runā par LSEZ pozitīvo lomu viņu biznesa attīstībā, savukārt citi interesējas par tās darbību, uzdodot jautājumus par šo struktūru un tās funkcijām. Lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, uz laikraksta „Latgales Laiks” redakciju uzaicinājām Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi.
-- Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kādas ir tās funkcijas?
-- Šīs ekonomiskās zonas galvenais uzdevums ir palīdzēt biznesa attīstībai. Ja uzņēmējdarbība neattīstīsies, tad par reģiona attīstību nav vērts pat runāt. Līdz šim par galvenajām Latgales priekšrocībām uzskatījām labu infrastruktūru, tuvo robežu ar Krieviju, kā arī kvalificētu un ne pārāk dārgu darbaspēku. Kas no tā ir palicis pāri? Robeža vairs nav pluss, bet gan kļuvusi par mīnusu, arī par lētu un kvalificētu darbaspēku pagaidām var aizmirst. Darba devēji sūdzas tieši par kvalificētu darbinieku trūkumu, kuriem viņi ir gatavi maksāt labas algas, taču tādu vienkārši nav. Un, visbeidzot, infrastruktūra. Ko mēs varam piedāvāt uzņēmējiem, atšķirībā no tām pašvaldībām, kurām ir osta? Un ja šai ostai ir arī brīvās ekonomiskās zonas statuss? Mums ir grūti ar viņiem konkurēt, mums vienkārši nav ko piedāvāt. Tāpēc sākām domāt, kā šeit radīt atvieglotus apstākļus uzņēmējiem viņu biznesa attīstībai.
-- Un ko jūs darījāt?
– Izmantojām visas iespējas un instrumentus. Rakstījām projektus un sākām celt industriālās ēkas, attīstīt industriālās teritorijas par Eiropas fondu līdzekļiem. Proti, investori varēja ienākt šajās telpās, neieguldot savu naudu remontā, bet gan novirzot to sava biznesa attīstībai. Un mēs redzējām, kā tas viss notika. Tolaik pie mums atnāca „Ziegler” un „Axon Cable”. Ienāca metālapstrādes uzņēmumi, izmantojot to, ka arī iekārtu iegādei bija iespējams saņemt Eiropas fondu naudu. Tagad tā vairs nav. Šobrīd ir palikušas telpas. Viena lieta ir tad, ja vispirms investē telpu celtniecībā un pēc tam ražošanas attīstībā, un cita, ja īrē modernas un visām prasībām atbilstošas telpas, un tas jau ir liels pluss. Šo iespēju nav citām pašvaldībām. Protams, ostu priekšrocības ir joprojām, daudzas kravas tiek nogādātas uz turieni.
-- Vai ir vēl kādas grūtības?
-- Lidostas trūkums, es pat nerunāju par pasažieru, bet gan par kravas lidostu, arī ir milzīgs mīnuss. Viļņas lidosta atrodas 200 kilometru attālumā, nav tuvāk arī Kauņa un Rīga. Proti, kāpēc investoram ieguldīt līdzekļus mūsu reģionā, ja ir iespējas to izdarīt tuvāk ostai vai lidostai. Situācija Latgalē kļuva arvien sliktāka. Bija Latgales programmas, bet tik ievērojamas investīcijas, kas mainītu situāciju, nebija iespējams sagaidīt. Tāpēc mēs izteicām priekšlikumu – ja nevar ar naudu, tad radīsim apstākļus. Mēs ierosinājām izveidot Speciālo ekonomisko zonu Latgalē. Mēs jau bijām redzējuši līdzīgu organizāciju Polijā, paskatījāmies, kā tā darbojas, pielāgojām to mūsu apstākļiem, un mums tika dota šāda iespēja. Uzņēmējs, kurš šeit iegulda, strādā, viņš saņem ievērojamus nodokļu atvieglojumus: galvenokārt īpašuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Un tas darbojās. Nāk uzņēmēji, kuri vēlas attīstīties un strādāt ar peļņu. Principā jebkura investīcija attīstībā ir tiesības saņemt atvieglojumus, un par to nekas nav jāmaksā. Jūs vienkārši reģistrējat ieguldījumu, uzrādāt to, pareizi noformējat dokumentus un iegūstat šīs tiesības, kuras varat izmantot 30 gadus. Tas mūs vismaz nostādīja vienā līmenī ar tiem reģioniem, kur arī ir speciālās ekonomiskās zonas.
Cita lieta, ka šai zonai ir jāstrādā, un tās darbā jābūt kaut kādiem resursiem attīstībai. Jāteic, ka pirmais gads bija ļoti smags. Mēs sākotnēji noteicām principu, ka neņemam naudu no uzņēmumiem, kuriem ir brīvās ekonomiskās zonas statuss. Pašvaldības „sametās”, runa ir par minimālām summām, lai apmaksātu speciālistu darbu un tā tālāk. Pirmajos gados dokumentācijas sagatavošana un izstrāde notika diezgan sarežģītos apstākļos. Un tikai pirms trim gadiem tika nolemts piešķirt valsts līdzekļus SEZ darbībai. Pirmo finansējumu saņēmām pirms diviem gadiem. Un es esmu pateicīgs Latgales plānošanas reģiona speciālistiem, kuri uz saviem pleciem iznesa šo smagumu, par pusslodzi veica milzīgu darba apjomu, palīdzēja un „izvilka” šos projektus.
-- Bet ir arī Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona. Vai jūs esat konkurenti? Kāpēc Latgalē ir divas SEZ?
-- Šajā ziņā nav nekādu problēmu. Ja jūs saņemat atvieglojumus Latgales SEZ, jūs nesaņemat atvieglojumus Rēzeknes SEZ. Atšķirība ir tāda, ka Latgales SEZ ir visa reģiona teritorija, izņemot Rēzekni. Un mūsu gadījumā uzņēmējs izvēlas, kur viņš vēlas attīstīties, kur vēlas investēt. Rēzeknes zonā ir jānokļūst, jātiek līdz sava iecirknim, un tikai tad jūs varat tur attīstīties, turklāt -- tikai tur. Bet kāpēc viņiem atņemt statusu? Rēzeknes SEZ ir savas tradīcijas, tā darbojas jau 20 gadus, attīsta savu teritoriju. Latgales SEZ nav tādas savas teritorijas, ir Latgales teritorija, uz kuru attiecas atvieglojumi saskaņā ar likumu. Uzņēmēji var izvēlēties privāto, valsts zonu, kā viņam ērtāk. Turklāt Latgales SEZ finansēšanā piedalījās arī Rēzeknes pašvaldība, jo saprata, ka daļa Rēzeknes nonāca Latgales SEZ, bet pārējā Rēzeknes daļa arī var attīstīt uzņēmējdarbību, saņemot nodokļu atvieglojumus.
– Pastāstiet, lūdzu, mazliet vairāk par uzņēmumiem, kas strādā LSEZ?
-- Mums ir lieli uzņēmumi, kas darbojas pasaules tirgū. Tiem nepietiek ar vietējo un pat Baltijas tirgu. Neskatoties uz pandēmiju, karu Ukrainā un citām krīzēm, tie spēja attīstīties un pavirzīties tālu uz priekšu. Piemēram, augsto tehnoloģiju sektors, elektronikas, elektronisko plašu ražošana. Tas, ko ražo „Pulsar Optics”, ir augstākās tehnoloģijas, un tā ir tieši VIŅU produkcija. Un es dzirdu atsauksmes, ka tie ir augstākās pasaules klases produkti. Viņi ir apmierināti ar apstākļiem, kas tiek šeit piedāvāti. SIA “Light Guide Optics International” Līvānos ražo pasaules līmeņa medicīnas iekārtas. Uzņēmums paplašina sortimentu, turpina pilnveidot savas zināšanas, paplašina produktu klāstu. Ir arī citas nozares, kurās viņi plāno kļūt labākie pasaulē. Uzņēmuma rīcībā esošā bāze ļauj visai ambiciozi raudzīties nākotnē. Ir arī citi ļoti labi uzņēmumi, kas ienākuši pasaules ražošanas tirgū. Mēs jau no paša sākuma skatījāmies, kā paplašināt ģeogrāfiju. Ir uzņēmumi, kas ienākuši Balvos, Krāslavā, citās reģiona pilsētās un novados. Tagad ir interese par Ludzu. Tiesa, mazpilsētās ir problēmas ar darbaspēku.
-- Ko tālāk? Kāda ir turpmākā attīstība? Vai gaidāmi jauni uzņēmumi?
-- Protams, mēs vēlētos, lai ienāk jauni uzņēmumi, bet ko mēs varam tiem piedāvāt? Bijušo rūpniecisko ēku graustus? Ja mums būtu vismaz līdzena vieta ar izbūvētām komunikācijām… Bija jaunu ražošanas ēku celtniecības programma, kas tika īstenota iepriekšējā plānošanas periodā un turpināsies arī jaunajā periodā. Bet kur ir šie korpusi? Teritorija iepretī „Ziegler” tika pārdota, dod Dievs, lai tā attīstītos. Tur, Spaļu ielā, plānojām uzbūvēt jaunu ražošanas korpusu, taču tas tā arī netika uzcelts. Ja projektu sāksim īstenot tagad, ēka tiks uzbūvēta tikai pēc pāris gadiem. Tādējādi šodien mums pat nav ko piedāvāt jaunam investoram, vismaz Daugavpilī. Pēdējo četru gadu laikā ir pabeigti tikai vecie projekti, turklāt ne visi. Ļoti ceru, ka tomēr saņemsim naudu „Altop” projekta īstenošanai (industriālais parks Locikos). Jā, šis projekts ir diezgan dārgs, 22 miljoni eiro, bet mums tas ir vajadzīgs. Es jau stāstīju par Kohēzijas fondu un nepieciešamību Latviju sadalīt vismaz divos reģionos, lai saņemtu daudz vairāk Eiropas fondu līdzekļu Eiropas Savienības atpalikušo reģionu attīstībai. Runa ir par miljardiem eiro. Tas ir, „Altop” nepieciešamie 22 miljoni eiro ir piliens jūrā. Taču līdz šim mūsu valdība šo soli nav spērusi. Un šinī gadījumā ir kaitinoši, kad Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā kandidāti sola attīstīt reģionus, bet pēcāk, sēžot Ministru kabinetā, balso pret.
Visi, kas interesējas par LSEZ darbu, sīkāku informāciju var iegūt, sūtot pieprasījumu uz e-pastu lsez@latgale.lv vai zvanot uz tālruni 26511047.
