Šī vasara kļuvusi par īstu pārbaudījumu gan pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Ieilgušo nogurdinošo svelmi dažkārt pārtrauc vai nu pēkšņas vēja brāzmas ar īslaicīgām lietusgāzēm, vai arī sīks lietutiņš, un tad atkal ir zilas debesis un spoža saule. Un, ja dažiem cilvēkiem šāda situācija sagādā vienīgi nelielu diskomfortu, tad citiem tas ir izdzīvošanas jautājums. Jo ilgstošs nepārtraukts karsts un sauss laiks rada veselu virkni problēmu.
Saule izkaltē itin visu
Skopās ūdens lāses no debesīm var uzskatīt par Dieva asarām, kas nemaina kopumā visnotaļ bēdīgo situāciju, jo laiku pa laikam uznākušais lietus nesamitrina zemi tiktāl, lai augi tajā spētu pilnvērtīgi attīstīties un dot ražu. Dažviet leknās palieņu pļavas tagad atgādina izdegušu stepi vai pat tuksnesi. Nedaudz parokot zemi, redzams, ka zem lietus samērcētās plānas kārtas tā ir sausa un pelēka, gluži kā pelni. Kā mūsu laukos un dārzos izdzīvo dārzeņi, augļi un citi zaļumi? Nesen avīze "Latgales Laiks" rakstīja arī par siena sagatavošanas problēmām Latgales reģionā un Latvijā.
Dzīvojot privātmājā, ir labi, ja tuvumā ir ūdenstilpe -- upe, ezers vai vismaz dīķis vai grāvis ar dzīvinošo valgmi, lai var aplaistīt dārzu. Bet ūdens līmenis ūdenskrātuvēs ir strauji krities, un dažas no tām ir pat izžuvušas. Šī situācija radījusi daudzas problēmas, tostarp mājlopu īpašniekiem, kuriem dzīvnieki ir regulāri jādzirdina. Bet ja saimnieka ganāmpulkā ir desmitiem vai simtiem lopu? Tam ganībās ir speciāli aprīkotas vietas – ūdens mucas ar dzirdinātavām.
No paša šī gada dārzkopības pieredzes Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta piemājas saimniecībā "Granstkalni": āboli un bumbieri karstumā birst zemē, ķiršu, plūmju un Kaukāza plūmju nav nemaz, to ziedkopas sabojāja pavasara salnas, arī ērkšķogu krūmi ir tukši, upeņu raža – uz pusi mazāka, un tikai sarkanajām jāņogām, šķiet, saule un sausums nekaitē. Citās piemājas un zemnieku saimniecībās situācija ir nedaudz atšķirīga, taču kopējā aina ir visai bēdīga.
Taču ir kultūras, kurām šādi laikapstākļi ir labvēlīgi un veicina ātrāku nogatavošanos, piemēram, tomāti, saulespuķes, arbūzi un melones, ko daži mūspuses iedzīvotāji audzē.
Ne puķu, ne gliemežu
Augšdaugavas novada Salienas pagasta Faļtopu ciema iedzīvotājs Mihails Kusanovs sacīja, ka karstais laiks ir būtiski mainījis dažu cilvēku dzīvi: “Šoreiz nerunāšu par turīgākiem lauciniekiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem. Neskatoties uz visām likstām, kas radušās laika apstākļu dēļ, ja ir līdzekļi, viņiem tomēr ir iespēja izdzīvot. Bet ir cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem vai pavisam bez tiem. Šie iedzīvotāji vasarā parasti pārdod meža veltes -- sēnes, ogas, dažādus ārstniecības augus, slotas un pat gliemežus, šādi nopelnot naudu iztikai.”
Mihails pastāstīja, ka apkaimē ogu tikpat kā nav, tāpat arī sēņu. Iepriekšējos gados iedzīvotāji šīs meža veltes pārdeva uzpircējiem, kuri šeit regulāri iegriezās.
Vēl šīs vasaras sākumā gan Faļtopu ciema, gan citu novada pagastu un ciemu iedzīvotāji vāca gliemežus. Smagi strādājot, daždien izdevās savākt 10 vai pat 20 kilogramus eksotiskā produkta un tādējādi nopelnīt labu naudu. “Taču karstajā laikā gliemeži pazuda, ierakās zemē, paslēpās dažādās spraugās un vairs nerādās. Tomēr bez šīs delikateses vēl var iztikt, bet ko lai iesāk bez puķēm?” jautā Mihails.
Nesen viņš ar sievu Aglaidu nosvinēja zelta kāzas. Kaimiņš, gribēdams iepriecināt jubilārus, nolēma savākt savvaļas puķu pušķi, ko vasaras vidū var viegli izdarīt – visur ir papilnam lauku puķu košiem un smaržīgiem ziediem. Bet, iegājis laukā un paskatījies apkārt, kaimiņš secināja, ka uzdāvināt lielu un skaistu pušķi zelta kāzu jubilāriem nebūs iespējams.
“Šovasar lauku puķes zied pieticīgi, un tas var novest pie ļoti nopietnām sekām -- bišu iznīkšanas vai slimībām. Kā lai tās ievāc nektāru? Protams, nektāru var ievākt arī no citiem nektāraugiem, tomēr labāk ir tad, ja ir liels to sortiments, īpaši vasaras vidū,” skaidro Mihails.
Ar Mihailu vienisprātis arī pieredzējušais biškopis, daugavpilietis Vasilijs Davidovs, kurš bitenieka amatu māca arī citiem: “Satraukumam ir pamats, bet, izņemot vasaras puķes, būs arī virši, kā arī rapsis, āboliņš un citas tehniskās kultūras, no kurām bites varēs ievākt nektāru. Bet svarīgākie tām, protams, ir tradicionālo augu ziedputekšņi – gluži kā cilvēkam maize un gaļa.”
Vasilijs uzskata, ka pašreizējie laikapstākļi ir ļoti nelabvēlīgiem bitēm.
Ne no kā nebaidās
Vai mežā ir ogas un sēnes, visuzskatāmāk parāda tirgus sortiments. Tiklīdz tās nonāk uz letes, klāt laiks doties uz mežu. Lai gan ir bijuši gadi, kad sēnes „slēpās” no cilvēkiem līdz pat vasaras beigām un pat rudens sākumam, un tad sāka augt tik strauji – pļauj kaut ar izkapti.
Šajā laikā jau vajadzētu būt meža ogu pārpilnībai, bet, redzot to piedāvājumu Daugavpils centrāltirgū, tā nebūt nav. Pēc pārdevēju teiktā, melleņu gandrīz nav, avenes ir, taču pamaz un sīkas. Brūkleņu un dzērveņu laiks vēl nav pienācis. Un vai tās būs?
Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Silenes ciema iedzīvotāja Irina Ļeonoviča ir ilggadēja un kaislīga ogotāja un sēņotāja. Irina ar grozu vai kanniņu rokā viena pati droši dodas meža biezoknī, kur, slēpjas ne tikai meža veltes, bet var sastapties ar čūskām, vilkiem un, iespējams, arī lāčiem. Reizēm Irina pat satiek bēgļus: “Es no viņiem nebaidos. Bēgļiem ir savas problēmas, un es šos cilvēkus neinteresēju. Arī dzīvnieki mani nebiedē. Pie meža esmu pieradusi kopš bērnības, labi pazīstu visu apkaimi. Cik sevi atceros, man patika lasīt ogas un sēnes. Tomēr šis gads meža velšu vācējiem ir pagalam neveiksmīgs.”
Irinas izbērusi uz letes nelielu aveņu kaudzīti. Dienas laikā viņai izdodas salasīt vien 2--3 litrus. Bet par kādu cenu? Mokošs karstums, sutoņa, dunduri un mušas, kā arī liela varbūtība uzmīt čūskai vai satikt kādu citu nedraudzīgu meža iemītnieku. Tāpēc 200 gramu glāze garduma maksā pusotru eiro, litrs -- 7 eiro 50 centus. Šķiet dārgi, bet seniore pastāstīja, ka, piemēram, tādu pašu glāzi meža zemeņu citi tirgotāji pārdeva par 3 eiro, tas ir, 15 eiro litrā. Līdz šim šādu cenu nav bijis. Tāpat ir ar sēnēm -- par nelielu kaudzīti prasīja 5 eiro.
Irina Ļeonoviča līdz šim tirgū redzējusi tikai nedaudz gaileņu, bet pirms dažām dienām -- pat apšu bekas, ko šajā karstajā un sausajā vasarā var uzskatīt par sensāciju.
“Mūsu pusē, pierobežas zonā, kur parasti meklēju sēnes un ogas, sēnes vēl neesmu redzējusi. Tas ir mans hobijs: gribu – eju, negribu – neeju. Bet par dārzu, kurus es vienmēr stādu, ir jārūpējas. Ravēšana nav problēma, bet, lai to aplaistītu, vajag veselību, pacietību un ūdeni. Nelielais dīķītis atrodas tālu no dārza, turklāt tas ir izžuvis, dibenā -- dubļi. Nekur citur ūdeni nevar dabūt. Nav ar ko laistīt dārzu, bet vajag. Citādi viss izdegs. Es gaidu lietu kā debesu dāvanu un katru dienu lūdzu Dievu, lai sūta valgmi,” saka Irina.
Vai maksa par bezatbildību?
Astoņdesmit piecus gadus vecais Mežciema iedzīvotājs Vladimirs Matvejevs teic, ka savā garajā mūžā nekad vēl nav dzīvojis tādā peklē, kā viņš dēvē šīgada neizturami karsto un sauso vasaru: “Viens gudrs cilvēks man nesen teica, ka šāda elle turpināsies vēl 2--3 gadus, pēc tam klimats normalizēsies. Piemēram, esmu kalsns, enerģisks un joprojām fiziski izturīgs cilvēks, bet kā ir astmas un sirds slimniekiem? Viņi taču ir par mata tiesu no nāves."
Vladimirs teic, ka karstums nav nejauša parādība, kas tiek uzskatīta par klimata katastrofu, bet gan augstāku spēku atmaksa cilvēkiem par barbarisko, patērniecisko un nepārdomāto attieksmi pret planētu, dabu un tās iemītniekiem. Un pašiem pret sevi.
Pensionārs katru gadu, arī šajā sezonā, dodas sēņot un ogot uz savām vietām, taču šogad vēl neko nav atradis, jo viss ir izdedzis. Vladimiram Matvejevam ir neliels sakņu dārzs, taču arī tas sagādā problēmas. Vladimira māju ieskauj mežs, tāpēc nejūt ne vēja pūsmiņas, ne dzestruma, dzīvo kā uz sakarsētas pannas. Turklāt auglīgas zemes vietā visapkārt ir smiltis. Tāpēc dārzs ir pastāvīgi jālaista, ko saimnieks arī dara.
Svelmaino karstumu nespēj izturēt ne tikai dārza augi, bet arī savvaļas krūmi un pat koki, kas acīmredzami kalst dedzinošās saules staros. To lapas pārvēršas sarkanbrūnos putekļos. Šādu ainu var redzēt daudzviet reģionā.
Bet ir cilvēki, tostarp arī es, kuriem karsts un saulains laiks ir ideāls komfortablai dzīvei. Nedzīvojam taču Āfrikā, kur visu gadu ir karsts un silts. Mēs labi zinām bieži vien kaprīzos un nemīlīgos Baltijas laikapstākļus, īpaši ar ilgstošajām un apnicīgajām lietavām, kas, tāpat kā karstums, var turpināties ļoti ilgi. Un kā gan lai tādā pelēcībā un drēgnumā neatceras šīgada karsto vasaru ar svelmaino sauli, peldvietām un pludmalēm. Rudens jau vairs nav aiz kalniem…
