Kod pasoku vuordu Preili, cylvāki nu Rēzeknis apleicīnis gondreiž vysod maņ pavaicoj – a kai pareizi: Preili ci Praili? Agruok es atbiļdieju puorstuostūt filologeju, a piečuok jau atsacieju na tīšai, bet paralelai. Ka na tikai vīta skaiškoj cylvāku, bet vēļ vaira cylvāki skaiškoj vītu!
Nazkaidi hipeji. Studenta godūs beju Preiļūs, kur ekskurseju vadeituojs stuostēja, ka vītejuos piļs pādejī saiminīki beja Hipeji. Es puorvaicuoju, jis atsacēja, ka tys ir normals uzvuords aba pavuorde – ir tok krīvim taida interesanta dzejneica Zinaida Hipiusa i tt.
Nu 1904. goda leidz Pyrmuo pasaulis kara beigom Preiļūs par prāvestu beja eistyns žemaits Pīters Bružs. Juo laikā bazneica sajēme duovynuojumā 33 desetinys zemis, kuru „dowynoja Preiliu baznicai muižas ipašniks kg. Gippijs”1. Gazetys roksta, ka Gipijus te saimnīkuojs vēļ 1920. godā, bet šmukuo piļs i daudzi kas cyts jau beja atsovynuots par lobu vaļstij2.
Prāvesta Bruža laikā Preiļu bazneicai „uzklāja jaunu cinkota skārda jumtu. Koka grīdas vietā ielika cementa flīzes, bet pie dievnama durvīm galā un sānos ierīkoja tēstu akmeņu kāpnes. Šos smagos akmeņus veda no Viškiem”3.
Īsuokumā bazneicuos beja poda, akmiņu voi ceglu greidys. Piečuok plāsta kūka, tod kūka dieļu, kuru vītā suoka kluot flīzis. Tuos vītejī sauce par tāfeleitem, pliteņom, cementa gaļdenim i c. Preiļu bazneicā flīžu greida tyka īkluota, finansiali pīpaleidzūt kundzišam Gipiusam. Tymūs laikūs latgalīši eisti nalītuoja skanis h i f.
Svātku dīna maja mienesī. Latgolā Muotis dīnu tai rikteigi pyrmū reizi suoka svinēt Preiļūs.
1928. goda 12. decembrī Latgolys apgoboltīsa registrēja Preiļu muojtureibys veicynuošonys bīdreibys „Saulainais stūrītis”
statutus i īrakstēja jū bezpeļnis bīdreibu registrā.
Organizaceja dorbuojās raženi – reikuoja muojtureibys izstuodis, organizēja kursus, ekskursejis, tautyskus teatralizātus pasuokumus, reikuoja balus i savīseigus vokorus, daleibneicys vērpe, aude, šyva, tambūrēja, vuorēja i šmūrēja, aktivi sludynuoja tautyskuma, zemnīceibys i amatnīciskuma ideologeju. Organizacejis pasuokumi vysbīžuok nūtyka Preiļu pilī.
20. g. s. 20. godu suokūs Reigā nu uorvaļstim īsavīse jauna prakse – maja suokūs svinēt Muotis dīnu! Itei tadiceja paīt nu ASV, kur 1908. goda maja ūtrajā svātdīnē puoris bazneicuos Rītumvirdžinejā pyrmū reizi tyks svynāta Muotis dīna. Idejis autore i īvīsieja beja svātdīnis školys školuotuoja Anna Rīsa Džārvisa. Sovūs pyrmsuokumūs Muotis dīna beja kristeigi tendāti svātki.
Preiļu bīdreiba „Saulainais stūrītis” beja vīna nu pošom pyrmajom, kura Muotis dīnys svineišonu suoka organizēt ari Latgolā. Gon skaidrojūt ituos dīnys nūzeimi, gon reikojūt pošys svineibys.
1931. goda 13. majā bīdreiba „Saulainais stūrītis” reikuoja Muotis dīnys svineibys Preiļu pilī. Vīnpadsmitūs nu reita suocēs prīšklasejumi: 1) muote i bārns, 2) sīvītis i veirīša kūpeiga darbeiba saimistiskuos i goreiguos dzeivis paceļšonā, 3) sīvītis dorbs lauku sātā, 4) veseleibys kūpšona, 5) kaidys lauksaimisteibys nūzaris byutu izkūpjamys, lai veicynuotu saimnīceibys īneseigumu.
Piec referatim tyka dzīduotys kora dzīsmis, spieļuots teatris. Nūslāgumā interesenti varēja apsavērt rūkdorbu i muojtureibys pīdarumu izstuodi, uzzynuot iedīņu receptis, golda kluošonys nūslāpumus, kai ari praktiski pasamīluot ar goldā lyktajim lobumim i prolaist laiku lītdereigā tierziešonā.
1935. goda vosorys suokūs Preiļu muojtureibys veicynuošonys bīdreiba „Saulainais stūrītis” sovu bīdru pylnsapuļcē nūsprīde apsavīnuot ar Preiļu pogosta Aizsardžu puļceņa Muojtureibys sekceju. Sakarā ar tū „Saulainais stūrītis” nūlēme likvidētīs i vysu sovu inventaru nūdūt Preiļu Aizsardžu puļceņam.
Ir tī Preili golvyspiļsāta! Līpuoju konsekventi jau vairuokus godu desmitus sauc par Roka golvyspiļsātu. Voi esit dzierdiejuši, ka Preiļus sauc par Sīra golvyspiļsātu? Es asmu. Pats Preiļus saucu par Nagaideitys dzejis golvyspiļsātu.
Miļzeigs puorsteigums maņ beja 1987. godā, kod rūkuos turieju Eināra Pelša dzejūļu kruojumu „Maija”. Iz vuoka autora portrets – puiss stileigūs okulerūs, garim i skruļainim motim, rupa adejuma džemperī. Tī pat iz vuoka raksteits, ka autors ir dzims Preiļūs, a tāņ dzeivoj Burjatejā i tī vuicuos vītejuos volūdys. Maija ir gon latvīšu sīvītis vuords, gon svareigs termins budismā. Teksti taidi nabejuši, pylni autora cytaiduma.
Pyrmū reizi maņ beja sajiuta, ka kaids nu Latgolys izgrīze pūgys reidzuonim.
1992. godā izguoja Daugovpiļs studentu literaruos apvīneibys žurnala „Tabula Rasa” pyrmais numers. Tymā žurnalā, kura myužs nabeja garš, dorbuojās i pulblicējēs (dzeja, proza, esejis, tulkuojumi) vasala plejade interesantu i talanteigu cylvāku, nu kurim leluokuo daļa literarū darbeibu naturpynuoja.
Vīns nu taidu beja preilīts Valdis Lustiks – erudits ar osu pruotu i originalu raksteibys stylu. Jis kai personažs ir munūs tekstūs.
Preiļūs nav pakolnu kai Rēzeknē, azaru kai Ludzā. Laikam Preiļu gaiss ir tys, nu kura te apreibst i roda kūta tik natveramu, smolku, nagaideitu.
Preiļūs pīdzyma, ari sovys myuža muojis atroda Andis Surgunts.
Skaitūt Anda Surgunta dzejūļus, maņ vīnā elpā sasaraksteja taida kai sinhronizaceja. Parosti nūsaukums maņ viersā dasalīk tod, kod teksts jau saraksteits, a te beja tys rešais gadīņs, kod pīrakstieju Surgunteja, a tod i suoku raksteit.
Ir poeti, kuru muokslinīciskuo telpa ir bez rūbežu. Kai izdūmuota karaļvaļsts, kurai, i tei ir golvonuo atškireiba nu realu vaļstu, rūbeži ir iluzori. Navā zynoms, cik kvadratkilometru ir plateiba, kai pīaug īkšzemis kūpprodukts. Zynoms tikai, ka vajadzeibys gadīnī kaidam var paduovynuot pusi nu vaļsts. Ka putyns vīnys dzeivis laikā jū navar puorliduot.
Tei Surgunteja nav snīguoti kolni ci tuksness ar oazem. Tys ir cytuos karaļvaļstīs. Te daudz iudiņu, kūku i myglys. Nivīns nastrāpoj, nav dryuzmis. Karaļs staigoj bosom kuojom i paltrakūs, daudz runoj ar muokūnim. Nu eists karaļs!
Iudiņu te ir daudz i vysvysaižu. Tak leits nu dabasu i navar saprast – tuos prīcys ci suopu osorys. Tai ir tikai ar pošom ontologiskuokajom lītom.
Iudiņs tak i nu krana. Var pajimt šampunu i ar soltu iudini izmozguot motus. Nui, var dabuot īsnys i kuosu. Tys normali, slymoj tikai dzeivi cylvāki.
Surguntejā cīši moz asfaltātu ceļu, te vaira stygu.
Te azari, daudz azaru. Karaļs muok palikt par zivi. Kai deļ tuo, kab pasavērt, kas juo vaļsts azarūs doruos, kai ari kab izstuosteit, kas tī ir.
Tim, kuri viersā.
Redzīs, ka auškuokī ir tī, kuri viersā. Nā. I na zamuokī, kai jī poši cytreiz dūmoj. A tī, kuri ir īškā. Iudinī. Myglā. Volūdā.
Mygla Surguntejā taida kai dzeiva. Saplokuse. Kai šyrmi. Kai keiseļs.
Surguntejā vyss kustīs, dvašoj, guļ, verās, dasaaistīk. Ka vaļstei nav rūbežu, tod ari lītom, kūkim, zvārim i dūmom nav konturu.
Te vyss ir tiuli, te nikuo nav tuoli. Pat – ka i septenis dīnys caur trejdevenim mežim juoīt, kur eglis zorūs i palāda vulgaris, i palāda atheiensis. Te ari vuordi ir bez rūbežu. Vīna semantika īplyust ūtrā semantikā, a vīns dativs palīk par kaidu to akuzativu.
Iudiņa zuolis ir zyrgu krēpis, zvaigznis ir acs, vaicuojums ir mežā iz zora karinejūšs cymds.
O, mygla pasacēle. A beju dūmovs, ka aiz tuos nazkas cyts.
Maņ te vīns vaicoj. Nui, metaforys gryuši apraksteit ar terminim. Termini tod poši puorsavierš par metaforom.
1 Lira. Preiliu draudzes saiminika baznickunga Pitera Bružasa jubilejs // „Drywa", 11.05.1916.
2 Preilits. Preiļūs // „Latgalits", 23.12.1920.
