Jaunā valdība strādā nepilnu gadu, taču jau šobrīd daudz tiek runāts par tās iespējamo maiņu. Kāds ir šādas nestabilitātes iemesls? Kāpēc prezidenta vēlēšanu laikā koalīcijas partneri nolēma "uzmest" „Jauno Vienotību”, kurai nācās meklēt opozīcijas partiju atbalstu?
Pērn 14. decembrī, gandrīz trīs mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, Latvijas parlaments beidzot apstiprināja jauno Ministru kabinetu, kurā bija trīs partiju – „Jaunās Vienotības”, kas vēlēšanās saņēma visvairāk balsu, „Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības -- pārstāvji. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ilgu laiku runāja par plašāku koalīciju, taču nerada partneru atbalstu. Tie atklāti paziņoja, ka valdības izveidošanai pietiks ar trim partijām. Un tā arī notika. Taču jau ap to laiku daudzi politologi sāka izteikt prognozes par to, cik ilgi šī koalīcija pastāvēs. Un nepagāja ne gads, kad koalīcija manāmi sašķobījās, un pašlaik ik dienu tiek runāts par varas maiņu. Un tam ir iemesls.
Uzreiz pēc tam sākās runas par prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas 2023. gada 31. maijā. Krišjānis Kariņš janvārī mediju pārstāvjiem sacīja, ka ir gatavs atbalstīt Egilu Levitu. Savukārt pavasarī partijas sāka virzīt Latvijas prezidenta amata kandidātus. "Apvienotais saraksts" visai ātri izvirzīja savu kandidātu -- uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Arī Nacionālās apvienības pārstāvis, tobrīd prezidents Egils Levits, sākotnēji plānoja kandidēt uz otro termiņu. Jāteic, ka Egils Levits izrādījās nebūt ne populārākais valsts vadītājs. Tādējādi 10. maijā viņš paziņoja, ka nolēmis nekandidēt uz otro termiņu. Savu smago lēmumu Valsts prezidents skaidroja ar šķelšanos Saeimā. Varbūt koalīcija piekrita atbalstīt Pīlēnu? Nē. Premjera partija ļoti ātri izvirzīja savu kandidātu, turklāt ļoti spēcīgu pretinieku. Uz prezidenta amatu nolēma pretendēt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tieši viņš kļuva par līderi Saeimas vēlēšanās saņemto plusu skaita ziņā. E. Rinkēviču atzīmēja 35 072 (!) vēlētāji Latvijā. Tiesa, prezidenta vēlēšanās bija vēl viena kandidāte, kuru virzīja „Progresīvie” – Elīna Pinto.
31. maijā notika prezidenta vēlēšanas, kuras noritēja vairākās kārtās. Pirmajās divās Edgars Rinkēvičs saņēma 42 deputātu atbalstu, par viņu balsoja ne tikai savējie, bet arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kuri savu izvēli neatklāja līdz pēdējam brīdim. Uldis Pīlēns saņēma 25 deputātu atbalstu, bet Elīna Pinto -- 10. Bija arī deputāti, kuri balsoja pret visiem kandidātiem, tostarp arī koalīcijas partijas -- Nacionālās apvienības pārstāvji. Pēc divām kārtām no turpmākās cīņas izstājās “Progresīvo” izvirzītā kandidāte Elīna Pinto. Palika divi pretendenti -- Rinkēvičs un Pīlēns. Rezultātā „Progresīvie” atbalstīja Latvijas ārlietu ministru, bet koalīcijas partneri -- ne. Un, ja "Apvienotā saraksta" izvēle bija skaidra, jo viņiem bija savs kandidāts, tad Nacionālās apvienības lēmums -- ne, jo Rinkēvičam būtu pieticis ar viņu balsīm un nebūtu vajadzējis vienoties ar "Progresīvajiem". Baumas par valdības maiņu kļuva arvien biežākas un jau izklausījās ticamākas. Tās joprojām nerimstas un tagad tikai visslinkākais nav komentējis šādu iespējamo variantu. Jāpiebilst, ka baumas vairo arī atsevišķas koalīcijas partneru darbības. Proti, Ministru prezidents Kariņš vairākkārt aicināja uz sarunām ne tikai Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu", bet arī jaunos "draugus" -- ZZS un "Progresīvos". Tika pārrunātas valstij svarīgas jomas, taču uz šīm sarunām ieradās tikai to partiju pārstāvji, kuras nav valdībā. Koalīcijas partneri sarunas vienkārši ignorēja. Arī jaunievēlētajam prezidentam tika jautāts par iespējamo valdības maiņu. Nesen viņš paziņoja, ka skaidrību par turpmāko valdības sastāvu sagaida līdz augusta vidum vai tā otrajā pusē. Jo rudenī Ministru kabinetam jāsāk valsts budžeta izstrādāšana 2024. gadam. Bet kā būs, ja šis jautājums netiks atrisināts noteiktajā termiņā? "Es to atstāšu kā potenciālu pārsteigumu, kad pienāks laiks un mums būs jārīkojas," pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu medijiem sacīja prezidents.
Laikraksts "Latgales Laiks" lūdza komentēt iespējamo valdības maiņu un Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vienu no Latvijā un ārvalstīs pazīstamākajiem politologiem, Latvijas Politologu biedrības priekšsēdētāju, Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu.
-- Kas, jūsuprāt, notiek Latvijas politikā? Kāda ir valdības maiņas iespējamība?
-- Latvijas valdības sastāvs mainīsies aptuveni mēneša laikā vai tuvu tam, jo partijai „Jaunā Vienotība” jāpilda solījumi partijām, kas par Latvijas prezidentu ievēlēja tās pārstāvi Edgaru Rinkēviču. Sarunas par topošo valdības koalīciju rit pilnā sparā, un pēc nelielas brīvdienu pauzes, visticamāk, uzzināsim, kurš valdību pametīs un kurš iekļūs tajā.
– Kas varētu neiekļūt jaunajā valdībā, ja tomēr notiks tās maiņa?
-- Tā kā gandrīz katra partija vēlas iekļūt valdībā, tad ir pilnīgi iespējams, ka visas piecas konsultācijās iesaistītās puses tā vai citādi tajā paliks. Tāpēc es šobrīd nevēlos prognozēt, kad kāda partija pametīs valdību. Tas, kurš ministrs paliks vai aizies, būs atkarīgs no partijas iekšējās dinamikas un attiecībām ar „Jauno Vienotību”.
-- Ne visi atbalstīja jaunā Latvijas prezidenta kandidatūru, jo īpaši “Jaunās Vienotības” koalīcijas partneri. Kāpēc Edgars Rinkēvičs viņiem bija tik slikts?
-- Pirmkārt, Edgars Rinkēvičs bija vadošās partijas "Jaunā Vienotība" vadošais biedrs, tāpēc citas partijas nepārprotami nevēlējās vēl vairāk nostiprināt jau tā ievērojamo "Jaunās Vienotības" spēku. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņi balsoja nevis par Rinkēviču, bet gan par savu kandidātu.
– Ko varat teikt par jauno prezidentu? Ja jums būtu izvēle, vai jūs atbalstītu viņa kandidatūru?
– Es balsotu par prezidentu Rinkēviču, jo viņš ir pazīstams cilvēks, pieredzējis speciālists ārlietu jomā un ilggadējs valsts ierēdnis. Protams, tas nav viss, kas vajadzīgs vadītājam, valsts prezidentam, taču varam būt droši, ka vadošais amats valstī ir uzticamās profesionāļa rokās.
– Ko gaidīt no jaunā prezidenta? Vai viņš būs marionete varas rokās vai tomēr pieņems savus lēmumus?
– Domāju, ka pēc dažiem mēnešiem vai, vēlākais, pēc dažiem gadiem Rinkēvičs parādīs savu kursu un nebūs pārlieku labvēlīgs savai partijai, no kuras nācis, drīzāk -- topošajai koalīcijai, kas var viņu pārvēlēt prezidenta amatā pēc četriem gadiem -- 2027. gadā.
– Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizītē devās uz Latgali. Kāds, jūsuprāt, tam ir iemesls?
– Domāju, ka Valsts prezidents Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizītē ieradās Latgalē, jo vēlējās Latvijas iedzīvotājiem, kā arī novērotājiem Krievijā un Baltkrievijā skaidri parādīt, ka Latgale ir mūsu. Mēs savā valstiskumā esam absolūti nesatricināmi, un Latgale arī turpmāk būs spēcīga un lojāla Latvijas neatņemama sastāvdaļa.
– Kā Brisele reaģēja uz Edgara Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā?
– Briselē Edgara Rinkēviča ievēlēšana tika pieņemta ar sapratni. Viņš ir pazīstama figūra Briseles diplomātijas gaiteņos, ārlietu ministru varas gaiteņos, un Briselē nevienu nepārsteigs tas, ka vēlāk Latvija bez izmaiņām turpinās savu ārpolitiku un drošības politiku. Protams, mūsu politiku nenosaka prezidents, bet valdība, taču ārpolitika un aizsardzība ir īpašas prezidenta interešu, kā arī pienākumu jomas.
– Vai šis prezidents spēs saliedēt Latvijas tautu?
-- Es pietiekami reālistiski vērtēju prezidenta Rinkēviča iespējas saliedēt Latvijas tautu. Tas ir daudzu politiķu, sabiedrības grupu, nevis viena līdera darbs, īpaši, ja viņš nav tieši ievēlēts vadītājs, bet gan amatpersona, kas ievēlēta kā kompromiss starp partijām. Bet esmu pārliecināts, ka Edgars Rinkēvičs nespers tālākus soļus sabiedrības šķelšanai. Un tas jau ir kaut kas.
-- Paldies par interviju.
Pagaidām partijas ir paņēmušas pārtraukumu -- sarunas nenotiek. Deputāti ir atvaļinājumā, bet jau augustā atgriezīsies pie šīs tēmas. Un tad redzēsim, vai būs jauna valdība, un, ja būs, tad kas tajā strādās.
