Jautājums par jauniešiem, kas nenokārtoja pārbaudes darbus, ir ļoti nopietns. Nenokārtotais eksāmens ir drāma katra šī skolēna ģimenei, preses konferencē Daugavpils valstspilsētas domē žurnālistiem atzina domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Tas ir gan laika faktoru, gan izglītības reformu rezultāts. Savu viedokli par to, kas būtu darāms nākotnē, lai uzlabotu gan pārbaužu rezultātus, gan arī darbu ar jauniešiem, pašvaldība sniegs pēc tam, kad būs iepazinusies ar Daugavpils Izglītības pārvaldes apkopotajiem datiem par pārbaužu rezultātiem.
Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova atturējās apgalvot, ka šogad skolēni pārbaudes darbus būtu nokārtojuši sliktāk nekā iepriekš, jo nav datu, kas to apliecinātu. Iepriekš, pabeidzot 9. klasi, centralizētos eksāmenus kārtoja tikai mazākumtautību skolu audzēkņi un tikai latviešu valodā. Pārējie kārtoja eksāmenus savās mācību iestādēs, kur tie arī tika pārbaudīti. Līdz ar to salīdzināmu rezultātu šī gada rādītājiem nav.
Otra lieta, kas arī ir ietekmējusi eksāmenu rezultātus, ir noteiktais procentuālais kritērijs. Iepriekš eksāmens tika uzskatīts par nokārtotu pat tad, ja pārbaudāmais ieguva 5%. Patlaban šis slieksnis ir paaugstināts līdz 10%. Nākamajos gados slieksni, no kura eksāmens tiek uzstatīts par nokārtotu, plānots paaugstināt līdz 15 un 20%.
Izvērstu atzinumu par skolēnu sekmju rezultātiem pagaidām neļauj sniegt arī tas, ka joprojām nav zināmi 11. un 12. klašu skolēnu pārbaudes darbu rezultāti. Valsts izglītības satura centrs tos sola publiskot tikai augusta vidū. Drīz pēc tam arī Izglītības pārvalde plāno iesniegt izskatīšanai domē izvērstu un pamatotu pārbaudes rezultātu analīzi. Tāpat Izglītības pārvalde gatavos ziņojumu par skolu gatavību jaunajam mācību gadam.
Lai arī pēc Izglītības pārvaldes vadītājas domām pārāk dramatizēt radušos situāciju nevajadzētu, jautājums par to, ko darīt ar skolēniem, kas nav nokārtojuši pārbaudes darbus 9. klasē un nav ieguvuši apliecību par pamatizglītību, šobrīd ir gana aktuāls.
Patlaban ar skolu direktoriem ir panākta vienošanās par to, kas tiks darīts ar katru no skolēniem, kas nav nokārtojis pārbaudi. Pastāv liels risks, ka daļa bērnu, kas nav nokārtojusi pārbaudes, atkārtoti uz 9. klasi neatnāks. Tādēļ pastāv liels risks, ka šī problēma kļūs sociāla.
Daugavpilī 61 devīto klašu beidzējs varētu nesaņemt izglītības diplomu, jo nav spējis sekmīgi nokārtot centralizētos valsts eksāmenus matemātikā, latviešu un/vai angļu valodā. Nenokārtotāju skaita ziņā angļu un latviešu valodas eksāmenos sadalījums ir līdzīgs, savukārt visvairāk izkritušo ir matemātikā.
Tā kā šogad centralizētie eksāmeni matemātikā, latviešu un angļu valodā devīto klašu beidzējiem Latvijā tika rīkoti pirmo reizi, salīdzināt to rezultātus ar iepriekšējiem gadiem, kad eksāmeni tika kārtoti mācību iestādēs, nav korekti.
