„Latgales Laiks” jau stāstīja, ka Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizītē devās uz Krāslavas novadu. Apmeklējuma laikā prezidents atlicināja laiku sarunai ar laikraksta reportieri un atbildēja uz vairākiem diezgan asiem jautājumiem. Šajā numurā piedāvājam jūsu uzmanībai sarunas otro daļu.
– Esmu lasījusi dažādu politologu viedokļus. Un viņi saka, ka jūs nebūsiet marionete valdošo rokās. Valsts prezidents ar saviem priekšlikumiem un savu redzējumu. Pieredzējis politiķis, kurš pats spēj pieņemt lēmumus. Vai tāpēc, lai būtu neatkarīgs, pametāt „Jauno Vienotību”?
-- Ne gluži. Lieta tāda, ka Satversmē ir tāda prasība, kas attiecas uz prezidentu. Viņam jābūt politiski absolūti neitrālam, patiesībā šis iemesls bija pirmajā vietā, tā teikts Satversmē. Taču esmu atvērts un gatavs strādāt ar ministriem, ar Ministru kabinetu. Es netaisos vairot savu popularitāti, kritizējot un lamājot visus un visu. Man ir ļoti labas attiecības ar daudziem maniem bijušajiem kolēģiem ministrijās, ar ministriem, bet es tiešām netaisos klusēt, ja redzu, ka tiek pieņemts nepareizs lēmums, varu asi reaģēt un atklāti pateikt -- nē, tas ir nepareizi, es tam nepiekrītu. Cita lieta, ka ne vienmēr es varu dot tiešus rīkojumus, prezidents Latvijā šajā ziņā ir ierobežots. Bet daudzi cilvēki nesaprot, ka prezidents Latvijā nevar likt banku pārstāvjiem kaut ko darīt vai pārskatīt tiesas lēmumu vai pat apturēt kriminālprocesu. Jūs pat nespējat iedomāties, cik daudz šādu vēstuļu saņem Valsts prezidenta kanceleja. Regulāri saņemam iedzīvotāju lūgumus pārskatīt kādu konkrētu tiesas lēmumu. Bet ir jāsaprot, ka mums ir tiesiska valsts, un tiesas lēmumu var pārskatīt tikai ārkārtas situācijās, kad, piemēram, atklājas jauni apstākļi. Tāpēc ļoti svarīgi ir saprast, kas ietilpst prezidenta funkcijās. Daudz, bet nebūt ne viss.
-- Jūs labi pārzināt situāciju Latvijā. Kādas, jūsuprāt, ir valsts stiprās un vājās puses?
– Tas ir ļoti labs jautājums. Es domāju, ka lielās lietās mēs varam būt ļoti stipri, kā klints, bet, diemžēl, nespējam vienoties par to, kas ir lielas lietas. Mēs tērējam daudz laika visādiem sīkumiem, dažreiz strīdamies nenozīmīgu lietu dēļ. Bet, tajā pašā laikā, kad mobilizējamies, varam parādīt tādu vienotību, kas pārsteidz visu pasauli, piemēram, sporta, kultūras jomā, dažkārt arī ekonomikā. Diemžēl mēs ne vienmēr esam spējīgi uz ko tādu, un tad brīnāmies, kāpēc atkal esam nonākuši iedzinēju lomā, kāpēc nespējam panākt vienotu un strauju ekonomikas izaugsmi. Vai atceraties -- zālē, tiekoties ar krāslaviešiem, pēdējais jautājums bija: vai mēs kļūsim par otru Donbasu vai nē? Es vienmēr esmu apbrīnojis to, cik mums ir gudri cilvēki. Un nav svarīgi, kurā pusē viņi nostājas tajā vai citā jautājumā. Jā, vienmēr būs dažādi viedokļi, bet ir provokatori, ar kuriem jārunā likumdošanas līmenī. Taču es ticu, ka Latvijā, it nevienā tās nostūrī, cilvēki negribētu, lai pie mums būtu otrs Donbass vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet ir tādi, kas valstī darbojas ļoti aktīvi, izplata propagandu, un ar viņiem ir jāstrādā likumdošanas līmenī. Un šajā jautājumā mūsu prokuratūra, vismaz līdz šim, strādā diezgan vāji. Saistībā ar to man jau bija tikšanās ar Latvijas ģenerālprokuroru. Mēs šo jautājumu izskatīsim Nacionālās drošības padomē. Esmu pārliecināts, ka nedrīkst žēlot tos, kas sēj naidu, kas grib šeit organizēt otru Donbasu, šeit ir jābūt ļoti skarbam prokuratūras un valsts lēmumam. Prokuratūrai jādod iespēja izstrādāt skaidras vadlīnijas, kā rīkoties šādās situācijās. Un es turpināšu risināt šo jautājumu. Turēšu roku uz pulsa.
Kopumā uzskatu, ka mums jākļūst par vienotu nāciju, un šim nolūkam ir jāveido dialogs ar iedzīvotājiem. Un es ļoti labi zinu, ka tas nebūs viegli. Es saprotu, ka dažādās vietās ir atšķirīgas situācijas, bet pie tā ir jāstrādā.
– Vai pēc kara sākuma, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, jūsu attieksme pret krieviem mainījās? Vai piekrītat jēdzienam "krievu pasaule" vai tomēr ir vērts lietot citu terminu -- "Krievijas pasaule" vai "Putina pasaule"?
-- Diemžēl tagad termins “krievu pasaule” ir pilnībā sabojāts, tāpat kā tagad visus, kas iestājas pret Krievijas agresiju, daži sauc par rusofobiem. Nacistiskās Vācijas laikos bija līdzīga situācija. Un tagad termins "krievu pasaule" tiek uztverts ļoti negatīvi visā pasaulē. Krievu literatūra, kultūra, mūzika -- tas ir kas cits. Arī mēs tagad aktīvi spriežam, ko darīt ar krievu kultūru, mūziku. Domāju, ka vairumā gadījumu mūsu kolektīviem pašiem būtu jāizlemj, atskaņot krievu mūziku vai nē.
Vai kopš kara sākuma ir mainījusies mana attieksme pret krieviem? Būtiski nē. Bet esmu kļuvis uzmanīgāks un piesardzīgāks pret tiem, kuri vai nu nevēlas vai baidās paust savu attieksmi pret Ukrainā notiekošo, pret Krievijas rīcību. Ir ļoti būtiski, fundamentāli jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, vai jūs tos atbalstāt vai nē. Šeit ir jāsaprot, ka pašreizējā Krievijas Federācijas vadība, uzbrūkot Ukrainai, izvēršot tur karu, ir radījusi divus lielus ļaunumus. Sāksim ar to, ka tika iznīcinātas visas agrākās partnerattiecības. Ticiet man, ukraiņi diez vai drīz spēs piedot šo nodevību un vai vispār spēs… Krievija karo Ukrainā, nogalina vietējos iedzīvotājus, apšauda dzīvojamās ēkas. Pamatojumi šai karadarbībai ir smieklīgi, savukārt jau vismaz sešas reizes būtiski mainījušies. Un sakarā ar to attieksme pret krieviem lielākā vai mazākā mērā ir mainījusies daudzās valstīs. Un tāpēc krieviem kādu laiku būs jāsadzīvo ar šo negatīvo attieksmi. Tas ir neizbēgami. Šī situācija turpināsies ļoti ilgu laiku. Nebūs tā, ka karš ir beidzies, un viss, mēs atkal visi esam draugi, brāļi.
-- Vai jūs kā vēsturnieks (pēc pirmās izglītības) varat salīdzināt divas valstis: nacistisko Vāciju un mūsdienu Krieviju?
– Daudziem šis salīdzinājums nepatīk, bet šajā gadījumā līdzību tiešām ir daudz. Ņemsim kaut vai vienu piemēru. Krievijas propaganda visbiežāk par pamatu ņem Gebelsa darbu “Propaganda”, Krievijas Federācijas vadība savu rīcību attaisno tāpat kā savulaik nacistiskajā Vācijā. Turklāt mūsdienās ir būtiski uzlabojies tehniskais aprīkojums, ir televīzija, sociālie tīkli, internets. Gebelsam tā visa nebija.
– Un, visbeidzot, kā jūs redzat Latvijas turpmāko attīstību?
– Uzstājoties ar savu runu pirms stāšanās prezidenta amatā, es teicu, ka vēlos redzēt Latviju mūsdienīgu un stipru. Mūsdienīgu tādā ziņā, ka vēlos redzēt attīstītus visus Latvijas reģionus, lai attīstītos rūpniecība, būtu pietiekami daudz labi atalgotu darba vietu, tostarp Latgalē, Vidzemē un citos reģionos. Es vēlos, lai cilvēki nepamet valsti, bet, tieši pretēji, atgriežas mājās. Protams, tas nenotiks pēc gada vai diviem, bet uz to ir jātiecas, pie tā ir jāstrādā. Un jo ātrāk mēs visi mobilizēsimies, jo ātrāk sasniegsim savu mērķi. Mūsdienīga valsts manā izpratnē ir arī valsts, kur cilvēki prot klausīties un sadzirdēt cits citu. Man reizēm šķiet, ka cilvēki, kuri sēž sociālajos tīklos, prot rakstīt, bet neprot lasīt. Patiešām, šī sajūta rodas bieži. Cilvēkus neinteresē tas, ko domā otrs. Un es ceru, ka mēs spēsim pārdomāt savas vērtības, spēsim apvienoties un izveidot savu valsti tādu, lai tā spētu stāvēt pretī jebkādiem vējiem.
-- Paldies par interviju!
