Vairums drukātās preses izdevēju un abonētāji sašutuši par «Latvijas Pasta» (Pasts) negaidīto lēmumu no 1. jūlija ieviest jaunu pakalpojuma maksu – 3 eiro par preses izdevumu abonēšanu pasta vietnē abone.lv. Izdevēji uzskata, ka Pasts rīkojies negodprātīgi, nebrīdinot par to iepriekš ne klientus, ne sadarbības partnerus, kā arī pauž bažas, ka tas var ietekmēt cilvēku izvēli abonēt vai neabonēt kādu preses izdevumu, jo pakalpojuma maksa 3 eiro ir vismaz trešdaļa vai dažviet pat puse no, piemēram, atsevišķu reģionālo laikrakstu mēneša abonēšanas maksas.
Internetā divreiz dārgāk nekā klātienē
Par jauno pakalpojumu maksu reģionālo laikrakstu redakcijās uzzināja tieši no lasītājiem, nevis no «Latvijas Pasta», kas ir izdevēju sadarbības partneris drukātās preses abonēšanā un piegādē. Lasītāji pauda neizpratni un arī bažas, ka šīs pakalpojuma maksas dēļ vairs nepasūtīs avīzes. Protams, pasta interneta vietne abone.lv nav vienīgā iespēja abonēt drukāto presi, to var izdarīt arī pašu izdevumu mājaslapās, redakcijās, sazinoties pa tālruni vai e-pastos, tomēr netrūkst lasītāju, kuri to dara ar pasta starpniecību – vai nu klātienē pasta nodaļā, pie pastnieka vai vietnē abone.lv. Piemēram, laikrakstu «Staburags» 58% jeb vairāk nekā puse lasītāju pasūta pastā, līdzīgi arī «Neatkarīgās Tukuma Ziņas». Pasta nodaļā un pie pastnieka komisijas maksa par abonēšanas kvīts noformēšanu ir 1,50 eiro, abone.lv līdz šim šāda pakalpojumu maksa netika piemērota. Interesanti, ka «Latvijas Pasta» mājaslapā atrodamajā jaunākajā Tarifu grāmatā, kas datēta ar šī gada 4. jūliju, norādīts, ka abonementa noformēšana gan fiziskām, gan juridiskām personām ir bez maksas, bet 3 eiro ir pakalpojuma maksa par rēķinu. Taču, kad klients sāk noformēt abonementu, 3 eiro pie izdevuma abonēšanas maksas tiek pieskaitīti automātiski, norādot, ka tā ir vienkārši pakalpojuma maksa, vienalga, vai maksā ar karti, vai ar pārskaitījumu internetbankā.
Nevēlas dotēt pakalpojumu
Jautājām «Latvijas Pasta» pārstāvjiem, kāds ir pamatojums jaunas pakalpojuma maksas ieviešanai un kāpēc tieši 3 eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā noformējot abonementa kvīti pasta nodaļā vai pie pastnieka? Mārtiņš Liepiņš, «Latvijas Pasta» Komercvadības departamenta direktors, skaidro, ka vairs nav iespējams šo pakalpojumu dotēt uz citu rēķina: ”«Latvijas Pasts» ir izveidojis un gadiem uzturējis abonēšanas vietni abone.lv no saviem līdzekļiem, neprasot no klientiem samaksu par tajā nodrošinātajiem pakalpojumiem.
Realitātē «Latvijas Pastam» no sniegtajiem pakalpojumiem – abonementu pārdošanas šajā sistēmā – veidojas gan fiksētās, gan mainīgās izmaksas, ko līdz šim sedza pats uzņēmums. Tiek uzturēta IT sistēma, nodrošināta datu apmaiņa, glabāti dati u. tml. Papildus veidojas izmaksas no katra konkrētā darījuma vai darījuma mēģinājuma, piemēram, banku norēķiniem, klientu konsultācijām u. tml. Faktiski «Latvijas Pasts» līdz šim lasītājiem un izdevējiem dotēja abonēšanas pakalpojumu savā interneta vietnē, pārdodot produktu par izdevēju noteikto cenu, bet neprasot samaksu par šo pakalpojumu un radušās izmaksas daļēji sedzot no abonēšanas ieņēmumiem citos savos pārdošanas kanālos – pie pastnieka un pasta nodaļās, tādējādi piemaksājot katram izdevēja pārdotajam abonementam abone.lv. Patlaban, kad visu veidu izmaksas ir palielinājušās un inflācijas apmēri ir ļoti augsti, «Latvijas Pasts» šādas pakalpojuma izmaksas no savas puses vairs nevar atļauties, tāpēc no 2023. gada 1. jūlija abonementu noformēšanai abone.lv tiek noteikta pakalpojuma maksa – 3 eiro.” M. Liepiņš uzskata, ka tā ir ļoti demokrātiska, jo paredz vienu maksājumu par neierobežotu noformēto abonementu skaitu, kas «Latvijas pasta» abonēšanas vietnē esot ļoti ērti, jo vienuviet tiek nodrošināti dažādu izdevniecību produkti.
Maksas pieaugums nesamērīgs un neadekvāts
Pagājušajā nedēļā notika Latvijas Preses izdevēju asociācijas biedru kopsapulce, kurā piedalījās «Latvijas pasta» pārstāvji un tika apspriests arī šis jautājums. Asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis, reģionālā laikraksta «Zemgale (Dobele) izdevējs, stāsta: “Manā skatījumā, tas ir neapdomīgs solis, tomēr «Latvijas Pasts» pieņem savus lēmumus atbilstoši saviem regulējumiem un izpratnei par biznesu. Mūsu ieskatā, tas ir gan kaitējoši abonentiem, gan arī negodīgi attiecībā pret izdevējiem kā līguma slēdzējiem, jo Pasts šādu pakalpojuma maksu ieviesa, oficiāli neinformējot savus biznesa partnerus.”
Izdevēju asociācija ik pa laikam aicina uz sarunām gan «Latvijas Pastu», gan citus sadarbības partnerus, lai runātu par dažādām nozarei svarīgām lietām. Vienā šādā sarunā vasaras sākumā Pasta pārstāvji esot minējuši, ka grasās ieviest šādu pakalpojuma maksu. Taču asociācijas vadība uzskatīja, ka nav tiesīga izplatīt informāciju par to, kādus lēmumus grasās pieņemt Pasts, jo šis lēmums var arī mainīties vai netikt pieņemts. “Tas noteikti bija jādara viņiem pašiem, taču Pasts to nedarīja,” saka G. Līcis un piebilst, ka daži izdevēji tomēr bija informēti, taču lielākā daļa izdevēju par šādu lēmumu netika informēti. “Tā nav normāla biznesa prakse neinformēt savus klientus un partnerus par viņiem svarīgu izmaiņu ieviešanu,” saka izdevējs. Izdevēji arī iebilduši, ka šī summa ir nesamērīga, jo komisijas maksa par abonementa noformēšanu Pastā ir divas reizes mazāka nekā plānotā internetā. Atbildē no Pasta pārstāvjiem izskanēja, ka tas tiešām neesot īsti pareizi. Vai tas nozīmē, ka arī Pastā drīzumā plānots palielināt šo maksu līdz 3 eiro? M. Liepiņš uz to atbild: “Neskatoties uz augošajām izmaksām, sociālu apsvērumu dēļ esam raduši iespēju nepalielināt maksu preses izdevumu abonementu noformēšanai pie pastnieka un pasta nodaļās – abonementus iespējams noformēt, veicot apmaksu 1,50 eiro apmērā. Šāds lēmums pieņemts, lai arī turpmāk nodrošinātu pakalpojuma pieejamību visiem klientiem neatkarīgi no sociālā stāvokļa vai digitālās pieredzes.”
Pasta lēmums negatīvi ietekmēs abonentu skaitu
Reģionālo laikrakstu redaktori un izdevēji nobažījušies, ka ieviestā pakalpojuma maksa varētu negatīvi ietekmēt lasītāju izvēli arī turpmāk pasūtīt avīzi, jo tas būtiski sadārdzina izmaksas, īpaši tiem abonentiem, kuri avīzi nevar atļauties pasūtīt uzreiz gadam vai pusgadam, bet sūta to pa vienam vai trijiem mēnešiem. Tam piekrīt arī G. Līcis: “Protams, jo daudziem cilvēkiem jau šobrīd avīzes abonēšanas cena ir uz pieļaujamās robežas, cik viņš var un ir gatavs maksāt. Ir liela daļa klientu, kuri neiedziļinās, kurš šo pakalpojuma maksu ir ieviesis – Pasts vai izdevējs, ja viņam tagad, piemēram, 7 eiro vietā būs jāmaksā 10, viņš nopietni padomās, vai var to atļauties.” G. Līcis piebilst, – tā kā šī situācija izdevējiem nav pieņemama, tad plānots tikties gan ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kuru pārziņā ir pasta pakalpojumi, gan ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kuri atbild par mediju politiku valstī, lai paustu savu nostāju šajā jautājumu un kopīgi meklētu kādu risinājumu.
Cenas – neadekvātas un maldinošas
Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja un laikraksta «Tukuma Neatkarīgās Ziņas» galvenā redaktore Ivonna Plaude norāda, ka «Latvijas Pasta» noteiktās abonementu noformēšanas cenas – neadekvātas un maldinošas: “Latvijas reģionālo mediju asociācijā ne reizi vien esam apsprieduši «Latvijas Pasta», teiksim tā, mūsuprāt, kaitniecisko darbību. Vismaz attieksmē uz preses piegādēm un arī jau pret saviem tiešās apkalpošanas darbiniekiem – pastniekiem. Vairums reģionālo mediju izdevēju ir bijuši liecinieki pasta attīstībai ilgākā laika periodā, un droši varam teikt, ka ikvienas pārbūves, reorganizācijas un tā sauktās inovācijas rezultātā šī universālā pakalpojuma sniedzēja un faktiskā valsts noteiktā monopolista pakalpojumu apjoms reģionos ir samazinājies un kļuvis nepieejamāks, lietotājiem – nedraudzīgāks. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek slēgtas pasta nodaļas un apvienoti pastnieku apkalpošanas reģioni, tos acīmredzot nepamatoti un nesamērīgi palielinot, bet darba algu atbilstoši nepalielinot. Rezultātā pastnieku un arī citu pasta darbinieku vidū reģionos novērojama teju nepārtraukta kadru mainība; pastnieku trūkst, viņi nespēj savlaicīgi veikt piegādes. Pastnieku slimības vai kādas citas negaidītas prombūtnes dēļ, kā esam novērojuši, pastam nav aizvietotāju, tāpēc pasts, tajā skaitā prese, regulāri netiek piegādāta savlaicīgi un tā, kā paredzēts līgumā, vai tiek piegādāta ar ievērojamu kavēšanos, pat pēc vairākām dienām... Ilgākā laika periodā esam bijuši liecinieki tam, ka Pastā reāli tiek attīstīti tikai tie pakalpojumi, kas kādā brīdī tiek uzskatīti par inovatīviem un, iespējams, peļņu nesošiem, pilnībā aizmirstot šīs valsts kapitālsabiedrības īpašo lomu, jo īpaši reģionos. Bet tieši tās dēļ taču pastam tiek saglabātas valsts dotācijas un faktisks monopolstāvoklis, piemēram, nododot ekskluzīvas tiesības pensiju piegādē un tamlīdzīgi...
Būtisks solis pakalpojumu, tajā skaitā preses abonēšanas pieejamības un kvalitātes samazināšanā, īpaši reģionos, ir bijusi un ir arī Pasta cenu politika un darbība interneta vidē. Proti, ņemot vērā reģionālo avīžu un abonementa izmaksu un cenas attiecības, kā arī to, ka Pasts saņem maksu par pakalpojumu gan no izdevējiem, gan valsts dotācijas preses piegādēm reģionos, mūsuprāt, šobrīd Pasta noteiktā abonementa noformēšanas cenas gan klātienē, gan vēl jo vairāk interneta vietnē, ir neadekvātas. Runājot par pakalpojuma maksu 3 eiro vietnē abone.pasts.lv, kas dažos gadījumos ir teju 50% no abonementa cenas, mūsuprāt, varam jau runāt par negodīgu komercpraksi un klientu maldināšanu, jo, piemēram, pasta pakalpojumu Tarifu grāmatā tiek skaidri teikts, ka laikraksta abonements interneta vietnē tiek noformēts bez maksas.”
I. Plaude norāda, ka šajā situācijā visdrīzāk katra redakcija, cik nu tas ir katra spēkos, pārņems Pasta pakalpojumu daļu uz saviem pleciem – vismaz abonementa noformēšanas ziņā. Savukārt Latvijas Reģionālo mediju asociācijas biedru vidū ir notikusi aptauja par Pasta pakalpojumiem un to kvalitāti. “Vairums secinājumu lasāms arī šajā slejā. Esam nolēmuši vērsties ar Atklātu vēstuli gan Satiksmes, gan Kultūras ministrijā, gan pie Valsts prezidenta un Ministru prezidenta, gan attiecīgajā Saeimas komisijā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Apsveram arī iespēju lūgt Valsts kontrolei uzsākt revīziju, lai pārliecinātos par Pasta darbības efektivitāti un atbilstību valstī noteiktajiem mērķiem,” piebilst I. Plaude.
Agita Grīnvalde-Iruka
