Vēl pavisam nesen netika novērots, ka garauši, gluži kā pieradināti mājdzīvnieki, tik ļoti pietuvotos cilvēkiem. Turklāt tas notiek itin visur un bieži. Kāds ir iemesls šādai mums tik labi zināmo savvaļas iemītnieku uzvedībai, jo kādreiz tie bēga no cilvēkiem, ko kājas nes, bet tagad uzturas kaimiņos.
Kurš ir viensētas saimnieks?
Man jau gadu desmitiem ir bijusi iespēja no malas vērot garaušu uzvedību, bet ne jau kā speciālistam, bet gan kā amatierim, ar fotoaparātu rokās. Zaķi bieži ierodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta saimniecībā "Grantskalni". Taču pēdējā laikā zaķu ciemošanās jau kļuvusi par ikdienišķu parādību. Bieži vien garauši pārtikas meklējumos dodas uz cilvēku mitekļiem. Īpaši sniegotās ziemās, kad mežos ir grūti atrast barību. Piemājas dārzos, nograužot mizu, zaķi bojā augļu kokus un krūmus.
Taču ar laiku mūsu kopumā nekaitīgie un jaukie meža iemītnieki arvien drosmīgāk sāka tuvoties cilvēku mitekļiem, līdz pienāca tik tuvu, ka radās jautājums – kurš tad īsti ir viensētas saimnieks: cilvēks vai garausainie nelūgtie viesi?
Šopavasar zaķi burtiski ielenca viensētu, ļepatojot pa tās teritoriju krustām šķērsām, turklāt gaišā dienas laikā. Garaušus nespēja iztraucēt pat klusi uzsaucieni vai smieklīgi sveicieni. Tie vienā mierā devās savās gaitās, nepievēršot cilvēkiem itin nekādu uzmanību.
Nesen viensētas tuvumā sapulcējās vesela zaķu kompānija – seši dzīvnieki. Šāda aina nav redzēta pat mežā, bet te -- klajā laukā. Tā nebija zaķu ģimene -- vecāku pāris un četri mazuļi, jo jaunos zaķēnus uz pieaugušo dzīvnieku fona uzreiz varētu pamanīt. Šajā bariņā visi dzīvnieki bija vienāda auguma, kas ļāva secināt, ka tie ir sanākuši kopā kaut kāda iemesla dēļ.
Zaķi draiskojās, gan pulcējās kopā, gan sadalījās grupās un izklīda uz dažādām pusēm, gan atkal sanāca barā. Dažreiz vienatnē izklīda pa lauku. Garauši ļāva pietuvoties tik tuvu, ka, paslēpties aiz krūma, varēju tos fotografēt, cik vien sirds kāro. Zaķi necīnījās un nenoskaidroja attiecības – viņi uzvedās pavisam miermīlīgi.
Un tad dzīvnieki pēkšņi kaut kur aizskrēja. Bet ne jau tāpēc, ka būtu nobijušies, bet gan tikai viņiem vien zināma iemesla dēļ. Vairāk šajā vietā zaķi tik lielā kompānijā netika manīti. Tomēr pa vienam laiku pa laikam tie apciemo viensētu.
Nāk arī citi zvēri
Nereti cilvēku mājokļiem pietuvojas arī lapsas, stirnas un citi dzīvnieki. Savukārt mežacūkas uz saimniecībām vilina kartupeļu lauki. Šad tad cilvēku mitekļu tuvumā manīti pat vilki. Taču šos bīstamos meža zvērus interesē mājlopi.
Savukārt viltīgās lapsas pastāvīgi siro ap cilvēku mājām cerībā nočiept kādu vistu vai citu mājputnu. Augšdaugavas novada Demenes pagasta Kumbuļu ciema iedzīvotājs Dmitrijs pastāstīja, ka viņš tur pāris desmitus trušu, un lapsa saimniekam nozagusi piecus dzīvniekus. Turklāt viņai izdevies atvērt būra durvis un aizvilkt trušus, no kuriem katrs ir tikpat smags kā pati plēsēja. Bet interesantākais ir tas, ka laupītājas vizīti nogulēja divi nikni suņi, kas sargā viensētu. Tiesa, viņi bija pieķēdēti, taču pat neierējās, kad rudaste uzdarbojās pie trušu būra. “Lapsa mierīgi pagāja garām guļošajiem suņiem turp un atpakaļ, tostarp ar laupījumu. Un šie slaisti necēla ne ausu. Ko tagad darīt, es nezinu? Lapsu slazdu veikalos nav, man nav atļauts lietot ieroci, bet kailām rokām lapsu nenoķert. Tā kūmiņš aiznesīs arī atlikušos trušus!” pārdzīvo Dmitrijs.
Zaķu kāzas
Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta Červonkas ciema iedzīvotājs, pieredzējušais mednieks Andrejs Lenčevskis, par kuru nesen rakstīja "Latgales Laiks", paskaidroja, ka minētais zaķu saiets bija to kāzas. Arī Andrejs ne reizi vien ir redzējis garaušu grupas, bet tik daudz – sešus dzīvniekus – viņam nav gadījies sastapt pat ilgajos medību gados: "Tajā grupā bija viena vai divas mātītes -- līgavas, pārējie četri -- līgavaiņi, kuri lūkoja savu izredzēto, tāpat kā zaķenes – savu. Viss kā pie cilvēkiem. Zaķi, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, nerīko asiņainas cīņas. Viņi var paboksēties, pakūleņot -- tā arī ir visa cīkstēšanās. Tad seko pārošanās un mazuļu audzēšanas periods.
Bet kāpēc zaķu kāzas nenotiek mežā -- ierastajā garaušu dzīves vidē, bet gan atklātā laukā cilvēku redzeslokā? Varbūt tāpēc, ka šobrīd Latvijā un Latgalē notiek aktīva mežu izciršana? Visur redzami izcirtumi ar celmiem, kas būtiski samazina ne tikai zaķiem, bet arī citiem dzīvniekiem piemērotās dzīvotnes. Kur lai meža zvēri dodas? Ir krūmi, bet arī tos liek lietā -- aktīvi izcērt šķeldai, granulu, brikešu un cita kurināmā ražošanai. Ja tā turpināsies, drīz vien dzīvniekiem vairs nebūs dzīves telpas.
