„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūnijs
Ceturtdiena
Ainārs, Uva, Zigfrīds
+7.6 °C
skaidrs laiks

Krauja

Valentīns Lukaševičs

Tān pat nasatic, ka beja taidi Livonejis laiki. I ka tānejuo Latgola beja īškā tymā Livonejā – leluokuo daļa zam ordeņa, a mozuokuo zam Reigys arhiveiskupa. I ka tai sauktajim vuocīšim (saksīšim, šlezvigīšim, holšteinīšim, vestfālim, frīzim i c.) beja lela teikšona ite.

Volkenberga, Marienhauzena, Livengofa, Eisbahova, Sivergofa, Marinzeja, Kreicburga, Dinaburga. Tān taids Latgolys vuocyskums vyscieškuok ir īraugoms tikai vacuos kartēs. Voi pi parku nūsaukumim, kur kūki iraida puordzeivuojuši i cylvākus, i muojis... Tai tys ir ar Hoftenbergu.

 

Tān itei vīta saucās Krauja. Sātys iz obom pusem ap šoseju... Sātom nu vīnys pusis Daugova, nu ūtrys – dzeļžaceļa lineja. Voi ir vēļ Latvejā taida vīta, tyvumā pi kurys suocās gon automašynu, gon ari viļcīņu apvadceļš?

Pat nasatic, ka agruok Kraujis dzeļžaceļa stacejā pīstuoja pasažeru vagoni. A vēļ agruok krostā pi upis pasažeru tvaikūni, nu bolkom sasīti plūsti, baržys ar molku, ūglem, lūpim.

Pat nasatic, ka tānejais grausts kod naviņ beja nalela, izsmolcynuota Hoftenbergys muižys dzeivojamuo sāta, sova smukuma i saiminīku-aristokratu deļ saukta par pili. Ka pa lūgim varēja vērtīs iz upis plyusmi i preteimuo krosta mežim, vokorūs promenadēt pa parka ar smiļkti izbārtajim celenim, krosta terasem, vērtīs iz nakts taurinim pi gaismeklim, klauseitīs orkestri i tveikt nu daņčim. Nu apmāram kai tamā Viļa Plūdoņa poemā “Divi pasaules”.

Itamā muižā ar smolkū vuocyskū nūsaukumu pādejais saiminīkuoja pūļu aristokrats Marians Šahno. Juo vacuokais bruoļs Bogdans saiminīkuoja Juzefovā (Jezupovā), beja sovulaik īvālāts Krīvejis vaļsts Pyrmajā dūmē. Nui, tymā pošā, kur nu latgalīšim beja Fraņcs Trasuns.

Juzefova aba tānejuo Naujene tymūs laikūs beja leluoks centrs – ar vacū kūka bazneicu, kura nūdaga 1944. godā, vairuokim krūgim, muižu, krystcelim i viesturisku tiuļumu pi Livonejis laiku Dinaburgys piļs.

Pats pi Hoftenbergys piļs pirmū reiz iz eisu strēči datyku 1990. goda augustā, kod Latgolys Studentu centrs Ivara Litaunīka vierseibnīceibā te organizēja ituos piļs, parka i pīslaitis apkūpšonys tolku. I lobi pataļči beja...

Tymūs godūs studenti beja naski iz vysaidim tolku dorbim i prīcom – Bruno Jansona mudynuoti tolkuoja i Piļskaļnis Siguldeņā, i Markovā, i Adamovā pi Daugovys, i pat taidā kai Neicgaļa Leluo akmiņa izrokšonā.

Kai tod Hoftenberga palyka par Krauju? 20. g. s. 50. godūs Hoftenbergys jau nav – kartēs i dokumentūs itei vīta saucās Daugavpils MTS ciemats. Bejušajā muižys puorvaļdnīka sātā izvītuota Lāču septeņgadeiguo škola. Izcalts klubs, pastateitys vysaidys darbneicys1.

Daugavpils MTS ciemats – taids cīši gars, cīši tehnisks nūsaukums. Ari emteesi ar laiku kur puorsameja, kur izabeidze. Beja vajadzeigs jauns nūsaukums – iz kontrasta pryncypa nazkas taids eiss, romantisks.

Pajēme tiuļuokuos dzeļžaceļa stacejis nūsaukumu: i tai bejušuo Hoftenberga, bejušais Daugavpils MTS ciemats” palyka par Krauju.

A kurs izdūmuoja, ka dzeļžaceļa staceja juonūsauc par Krauju? Tys laikam paliks nūslāpums. Ir tikai zynoms, ka 1937. goda 10. martā Dzeļžaceļu viersvaļde slēdze Stropu pīturu i Daugovpiļs–Naujinis pūsmā atvēre jaunu, kuru nūsauce par Krauju” i nu juos leidz Daugovpiļs pyrmajai stacejai beja 8,9 kilometri, a leidz Naujinis stacejai 7,3 kilometri2.

Nu Kraujis cīmata leidz Kraujis dzeļžaceļa stacejai var īt pa ceļu gar slīdem, var i pa stygu car mežu pa taisnū. Staceju pyrms kaida laiceņa izremontēja, sātā sūpluok dzeivoj div saimis.

Kod beju ite pyrms diveju nedeļu, pasiedieju iz perona i gona labi dūmys golvā sasalyka, a piečuok apleicejā mežā i bārzlapis sasalaseja.

 

Dūmys par Krauju. Nu itīnis paīt sporta žurnalists i saceikšu komentietuojs Anatolejs Kreipāns. „Man nevajag ne Ēģipti, ne Vidusjūru. Kad man ir brīvs laiks, es braucu uz Krauju. Man tur ir vecāku māja, vecāku gan vairs nav, bet māja ir. Skaista vieta, tur ir forši un silti. Turpat netālu Naujenē dzīvo mana māsa. Kraujā es varu atpūsties un izvēdināt galvu, neko nedarīt un neko neskatīties. Man laukos pat televizora nav."3

Nu 2018. goda Kraujā dzeivoj muzikis Arņs Slobožanins. Jam jau ir sovi nūvāruojumi par itū vītu, kurus jis izsoka filozofiski draiskuleigā manerā. „Kraujā pyrma pīcu godu varēja nūpierkt dzeivūkli par 3000 eiro. Tyvu Daugpilei. Tymā laikā tei muna daudzdzeivūkļu sāta beja pustukša. Taida puormeju šaļts! Tān vyss saremonteits – lūgi, terasis. Laukumi, ītvis. Pa druskai iz šani puorsaceļ cylvāki, vacuo Krauja dreiži aizīs. Es dzeivoju tymā lelajā masivā, kur dzeivoj workeri. Sevi es ari pi workeru daskaitu. Tod ir drusku advancātuoki workeri puori šosejai, sātuos ar skotu iz Daugovu. Tod ir zimagori papleikšusuos sātuos i bagaturi krutuos muojuos. Vēļ ir 50. i 60. godu sātys, kur daudz pensionaru. Pylns bukets! Kraujā ir vyss! Jei ir taida kai baza, kai apmetne.”4

Akters i muokslu pedagogs Māris Susejs ari dzeivoj Kraujā. „Ja tu kaut kod grybi dzierdēt kai gaisā čukst mygla, tod drūši nazkur ap četrim ci pīcim nu reita brauc iz Krauju. Nu Daugovys ceļās tik bīza myglys kuorta, ka tev ir taida sajiuta, ka skaņa gaisā čukst. Atver balkona durovys! Ir taida sajiuta, ka tu apveļc sovys meiluokuos čībys i īsi pasastaiguot pa myglu. Tei bīza i izteiksmeiga. Ūtrys leluokais paradokss – dzymtys. Kraujā cylvāki dzeivoj nu paaudzis iz paaudzi. Ka Latvejā cīši daudzi brauc paceli, to Kraujā vysi rauga tureitīs pi sovom sātom. I it eipaši dzeivūklim! Jū dobys burveigums te jiutams vysur i vysod! Grybi aizbēgt nu piļsātys – ideals variants! Zalta grīzums storp piļsātu i laukim! Jū sadzeive, infrastruktura te ir tik sakuortuota, ka tev ir sajiuta, ka tys ir navys cīmats, bet moza, ja ni Vuornu, tod Kraukļu republika!”5

1 Zemnieks J. Agrākajā Hoftenbergā // "Padomju Daugava", 11.12.1957.

2 Jauna dzelzceļu piestātne // "Latgales Vēstnesis", 08.03.1937.

3 Bērtiņa M. Viss ir iespējams // „A12”, 2023., Nr. 4.

4 Valentina Lukaševiča interveja ar Arni Slobožaninu (13.08.2023).

5 Valentina Lukaševiča interveja ar Māri Suseju (12.08.2023).